– Bet mums taču ir “veiksmes stāsts”! Ātrākā attīstība Eiropā! 3
– Nu jau vairs nav. Latvijas Banka mainījusi prognozi uz ļoti zemu ekonomiskās izaugsmes prognozi. Līdz ar to nevaram gaidīt labus nodokļu ieņēmumus. Tāpēc šis ir reālistisks budžets – ar nelielu deficītu. Taču uzskatu, ka divos trijos gados vajadzētu nonākt līdz budžetam ar pārpalikumu.
– Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nule aicinājis Latviju gatavoties nākamajai krīzei, veicot strukturālās reformas un veidojot budžetu ar pārpalikumu, lai nākamo gadu krīzes vairs nespētu tik smagi ievainot kā 2008. gadā. Iepriekšējo krīzi viņš nogulēja. Vai tagad jau jāuztraucas?
– No vienas puses, nav nekādu pazīmju, ka Latvijā varētu rasties krīze. Ja palūkojamies apkārt eirozonā, uz Eiropas Savienību, ir rinda problēmu, piemēram, Grieķijā, Spānijā un Portugālē, kas mūs maz ietekmē. Jā, mēs esam maza atvērta ekonomika, un, ja tur ir problēmas, mūsu preces pērk mazāk. Latviju vairāk ietekmē notiekošais Krievijā – eksporta ierobežojumi, sankcijas pret sankcijām. Es nerunātu tik drastiskos terminos kā Rimšēviča kungs, bet iestātos par pašmāju ekonomikas stiprināšanu, par iekšējā patēriņa veicināšanu, par investīciju piesaisti. Un te nu mēs nonākam atpakaļ pie strukturālo reformu nepieciešamības arī ekonomikā. Rēķinot ienākumus uz iedzīvotāju, Eiropas Savienībā esam bagātāki tikai par Horvātiju, Bulgāriju un Rumāniju. Mans mērķis šeit ir panākt, lai Latvijā iedzīvotāji būtu vismaz tikpat bagāti kā vidējais eiropietis.
– Un kas ir jādara, lai to sasniegtu?
– Mums ir jākļūst labākiem vairākās jomās. Jā, protams, mums jābūt vislabākajiem kokapstrādē, kas ir liels dabas resurss. Bet koka produkti nav tie, kas prasa lielu cilvēkkapitāla, cilvēkprasmju ieguldījumu. Jā, arī loģistika ir svarīga nozare, bet arī tai nav jābalstās uz ļoti gudriem cilvēkiem. Šeit ir liela banku nozare, kam vajadzīgi gudri cilvēki, un Rīga noteikti ir Baltijas banku galvaspilsēta. Bet es nevaru nosaukt vēl citas lielas nozares, kurās ir nepieciešamas šo gudro cilvēku prasmes, – tikai dažas IT un vairumtirdzniecības kompānijas. Tādas, kurās esam visstiprākie, vēl jārada.
Tas neskanēs jauki, bet patiesi: pasaulē marķējums “Made in Latvia” nenozīmē ļoti labu kvalitāti. Salīdziniet kaut vai ar “Made in Germany”. Es gribētu, lai tas nozīmētu vienu un to pašu.
Šeit nav grūti uzsākt biznesu, bet, tiklīdz iznāk saskare ar tieslietu sistēmu, kaut vai jautājumā par nesamaksāšanu par piegādātām precēm, tā tas bremzējas. Jāuzlabo uzņēmējdarbības vide valsts iekšpusē, lai mēs būtu mazāk atkarīgi no ārpusē notiekošā. Taču politiķi 90% laika tērē, domājot, kā naudu sadalīt, bet 10% – kā nopelnīt.
