Negodīgā konkurence autobusiem 0
Liepājniekiem un arī citu pilsētu cilvēkiem patlaban ir izvēle – braukt uz Rīgu no rīta ar valsts atbalstīto sabiedrisko transportu (autobusu) vai ar neregulārā pārvadātāja piedāvāto transporta līdzekli. Parasti neregulārais pārvadātājs ceļā dodas pirms valsts atbalstītā sabiedriskā transporta līdzekļa, atstājot pēdējam mazāk pasažieru. Valsts savukārt saskaņā ar ES regulu un noslēgtajiem līgumiem ar pārvadātājiem kompensē sabiedriskā transporta zaudējumus un nodrošina nelielu peļņu. Tātad nereti sabiedriskā transporta līdzekļi brauc pustukši un valstij pārvadātāju firmām ir jāmaksā lielāka subsīdija.
Liepājniekiem un arī citu pilsētu cilvēkiem patlaban ir izvēle – braukt uz Rīgu no rīta ar valsts atbalstīto sabiedrisko transportu (autobusu) vai ar neregulārā pārvadātāja piedāvāto transporta līdzekli. Parasti neregulārais pārvadātājs ceļā dodas pirms valsts atbalstītā sabiedriskā transporta līdzekļa, atstājot pēdējam mazāk pasažieru. Valsts savukārt saskaņā ar ES regulu un noslēgtajiem līgumiem ar pārvadātājiem kompensē sabiedriskā transporta zaudējumus un nodrošina nelielu peļņu. Tātad nereti sabiedriskā transporta līdzekļi brauc pustukši un valstij pārvadātāju firmām ir jāmaksā lielāka subsīdija.
“Mēs veicam komercpārvadājumus. Atbrauksim jums pakaļ Liepājā pēc norādītās adreses un nogādāsim Rīgā, kur vajadzīgs. Līdz Rīgai biļete maksā septiņus latus. Braucam tad, kad esam pa tālruni savākuši pilnu mikroautobusiņu. Mūsu rīcībā ir “Mercedes” mikroautobusiņi. Rīgā gan jūs paņemsim atpakaļceļam no Zinātņu akadēmijas,” tā pa tālruni man vakar sava uzņēmuma pakalpojumus ieteica izmantot SIA “S. Motors” pasūtījumu pieņēmēja Liepājā. Salīdzinājumam – ar valsts dotēto sabiedrisko transportu biļete no Liepājas uz Rīgu atkarībā no pieturvietu skaita maksā Ls 5,30 – 6,40. “S. Motors” cilvēkus pārvadā autobusiņos ar 14 – 16 vietām.
“Tas ir ekskluzīvs pakalpojums, tādus pakalpojumus sniedz taksometru kompānijas, nevis sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji.
Valsts nespēja nodrošināt 58 firmām ekskluzīvas tiesības pārvadāt cilvēkus tajos maršrutos, kur ir noslēgti līgumi, ir klajš ES regulas un noslēgto ilgtermiņa līgumu ar pasažieru pārvadātājiem pārkāpums. Šie neregulārie pasažieru pārvadātāji ir tie paši nelegālie pārvadātāji, juridiski pareizi vārds “nelegālais” ir jāliek pēdiņās,” uzskata Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
“Pirmdien par šo tēmu runāsim ar satiksmes ministru Aivi Roni. Ja nekas nemainīsies, proti, neregulāros pasažieru pārvadātājus neaizliegs, tad Eiropas Komisija, visticamāk, pret Latviju sāks pārkāpumu procedūru, būs jāmaksā lielas soda naudas, jākompensē negūtā peļņa pārvadātājiem,” piebilst P. Salkazanovs. Viņš iesaka ieskatīties “Lursoft” datu bāzē, kur redzams – 2009. gadā SIA “S. Motors” apgrozīja vien Ls 81 000, bet 15 darbinieku vidējā darba alga mēnesī bija Ls 47. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma Pārejas noteikumu 10. punkts nosaka, ka komercpārvadājumus Latvijā līdztekus dotējamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem var veikt vien līdz 2011. gada 31. decembrim.
Piebildīsim, ka neregulārā pārvadātāja licenci mūsu valstī var izņemt ikviens Latvijas cilvēks ar labu reputāciju, uzrādot Ls 6000 lielu naudas noguldījumu bankā un vismaz viena autobusa īpašumtiesības.
Valsts nesaņem vismaz 1,2 miljonus
Valsts šajā gadā autobusu pasažieru pārvadājumu veikšanai ir piešķīrusi Ls 25 milj. Satiksmes ministrijā norāda – neregulāro pasažieru pārvadātāji neļauj regulāro pārvadājumu veicējiem gadā saņemt Ls 1,2 milj. (patlaban neregulārie pārvadātāji gada laikā apgrozot Ls 5 milj.). Pasažieru pārvadātāju uzņēmuma SIA “Aips” vadītājs Uldis Kolužs uzsver – neregulārie pārvadātāji ir “jāsašķiro”, iebilžu neesot pret tiem uzņēmējiem, kas apkalpo, piemēram, tūrisma nozari. Uzņēmējs brīdina – ja neko nedarīs, valstij zaudējumi aizvien pieaugs.
“Aips” darbojas Bauskas pusē, kur novada deputāti neregulārajiem pārvadātājiem izvirzīja nosacījumu reģistrēties kā taksometru pakalpojumu sniedzējiem. “Neviens to neizdarīja. Patlaban uz Rīgu un atpakaļ cilvēkus ved ar miniveniem, katrā reizē astoņus pasažierus. Biļetes maksā tikpat, cik sabiedriskajā transportā vai lētāk,” tā U. Kolužs. Neregulārie un nelegālie pasažieru pārvadātāji cilvēkus uz galvaspilsētu un atpakaļ ved arī no Alūksnes, Rēzeknes, Olaines un citām Latvijas pilsētām.
Neregulāros reisus veic no un uz blīvi apdzīvotām vietām, šajos reisos biļešu cenas atlaides nesaņem cilvēki, kuriem valsts tās ir piešķīrusi, bet nelegālie pārvadātāji noteikti nemaksā arī nodokļus par sniegto pakalpojumu. “LA” lasītāji norāda – šo pārvadātāju pakalpojumu izmantošana arī rada risku veselībai vai pat dzīvībai, jo biežāk nekā sabiedriskajā transportā notiek avārijas.
Esot jāveido jauna kārtība
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis vakar “LA” uzsvēra – neregulāro pasažieru pārvadājumu aizliegums, kādu to vēlas Pasažieru pārvadātāju asociācija, nozīmē daudzu mazo uzņēmumu – neregulāro pārvadātāju – iznīcināšanu. “Patlaban valstī ir izveidojušās monopoltiesības uz pārvadājumiem reģionos lielajiem pārvadātāju uzņēmumiem, kas galvenokārt pieder pašvaldībām. Sistēma fundamentāli ir uzbūvēta uz monopoltiesībām. Šī sistēma ir uzbūvēta nepareizi, tā ir kropļojoša un tā ir jāreformē. Ir jādotē konkrēti nerentabli maršruti, nevis visa nozare,” tā V. Dombrovskis. Viņš arī pastāstīja, ka Tautsaimniecības komisija ir uzdevusi Satiksmes ministrijai šā mēneša laikā sagatavot priekšlikumus sabiedriskā transporta nozares reformai.
P. Salkazanovs teic, ka visu noslēgto līgumu laušana valstij maksāšot Ls 225 milj., turklāt ir 99,9% liela varbūtība, ka pārvadātāji tiesā uzvarēšot.
Audzēs ēnu ekonomiku
LPS, kas pirms ES regulas nosacījumu ieviešanas uzskatīja, ka dotējami ir vien vietējie maršruti, patlaban norāda, ka reformatoriem ir jārēķinās ar to, ka ES prasības Latvija ir pārņēmusi, koncesijas līgumi ir noslēgti, jauni autobusi ir nopirkti un runas par konkurenci nesaskan ar regulas prasībām. “Mainoties sabiedriskā transporta politikai valstī, jārēķinās ar tiesvedību ES līmenī. Paradoksāli, ka Saeimā gan “Vienotība”, gan “Saskaņas centrs” ir vienās pozīcijās. Tas liecina, ka Saeimā notiek reāla sabiedriskā transporta pakalpojuma tirgus pārdale, balstoties uz argumentu, ka tas ir kurss uz zaudējumu un izdevumu samazinājumu,” LPS viedokli “LA” vakar pauda padomnieks Aino Salmiņš.
Viņš atgādināja – LPS un pārvadātāji Autopārvadājumu likumā rosināja vien divas izmaiņas – definēt, kas ir neregulārais transports, un kā nodrošināt kontroli pār to. Nevienu brīdi nav bijusi diskusija par neregulāro pārvadājumu aizliegumu.
“Ir nepārprotami skaidrs, ka ievērojamais naudas līdzekļu samazinājums principā ir sankcionēts ēnu ekonomikas pieaugums. Patlaban vēl sabiedriskais transports valstij atdod aptuveni 54 miljonus latu nodokļu veidā. Pārejot atpakaļ uz komercpārvadājumiem, nodokļi valstij saruks vismaz uz pusi. Var mēģināt vēl taupīt, veicot auditu starppilsētu maršrutos ( iespējams, 9 –10% reisu varētu būt izmantojami bez dotācijām), tomēr ar to sabiedriskais transports netiks glābts. Turklāt jāatzīmē, ka nevienu no politiķiem neinteresē vietējie reģionālie maršruti, gardais kumoss ir starppilsētu pārvadājumi,” tā A. Salmiņš.
LPS secināts, ka patlaban ir trīs iespējas:
* pirmā – rast Ls 5 milj. finansējumu sabiedriskajam transportam un atzīt, ka konsolidācija bija kļūda;
* otrā – kompleksi pasākumi: neregulāro pārvadājumu kontrole (nav runa par neregulāro pārvadājumu aizliegšanu), paredzēt līdzfinansējumu valsts noteiktajām pasažieru kategorijām, kurām pienākas atvieglojumi. Reisu samazināšana, nopietns un pamatīgi veikts audits starppilsētu maršrutu finansējumam, skolēnu pārvadājumu savietošanas iespējas ar sabiedrisko transportu, autoostu pakalpojumu cenu pārskatīšana;
* trešā – tiesvedības pasākumi ES par pārvadājumiem starppilsētu maršrutos (laužami 26 koncesiju līgumi, tostarp 15 ilgtermiņa līgumi), biļešu cenu krass pieaugums, brīvais tirgus starppilsētu maršrutos un vietējo reģionālo maršrutu iznīcināšana.
Kā “LA” jau rakstījusi, valsts dotācijas samazinājums sabiedriskā transporta nozarei par septiņiem miljoniem latu (ieskaitot agrākos parādus pasažieru pārvadātājiem) salīdzinājumā ar 2011. gadu licis Autotransporta direkcijai (ATD), plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un pasažieru pārvadātājiem meklēt taupīšanas iespējas. Pagaidām vēl spēkā labā ziņa – saistībā ar darba vietu un pasažieru skaita pieaugumu autobusu reisu šajā gadā būs gandrīz tikpat, cik pērn. Cilvēkus gan noteikti neiepriecinās no 1. aprīļa iecerētais biļešu sadārdzinājums par 5 – 7%, daudziem pasažieriem neērtības un pārsteigumus var radīt iespējamā atteikšanās no autoostu pakalpojumiem.
Piemērs pārvadājumu sarakstam
Lasītāju aptauja
Sabiedriskajam transportam jākonkurē ar komerciālo
“Latvijas Avīzes” lasītāji vērtē neregulāro pasažieru pārvadātāju piedāvājumus un iespēju pasažierus uzņemt ārpus autoostām.
* Andris Ludvigs Bauskā: “Pirms vairākiem gadiem izmantoju privāta pārvadātāja pakalpojumu braucienam no Rīgas uz Bausku. Samaksāju par to autobusa biļetes cenu, Bauskā nokļuvu ātrāk nekā ar autobusu. Ar maršruta autobusiem braukt tomēr ir drošāk, avārijas notiek retāk nekā ar vieglajām automašīnām. Ja autobusi neiebrauktu autoostā, tad neērtības rastos šoferiem.”
* Guntis Ranka Rīgā: “Nosodu nelegālos pasažieru pārvadātājus. Saprotu, ka, atbalstot viņus, apzogam paši sevi nesamaksāto nodokļu veidā. Pats gan izmantoju nelegālos pārvadātājus braucieniem no Rīgas uz dārziņu Plakanciemā, kad jāsteidzas. Pašreizējā vajadzība atbīda tālākā plānā svarīgāko.”
* Sarmīte Balvu novadā: “Dēls pirms gada strādāja Rēzeknē pasažieru pārvadātāju firmā, kas cilvēkus braucienam vāca pa tālruni. Šos pasažierus veda no Rēzeknes uz Rīgu, pat uz Rīgas lidostu. Dēlam bija no darba jāaiziet. Patlaban Balvu pusē nav nelegālo pārvadātāju, ar pārvadātāju sniegtajiem pakalpojumiem esam apmierināti.”
* Jānis Krēmers Vallē: “Es par autobusa iebraukšanu autoostā būtu gatavs piemaksāt pie biļetes cenas vēl 20 – 30 santīmus tāpēc, ka uzreiz varētu nopirkt biļeti atpakaļceļam. Ja autobuss Rīgā pasažierus izlaistu citā vietā, tad var iznākt vēl 70 santīmus piemaksāt par sabiedriskā transporta biļeti. Ja izkāpšana notiktu Centrāltirgus apkārtnē, tad man iebilžu nav.”
