– Pirmo gadu lielie nodokļi netiek mainīti. Šis budžets no iepriekšējiem atšķiras ar to, ka arvien vairāk ieņēmumus plāno gūt no ēnu ekonomikas apkarošanas. Vai pareiza pieeja? 3
– Protams, ka ēnu ekonomika jāapkaro. Kad es ierados šeit pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, arī tad runāja par to. Ar to gribu teikt, ka nepietiekami darīts šajā laikā un ka ēnu ekonomika ir pārāk liela. Vairākas ārvalstu kompānijas gatavas ienākt Latvijā, bet nespēj šeit konkurēt ar tiem uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus. Jā, arī ēnu ekonomika veicina ekonomiku, bet nodokļu nemaksāšana neļauj sabiedrībai gūt labumu.
– Vienīgais nodoklis, ko maksā, ir PVN, un arī ne vienmēr.
– Ir ļoti sarežģīti aprēķināt, kāds varētu būt sabiedrības ieguvums no šiem pasākumiem. Tas izskatās pēc ātrā budžeta labojuma: “Mums vajag papildus tērēt, hei, rekur, šeit mēs atradām naudu ēnu ekonomikā!” Mums jābūt piesardzīgiem pret šiem solītajiem ieguvumiem. Tie izskatās pārāk labi, lai būtu patiesi.
– Budžeta paketē ir priekšlikums dot VID tiesības slēgt internetveikalu – nodokļu nemaksātāju – mājas lapas, plānojot budžetā papildus ieņemt pusmiljonu eiro. Tas ir divdesmit reižu vairāk, nekā līdz šim iekasēts soda naudās. Kad Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei vaicāju, kā to panāks, viņa bija pārliecināta, ka, baidoties no slēgšanas, uzņēmēji kļūs apzinīgāki. Vai godīgumu tā var izrēķināt?
– Tā nav mūsu valsts lielākā problēma. Kad runāju ar cilvēkiem, viņi atklāti un ciniski atzīst, ka uzskata, ka valdība ļoti nelietderīgi tērē budžeta līdzekļus. Zviedri nodokļos maksā daudz vairāk, bet apzinīgāk, jo uzskata, ka no tiem gūst lielu labumu.
– Un jūsu valstī, Dānijā?
– Mana valsts ir Latvija. Bet Dānijā nodokļos samaksā 50% no IKP, kamēr šeit – vien 29%. Uzticība valstij Zviedrijā un Dānijā ir daudz augstāka. Šeit nudien vajag ļoti spēcīgu ieņēmumu dienestu, kas ļoti viegli var pārbaudīt iedzīvotāju ienākumus. Jārada sistēma kā Zviedrijā vai Dānijā, kur cilvēkiem vienkārši nav iespēju krāpties. Kā monētas divas puses: jārada cilvēkiem vēlme maksāt nodokļus un vienlaikus jāspēj to labi pārbaudīt.
– Tātad virziens uz VID varas pastiprināšanu, jūsuprāt, ir pareizs. Vai nav paradokss, ka visietekmīgākajai valsts institūcijai nevar atrast vadītāju?
– Tas ir darbs, kam vajadzīga ļoti talantīga personība, kura nevienam nepatiks. Tajā nevar nevienu iepriecināt, bet tikai sadusmot. Velkot cilvēkus ārā no ēnu ekonomikas un panākot izdevumu atbilstību ienākumiem, var iegūt tikai ienaidniekus. Viegli saprast tos, kuri nevēlas šādu darbu. Tas ir arī bīstams darbs.
– Atgriežoties pie tā, ko dara Fiskālās disciplīnas padome, – vai daudz strīdaties?
– Jā, mums ir garas diskusijas, ir arī domstarpības, bet mūsu mandāts ir Fiskālās disciplīnas likuma noteiktajos ietvaros. Mums jāvērtē Latvijas valdības fiskālā ilgtspēja.
– Ja jau jums jāseko, kā ievērots likums, kas tur ko daudz diskutēt? Ja likumā noteikts, ka budžeta deficītam tagad jābūt 0,5% apmērā, tad jebkurš piedāvājums, kas to pārsniedz, ir slikts.
– Mums atšķiras viedokļi arī par to, kādai jābūt Fiskālās disciplīnas padomes reakcijai uz valdības priekšlikumiem.
– Vai jūs šajā ģeopolitiskajā situācijā iestātos par budžetu ar pārpalikumu?
– Budžeta pārpalikums ekonomikā ir labs tādos laikos, kad zems bezdarba līmenis, daudzi strādā, visi maksā nodokļus, un tad ienākumi ir lielāki par izdevumiem.
