Agris Liepiņš: Negodīgajiem uzņēmējiem jāsaņem sods! 7
Sabiedrību satraucis žurnālistu atklātais, ka daļa koģenerācijas staciju, kurām jau šodien jāražo elektroenerģija, nav uzceltas, bet dažās pat nav sākti būvdarbi. Brīdi neviltoti un sirsnīgi pabrīnījies televīzijas kameras priekšā, no ziemas miega pamodās arī gandrīz demisionējušais ekonomikas ministrs. Nākamajā dienā viņš uzdeva saviem padotajiem pārbaudīt uz vietas, vai patiešām koģenerācijas staciju vēl nav. Jācer, ka kārtējā ierēdņu komisija secinās visiem sen zināmo – nav, nu nav to nolāpīto koģenerācijas staciju!
Atsevišķi cilvēki jau pašā sākumā šo staciju celtniecību iecerēja kā lielu finanšu afēru! Kā tur bija marksisma klasiķiem? Nodrošiniet kapitālam divus procentus peļņas un viņš sāks rosīties, nodrošiniet desmit procentus, un pasaulē nebūs tāda nozieguma, kura priekšā apstātos kapitāls. Atmetam marksistu retorikas kriminālo pieskaņu, lietas būtība ir pateikta precīzi. Ja valdība pieņem likumu, ka ar šķeldu kurināmajās koģenerācijas sīkstacijās saražotā elektroenerģija valstij obligātā kārtā jāiepērk par vairākas reizes lielāku cenu nekā hidroelektrostacijās saražotā, tad par galarezultātu nevajadzētu brīnīties.
Jācer, ka negodīgie uzņēmēji, sīkstaciju fiktīvie cēlāji, dabūs trūkties. Vismaz viņiem tiks atņemtas licences un zudīs iecerētā, valsts garantētā peļņa. Kopā saskaitot, tā nav nemaz tik maza – pārdesmit miljoni, apmēram tik, cik nepieciešams ģimenes ārstiem vai bērnu pabalstiem. Vainīgos vajag sodīt. Tam tā būt, citādi nav taisnības uz pasaules! Bet ļoti bažījos, vai ar pāris blēžu sodīšanu viss beigsies. Labākajā gadījumā piespriedīs administratīvus sodus, bet neizslēdzu iespēju, ka negodīgajiem uzņēmējiem tiks dots mēnesis vai divi, lai viņi labotos un savestu kārtībā savas biznesa lietas. Pamatproblēma tomēr paliks – elektrības rēķini mazāki nekļūs.
“Latvenergo” elektrības cena veidojas no objektīvām izmaksām, kurām klāt pieskaita to naudiņu, ko valsts dāsni pārmaksājusi par dārgo, koģenerācijas stacijā iegūto elektroenerģiju. OIK – obligātā iepirkuma komponente. Ja reiz dārgā enerģija ir tikai uz papīra, ja nav pat spēkstaciju, kas to ražotu, tad tikai loģiski būtu, ka šis maksājums – OIK – tiktu samazināts vai vispār pazustu no mūsu elektrības rēķiniem un elektrība kļūtu nedaudz lētāka. Bet nepazudīs taču, neticu, ka izgaisīs! Ne jau ar šķeldu apkurināmo sīkstaciju nesaražotā elektrība sastāda lauvas tiesu no OIK izmaksām, par alternatīvo elektrības ražotni tiek uzskatītas arī Rīgas TEC, termoelektrostacijas, kuras kurina ar Krievijas gāzi. OIK neizplēnēs kā dūmi, jo ir iekļauta nākamā gada valsts budžetā. “Latvenergo” ir Latvijas Republikai piederošs uzņēmums, un pārskatīt “Latvenergo” iemaksas valsts budžetā diez vai kāds šobrīd uzņemsies. Tikai pāris dienu iepriekš budžeta portfelis ar lielu pompu tika nogādāts Saeimā, neviens to ar tikpat lielu pompu ārā nenesīs. Jāatceras, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā demisionē valdība.
Tāpēc jāsecina, ka esam sašutuši par blakus problēmu. Par klaji nekaunīgu un kaitinošu blakus problēmu. Negodīgajiem uzņēmējiem jāsaņem sods, tur divu domu nav. Bet mākslīgi sadārdzinātā OIK, mehānisms, kā oficiāli, atsaucoties uz daudz un dažādām Eiropas Savienības regulām, sadārdzināt elektroenerģiju un tādējādi palielināt “Latv-energo” maksājumus valsts budžetā, paliks.
