Negatīvs ienesīgums gada laikā bijis 5 pensiju shēmas konservatīvajiem ieguldījumu plāniem 1
Lielākās daļas valsts fondēto pensiju shēmas konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šogad jūnija beigās gada laikā bija negatīvs, kā arī starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem vairākiem ienesīgums gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Neņemot vērā 10 jaunizveidotos aktīvos ieguldījumu plānus, kuri vēl nav darbojušies gadu, tostarp sešus šogad izveidotos aktīvos pensiju plānus, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, astoņu aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums 2018.gada jūnija beigās gada laikā bija robežās no mīnus 0,76% līdz 2,39%, četru sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija no mīnus 1,05% līdz 2,08%, savukārt, neņemot vērā vienu šogad izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, astoņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no mīnus 1,81% līdz 1,02%.
No aktīvajiem ieguldījumu plāniem lielāko ienesīgumu gada laikā uzrādīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” pārvaldītais “INVL Extra 16+”, kura ienesīgums ir 2,39%. Seko “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kura ienesīgums bija 1,44%, un “Luminor Pensions Latvia” pārvaldītais “Luminor (D) aktīvais ieguldījumu plāns” (iepriekš “DNB aktīvais ieguldījumu plāns”), kura ienesīgums ir 1,24%.
Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem 2018.gada jūnija beigās bija “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kuram bija 423 259 dalībnieki (2017.gada beigās – 422 939 dalībnieki). Otrs populārākais bija “SEB Wealth Management” pārvaldītais “SEB aktīvais plāns”, kuram pievienojušies 139 870 dalībnieku (139 356 dalībnieki). Šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā bija mīnus 0,1%. Savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 126 781 dalībnieks (128 293 dalībnieki), bija “CBL Asset Management” pārvaldītais ieguldījumu plāns “CBL aktīvais ieguldījumu plāns”. Šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā bija mīnus 0,76%.
Dati arī liecina, ka no sešiem šogad izveidotajiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, visvairāk dalībnieku jūnija beigās bija “SEB Wealth Management” pārvaldītajam “SEB dinamiskais plāns” – 2697 dalībnieki. Seko “Indexo” pensiju plāns “Indexo jauda 16-50” – 1467 dalībnieki un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plāns “1990+” – 877 dalībnieki. Šo pensiju plānu ienesīgums pēdējo trīs mēnešu laikā bija attiecīgi 1,55%, 5,5% un 2,54%.
Neņemot vērā šogad izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, no astoņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā šogad jūnija beigās bija “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Daugava” – 1,02%.
Savukārt negatīvs ienesīgums gada laikā bija pieciem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem – “Luminor Asset Management” pārvaldītajam pensiju plānam “Luminor (N) konservatīvais ieguldījumu plāns” (iepriekš “Nordea konservatīvais ieguldījumu plāns”) – mīnus 1,81%, “CBL Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “CBL universālais ieguldījumu plāns” – mīnus 1,73%, “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB konservatīvais plāns” – mīnus 1,42%, “Luminor Asset Management” pārvaldītajam pensiju plānam “Luminor (D) konservatīvais ieguldījumu plāns” (iepriekš “DNB konservatīvais ieguldījumu plāns”) – mīnus 0,64% un “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB Latvijas plāns” – mīnus 0,61%.
“Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldītais ieguldījumu plāns “Stabilitāte” joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns – tam pievienojušies 119 037 dalībnieki (2017.gada beigās – 119 369 dalībnieki). Savukārt šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā bija 0,22%.
Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā bija “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Venta” – 2,08%, bet negatīvs ienesīgums bija “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB sabalansētais plāns” – mīnus 1,05%.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
