Ministrijas negrib atbildību par tautas svētvietām 1
Saeima apspriež iespēju ar likumu pārņemt no Rīgas domes Brīvības pieminekli un Brāļu kapu kompleksu, bet nevēlas uzņemties atbildību par šo projektu uzturēšanu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar atsāka darbu pie Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu likuma, kas komisijai tika nodots jau 2012. gada martā un atkal aktualizēts pēc šā gada 16. martā piedzīvotās sadursmes pie Brīvības pieminekļa. Ar šo likumu plānots noteikt bargākus sodus par necienīgu un kaitniecisku uzvedību Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu tuvumā. Likumprojekta autori paredzējuši, ka par necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem varētu sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem citur publiskajā telpā. Pagaidām gan šķiet, ka līdz nākamā gada martam to nepabeigs, jo nekādi neizdodas sakārtot objektu īpašumtiesības. Šim mērķim pat tika izveidota īpaša darba grupa ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi priekšgalā. Vakar viņš iepazīstināja deputātus ar paveikto.
Pašlaik zeme, uz kuras atrodas Brāļu kapi un Brīvības piemineklis, ir reģistrēta pašvaldībai, bet par tautas ziedojumiem celto objektu īpašumtiesības juridiski nostiprinātas tikai daļēji. Gan darba grupas eksperti, gan komisijas deputāti ir vienisprātis, ka vispareizākais variants būtu, ja gan pieminekļi, gan zeme, uz kuras tie atrodas, atrastos viena īpašnieka – valsts – rokās. Taču RD nevēlas atdot tās pārziņā esošās Brāļu kapu daļas. Oficiālajā pašvaldības skaidrojumā sameklētas juridiskas atrunas par Civillikumā noteikto īpašuma nedalāmības principu. Taču pēc Dambja teiktā noprotams, ka lietas būtība ir daudz piezemētāka – RD nevēloties atdot valstij Brāļu kapu teritorijā esošo tualeti un vārtu būvi. Lai risinātu īpašumtiesību jautājumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (“Vienotība”) bija lūgusi uz komisijas sēdi ierasties Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, vicemēru Andri Ameriku vai vismaz kādu amatpersonu ar lēmējtiesībām. Tā vietā pašvaldības vadība bija deleģējusi Rīgas pieminekļu aģentūras direktoru Gunti Gailīti, kurš atbildīgs tikai par kultūras pieminekļu apsaimniekošanu, bet nelemj par pašvaldības īpašumu nodošanu valstij.
Arī jautājums par apsaimniekošanu īsti nevirzījās uz priekšu. Pašlaik abus objektus apsaimnieko Rīgas dome un ekspertiem nav īpašu iebildumu pret to, kā tas tiek darīts. Taču darba grupas vadītājs un deputātu vairākums uzskata, ka, novērtējot Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu nozīmi, apsaimniekošana jāveic valsts līmenī. Premjers arī apsolījis tam nepieciešamos līdzekļus (aptuveni 65 000 latu gadā). Taču uzrunātās ministrijas no šā pienākuma kratās vaļā kā velns no krusta. Kultūras ministrija esot ieviesusi sistēmu, visus savā rīcībā esošos īpašumus nododot Valsts nekustamajiem īpašumiem. Savukārt Aizsardzības ministrijas galvenais pienākums esot rūpēties par valsts aizsardzību, turklāt tai esot jāuztur daudz aizsardzības objektu un kultūrvēsturiski objekti neesot ministrijas kompetencē. Likumprojekta iniciators Jānis Dombrava (NA) pauda sašutumu par šādu ministriju attieksmi pret valsts pamatsimboliem.
Lai risinātu jautājumu par objektu nodošanu valstij, deputāti atkārtoti aicinās uz sarunu RD vadību. Taču, ja tā turpinās ignorēt aicinājumus, tad Saeima gluži vienkārši varētu pieņemt likumu par īpašumu pārņemšanu un nostādīt domi fakta priekšā. Savukārt apsaimniekošanas jautājumā deputāti vēl cer pārliecināt kādu no ministrijām. Ja tas neizdosies, tad, iespējams, būs jāveido atsevišķa struktūrvienība valsts kultūrvēsturisko objektu uzturēšanai.
