Negrib piesegt izglītības ministrijas kļūdas 1
“Kas taupa uz izglītību, tas neredzēs labklājību!” zem šāda saukļa piektdien Liepājas Olimpiskajā centrā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongress. Uzsvars uz izglītību nav nejaušs, jo pašvaldības ir noraizējušās par valdības plāniem skolotāju algu celšanu īstenot uz reģionu rēķina. “Nespējot finansēt piedāvātās izmaiņas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā iegūt papildu līdzekļus uz pašvaldību rēķina, pārkāpjot subsidiaritātes un tiesiskās paļāvības principus un atsakoties turpmāk finansēt līdz šim valdības atbildībā esošos pasākumus,” uzskata LPS.
Uz pašvaldību kopā sanākšanu bija ieradušās visas augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis. Klāt bija arī par pašvaldību jomu atbildīgais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņi visi savās uzrunās centās paust sapratni par pašvaldību bažām. Valsts prezidents, runājot par satraucošām izglītības noslāņošanās tendencēm, uzsvēra: “Kvalitatīva izglītība ir Latvijas lielākā iespēja. Mūsu valsts labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, cik izglītoti ir mūsu cilvēki. Katram bērnam un jaunietim Latvijā ir jābūt iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis un kas ir viņa vecāki.” Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja par OECD ekspertu atzinumu, ka Latvijā skolotāju algas ir samērā zemas.
Pašvaldību satraukumam par izglītību ir šāds iemesls – visi saprot, ka pedagogu atalgojuma palielināšanai nepietiks ar paredzētajiem deviņiem miljoniem. Tādēļ pastāv iespēja, ka valdība varētu piemeklēt trūkstošos līdzekļus, pārtraucot no valsts budžeta finansēt pagarinātās dienas grupas, internātskolas un tamlīdzīgi. Tas savukārt nozīmētu papildu tēriņus pašvaldībām, par ko tās galīgi nav mierā. Augsto amatpersonu skaistās runas pašvaldību pārstāvjus īpaši nenomierināja. Turklāt prezidents, premjers un spīkere no pasākuma nozuda drīz pēc svinīgajām uzrunām, vēl pirms debates bija pa īstam sākušās. Savukārt izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uz diskusiju ar pašvaldībām klātienē nebija ieradies, neskatoties uz LPS ielūgumu apmeklēt kongresu. Žēl, jo reģionu pārstāvjiem bija sakrājušies jautājumi ne vien par pedagogu atalgojuma problēmām, bet arī par skolu tīkla reformu.
“Pēdējo 10 – 15 gadu periodā veselības aprūpē tika veikta koncentrācija un centralizācija. Rezultāts ir novedis pie sabiedrībai pilnīgi nepieņemamas situācijas šajā nozarē. Tāpēc, dzirdot runājam, ka arī izglītībā jāveic koncentrācija un centralizācija, es kļūstu piesardzīgs. Koncentrācija un centralizācija nav nekāda panaceja!” savā uzrunā pašvaldību pārstāvjiem teica LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Atšķirībā no izglītības ministra uz LPS kongresu bija ieradušies Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji, kas pedagogu atalgojuma reformas kritizēšanā ir kļuvuši par ciešiem pašvaldību sabiedrotajiem.
LPS kongress pilnā vienprātībā pieņēma rezolūciju “Par izglītības finansēšanas reformu”, kurā aicina valdību pedagogu atalgojuma reformu neveikt uz pašvaldību budžeta rēķina, kā arī nodrošināt, lai netiktu samazināti mācību procesa atbalsta pasākumi. Tāpat LPS gaida, ka valdība, konsultējoties ar pašvaldībām, sāks darbu pie tādas izglītības satura reformas, kas kļūtu par pamatu ekonomikas strukturālām pārmaiņām.
Aizstāv pašvaldību laikrakstus
Vietvaras nokaitinājusi arī reģionālā prese, kas aktīvi cīnās pret pašvaldību avīzēm jeb informatīvajiem izdevumiem. Pirms mēneša laikraksts “Bauskas Dzīve” vērsās tiesā pret Iecavas novada domi, kas izdod laikrakstu “Iecavas Ziņas”, šāda veidā kropļojot reklāmas un mediju tirgu. “Tā saucamie neatkarīgās reģionālās preses pārstāvji ceļ kņadu, bet viņi paši nav nekādi neatkarīgie, jo katram ir savs īpašnieks ar savām ekonomiskām vai politiskām interesēm, kas lasītājiem un pārējai sabiedrībai nemaz netiek atklāti. Pašvaldību pusē vismaz ir skaidri zināms, kas ir īpašnieks,” teica Jaunsleinis. Tika piesaukts pat informatīvais karš, kurā pašvaldību izdevumu sniegums esot nenovērtējams, jo šīs bezmaksas avīzes daudziem esot vienīgais informācijas avots. LPS pat pasūtījusi īpašu aptauju tirgus un sociālo pētījumu kompānijā SKDS. Tas, protams, uzrāda, ka vairākums pašvaldību izdevumu lasītāju to vērtē kā interesantu un saistošu un pašvaldības darba atspoguļojumu tajā uzskata par objektīvu. Turklāt absolūtais vairākums atbalstot pašvaldības budžeta izmantošanu vietējās avīzes izdošanai. Tādēļ LPS pieņēma arī deklarāciju “Par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju”, kurā nosoda centienus ierobežot pašvaldību tiesības informēt iedzīvotājus. Vienlaikus LPS aicina pašvaldības atturēties no komercreklāmu izvietošanas savos izdevumos, bet privātās preses izdevumus mudina atklāt savus īpašniekus un patiesā labuma guvējus.
Darbu saraksts valdībai
Kongresā tika pieņemti arī vairāki citi dokumenti. Piemēram, rezolūcijā “Par ekonomikas attīstību” LPS aicina valdību novirzīt pašvaldībām tos līdzekļus, ko ministrijas nav spējušas apgūt. Rezolūcijā “Par veselības aprūpes pieejamību” LPS kongress aicina valdību palielināt valsts pasūtījuma kvotas reģionālajām un lokālajām slimnīcām, pakāpeniski atslogojot universitātes klīnikas no tām neraksturīgām funkcijām. Visbeidzot rezolūcijā “Par ceļiem” LPS aicina valdību pārtraukt līdz šim īstenoto tiesisko nihilismu un ar nākamo budžeta gadu palielināt ceļu programmas finansējumu līdz 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem, kā arī no iegūtajiem līdzekļiem ik gadus papildus vismaz 150 miljonus novirzīt pašvaldību ceļiem un tiltiem, bet 100 miljonus – valsts vietējiem ceļiem.
