Latvijas politiķi negrib referendumu par bēgļu kvotām 27
Pašlaik Luksemburgā norisinās Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru padomes tikšanās, kur cita starpā tiek diskutēts arī par tā sauktajām bēgļu kvotām. Latvijas pozīcija šajās debatēs būs noraidoša pret obligātām bēgļu kvotām dalībvalstīm, tā vietā piedāvājot brīvprātības principu.
Tiesībsargs Juris Jansons vakar intervijā raidījumam “900 sekundes” izteicies, ka demokrātiskā valstī par šādiem imigrācijas jautājumiem būtu jāuzklausa arī sabiedrības viedoklis. Viņaprāt, to varētu apzināt konsultatīva referenduma veidā.
[wrapintext][/wrapintext]
Šeit gan jāpiebilst, ka ne Latvijas Satversme, ne citi likumi neparedz mūsu valstī rīkot konsultatīvus referendumus. Taču esot pieļaujamas valdības rīkotas, oficiālas aptaujas kā, piemēram, 1991. gada 3. marta aptauja par Latvijas neatkarības atbalstīšanu.
Tomēr valdošie Latvijas politiķi šobrīd neredz nepieciešamību rīkot šādu aptauju par bēgļu jautājumiem.
“Svarīgāka par aptauju būtu Latvijas iedzīvotāju informēšana par Eiropas migrācijas politiku – ko tā nozīmē, kā tā var ietekmēt Latviju un kāpēc mēs darām to, ko darām. Nākotnē šāda aptauja noderētu, bet vispirms jāparūpējas, lai cilvēki būtu labi informēti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis jautājums ir būtisks Eiropas Savienībai kopumā. Līdz šim bēgļu jautājumā diemžēl pārsvarā izskanējuši emocionāli lozungi, nevis nopietna diskusija plašākai publikai. Turklāt vienmēr ir bīstami sarežģītus politiskus jautājumus lemt publiskā aptaujā, ja cilvēki nav pamatīgi ar to iepazinušies,” uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”).
Līdzīgās domās šoreiz ir arī Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols. Viņaprāt, jau pietiek ar privāto pētījumu kompāniju aptaujām, kas uzrāda nepārprotamus Latvijas iedzīvotāju iebildumus pret bēgļu kvotām. “Šobrīd vēlreiz par to pārliecināties lielā oficiālā aptaujā būtu tikai lieka resursu tērēšana,” sprieda Kols.
Iespējams, mūsu politiķi nedaudz nobijušies no Ungārijas premjera Viktora Orbāna pieredzes, kurš pavasarī savā valstī sāka līdzīgu iedzīvotāju aptauju par migrācijas jautājumiem. Eiropas Parlamenta liberāļu deputāti šo ungāru uzdrošināšanos nodēvēja par “šausmīgu”, un aptaujas jautājumi esot “maldinoši”. Zviedru eirodeputāte Sesilija Vilkstoma apgalvoja, ka šāda Orbāna rīcība attālinot Ungāriju no Eiropas un “pārveido to par mini Krieviju”. Arī ANO cilvēktiesību birojs Orbāna aptauju nosaucis par “šokējošu” un “aizspriedumainu”.
Vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji pauduši viedokli, ka bēgļu kvotu jautājums būtu jāizlemj tautas nobalsošanā. Tomēr manis aptaujātie eksperti nav vienisprātis par to, vai vispār šajā gadījumā būtu iespējams rīkot referendumu. Jurists un konstitucionālo tiesību speciālists Edgars Pastars atgādina, ka Satversmes 73. pants nosaka, ka tautas nobalsošanai cita starpā nevar nodot arī līgumus ar ārvalstīm. “Bēgļu uzņemšana tomēr ir starptautiskas humānas saistības. Tādēļ šie jautājumi būtu jālemj nevis tautai, bet gan valdībai kā prerogatīva,” sprieda jurists.
Atšķirīgās domās ir Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs, kurš atsaucās uz Satversmes 68. pantu. Tajā noteikts, ka būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES izlemjamas tautas nobalsošanā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. “Ja vismaz puse Saeimas locekļu atzītu, ka bēgļu kvotas ir būtiskas izmaiņas nosacījumos par dalību ES un pieprasītu tautas nobalsošanu, tad tā būtu jārīko,” skaidroja R. Eglājs.
