Neglaimojošs fakts: Latvijā dzīvojošie parādnieki atpūšas ārzemēs 7
Jau ierasti, ka, ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kas atvaļinājumā izvēlas doties ceļojumā uz ārzemēm – šogad šis skaitlis sasniedzis 44% atpūtnieku, kas ir par 4% vairāk nekā pērn (kopumā ceļot izvēlas ap 60% Latvijas iedzīvotāju). To parāda jaunākā “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Varētu šķist, ka atpūtnieku finansiālajai situācijai jābūt labai, taču biedē fakts, ka 20% no ceļotājiem, kas izvēlējušies doties uz ārzemēm, to darījuši, neskatoties uz nenokārtotām finansiālām saistībām. Tas ir katrs piektais ceļotājs.
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šāda rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās un atstāt arī tālejošas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Turklāt svarīgi apzināties, ka ceļojums radīs papildu izmaksas un izdevumu dinamika noteikti pieaugs. To apstiprina arī veiktā aptauja – 71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu, kas saistīta arī ar robu finansēs. Pozitīvi gan, ka 77% iedzīvotāju radītos papildu tēriņus parasti sedz no uzkrājumiem, nevis uzņemas jaunas parādsaistības. Tomēr ir arī tādi, kas parādus dzēš ar jauniem parādiem (20%).
“Tekošo ienākumu noslogošana ar mērķi segt papildu izdevumus situācijā, kad ir novērojamas grūtības tikt galā ar jau esošajām saistībām, ir ceļš uz aizvien lielākām nepatikšanām. Esošo kavēto maksājumu un jaunu ikmēneša vajadzību dēļ parāds draud izvērsties aizvien nozīmīgāks, līdz agrāk vai vēlāk to segt, piemēram, no algas vairs nebūs iespējams. Savukārt aizņēmuma saņemšana šādā situācijā ir maz iespējama, jo naudas aizdevēji rūpīgi seko līdzi potenciālā klienta kredītvēsturei,” norāda E. Kropa.
Tēriņi ārzemju ceļojumam
Neskaitot aviobiļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%).
Ikdienišķi bezrūpīgiem pirkumiem (saldumi, dzērieni, rotaļlietas bērniem u. c.) ļaujas 30% atpūtnieku, un vēl mazāk atvaļinājuma laikā naudu izdod apģērbu, apavu un dažādu preču iegādei (22%), kā arī SPA un skaistumkopšanas kūrēm (11%).
Par nedēļu ilgu atpūtas ceļojumu vidējās brauciena izmaksas vienai personai ir robežās no 650–700 eiro, ja ceļojumā dodas ar lidmašīnu un iekļauta dzīvošana ar divreizēju ēdināšanu, norāda “Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas” prezidente Inga Kavaca
Šīs vasaras populārākie galamērķi – Antalja Turcijā, Grieķijas salas – Krēta un Roda, kā arī Itālijas dienvidi.
Avots: “Swedbank” Finanšu institūts, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija
