“Tad valdošā koalīcija pārdalīs reģionus un ieliks tur savus cilvēkus.” Steidz pieņemt ar pašvaldību reformu saistītus likumus 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagājušajā nedēļā publiskoja jaunā Pašvaldību likuma projektu, kura publiskā apspriešana paredzēta līdz 8. oktobrim, lai līdz 1. novembrim to varētu iesniegt valdībā.
Taču vienlaikus ir sākusies diskusija arī par jauno administratīvo reģionu likumprojektu, kura koncepciju plānots darīt zināmu šajā nedēļā. Taču uz to jau asi reaģējušas Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kas nav mierā ar piedāvāto valsts dominējošo lomu reģionu pārvaldes institūcijā.
“Tad valdošā koalīcija pārdalīs reģionus un ieliks tur savus cilvēkus. Tas būs vēl viens valsts instruments, ar ko kontrolēt novadus,” “Latvijas Avīzei” pieļāva Saldus novada priekšsēdis Māris Zusts (LZP).
Pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Saeima uzdeva VARAM sagatavot vēl divus ar pašvaldību reformu saistītus likumus – projektu par administratīvajiem reģioniem, kā arī likumprojektu, kas paredzētu pagastos un pilsētās iedzīvotāju vēlētas valdes, ko ierosināja Valsts prezidents Egils Levits.
Ideju par sabiedrības iesaisti pašvaldību dzīvē VARAM integrējusi jaunajā Pašvaldību likumā, kur valdes gan paredzētas kā konsultatīvas institūcijas, kas netiek vēlētas.
Taču likums par reģioniem ministrijā vēl tiek rakstīts – to uzdots sagatavot līdz gada beigām.
Tiesa, jau tagad ir dažādi viedokļi par tā nosaukumu, pieļaujot, ka varētu palikt arī tagadējais plānošanas reģionu nosaukums, “Latvijas Avīzei” atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis. Viņš arī iepazīstināja Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības ar likuma koncepciju.
Tā paredz paplašināt reģionu funkcijas, dodot tām līdzi valsts finansējumu. Piemēram, Satiksmes ministrija reģioniem varētu nodot reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu, plašākas varētu būt funkcijas izglītības, kultūras un sociālās aprūpes jomā.
Taču līdz ar to ir jāpalielina arī valsts iesaiste pārvaldes institūcijā, kurā 55% būtu valdības deleģētie pārstāvji, bet 45% – no pašvaldībām, sacīja M. Lasmanis.
Tagad Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģionu Attīstības padomēs ir pa vienam pārstāvim no katras pašvaldības, kuru skaits gan pēc vēlēšanām būs ievērojami mazāks. Tā Kurzemes reģiona Attīstības padomē tagad ir 20 pārstāvji, bet pēc vēlēšanām Kurzemē būs tikai divas lielās pilsētas un pieci novadi.
Viens no tiem ir Saldus novads, kura priekšsēdis M. Zusts, paužot arī kolēģu viedokli, uzsvēra, ka nav pieņemama valsts dominējošā loma reģionu pārvaldē. Lēmumu pieņemšanā vismaz ir jāsaglabā līdzsvars – 50% vienas puses, 50% otras puses pārstāvniecība.
VARAM pārstāvis M. Lasmanis vēl nevarēja detalizēti raksturot pārvaldes struktūru, jo par to diskusijas ir nule kā sākušās. Ministrija tikai izpildot Saeimas doto uzdevumu.
VARAM pārstāvis piebilda, ka reģionu reorganizācijas iniciators Andris Kazinovskis pēc aiziešanas no Jaunās konservatīvās partijas tagad ir opozīcijā, un reģionu izveides atbalstītāju skaits ir sarucis.
Pašvaldību reformas apspriešanas gaitā par otro līmeni iestājās arī Viktors Valainis (ZZS), kurš tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka bija iesniedzis ar reģioniem saistītus priekšlikumus, lai par tiem notiktu diskusija. Taču jau toreiz viņš esot teicis, ka lēmums par jaunajiem novadiem un reģioniem esot jāpieņem reizē, kā arī jāvienojas – vai būs tā dēvētais nulles līmenis pagastos vai reģionu līmenis, jo abi vienlaikus nevarētu būt.
Taču likumā ministrijai uzdots sagatavot kā viena, tā otra modeli.
“Tagad tas būs pompozs pasākums, kas nedos nekādu pievienoto vērtību, jo tas vilciens jau ir aizgājis,” uzskata V. Valainis.
Viņš atgādināja, ka pašvaldības būs tik lielas, ka pašas spēs veikt visas funkcijas, kuras negribēs atdot vēl kādam citam līmenim. Piemēram, viena no reģionu funkcijām ir sabiedriskā transporta organizēšana, bet tur iepirkums jau ir noticis, par to sarunas ar pašvaldībām vairs nebūs.
Valsts puse varētu nodot reģioniem, piemēram, tehnikumus, kas ir valsts pārraudzībā, bet jau tagad praktiski politisko rūpi par tiem turot novadu vai pilsētu pašvaldības. M. Zusts nebija tik kategorisks.
Viņaprāt, ceļu infrastruktūras uzturēšanu varētu skatīt plašākā – visas Kurzemes – mērogā.
V. Valainis arī pamanījis, ka jaunajā Pašvaldību likumā novadiem un pilsētām ir saglabātas pārsvarā tās pašas funkcijas, kas jau ir tagad, neparedzot to deleģēšanu citam līmenim.
Viņš arī bija skeptisks, ka Administratīvo reģionu un Pašvaldību likumu varētu pieņemt līdz pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldību likuma projektā ir paredzēts, ka tas stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunās domes.
Arī M. Lasmanis atzina, ka “Saeima var paspēt, bet var arī nepaspēt likumu pieņemt”. Taču, pat ja tas neizdošoties, jaunās domes varēs uzsākt darbu, jo pašvaldību pārvaldības struktūrā neesot paredzētas lielas izmaiņas.
