Pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz sabiedrību 3
Pēdējos gados Latvijā ir vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz sabiedrību, ziņojumā par ietekmes novērtējuma sistēmas pilnveidi atzīst Valsts kanceleja.
Valsts kancelejā norādīja, ka regulējuma ietekmes novērtējums ir jāveic, lai pārliecinātos, ka regulējums tiešām ir nepieciešams, ka tas nerada nelabvēlīgas sekas un ka tas ir atbilstošs tiesību akta izdošanas mērķim.
“Ietekmes novērtējums ir viens no labāka regulējuma galvenajiem instrumentiem, kopā ar vienkāršošanu, administratīvā sloga samazināšanu un konsultāciju procesa uzlabošanu,” pauda Valsts kancelejā.
Tajā pašā laikā iestādē secināja, ka pēdējos gados Latvijā ir vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz sabiedrību, īpaši uz uzņēmējdarbības vidi.
Lai nodrošinātu sistēmisku un uz datiem balstītu sākotnējās ietekmes novērtējumu analīzi, 2019.gadā Valsts kanceleja uzsāka izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto tiesību aktu projektu padziļinātu un paplašinātu izvērtēšanu.
No 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada decembrim tika izvērtēti 1898 tiesību aktu projekti, vērtējot anotāciju aizpildīšanas kvalitāti, primāri fokusējoties uz īstenoto sabiedrības līdzdalību, rādītā administratīvā sloga un atbilstības izmaksu pamatotību un izmaiņām, papildus pieprasītajām štata vietām.
Kā skaidroja Valsts kancelejā, regulāri veicot sākotnējās ietekmes novērtējumu ziņojumu analīzi, tika konstatēts, ka bieži vien ietekmes novērtējumi ir veikti formāli, neveicot alternatīvu risinājumu izpēti, izmaksu-ieguvumu vai izmaksu lietderības analīzi, kā arī kopumā neveicot jēgpilnu sabiedrības iesaisti.
Statistiski no tiem tiesību aktu projektiem, kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība ir jāveic, tikai vienam no sešiem projektiem tā ir veikta apjomā, kas ir lielāks par minimāli pieļaujamo – publicēšanu ministrijas un Valsts kancelejas mājas lapā 14 dienas pirms izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, pauda Valsts kancelejā.
Tāpat iestādē norādīja, ka nepietiekamā apjomā tiek izstrādāts administratīvā sloga vai atbilstības izmaksu mazinošais regulējums, kā arī risinājumi horizontālajām problēmām. Bieži vien administratīvais slogs vai atbilstības izmaksas, kas izriet no Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, netiek monetāri novērtēti.
Valsts kancelejā informēja, ka ministrijas izvairās ievērot 2019.gada 1.novembrī tiesību aktu izstrādē ieviestās “nulles birokrātijas” pieeju. Pēdējā gada laikā netika izstrādāts neviens tiesību aktu projekts, kurā būtu ievērotas “nulles birokrātijas” pieejas prasības.
Lai risinātu konstatētās problēmas, Valsts kanceleja kopīgi ar Pārresoru koordinācijas centru, Tieslietu ministriju un Saeimas Analītisko dienestu plāno pārskatīt esošo ietekmes novērtējuma sistēmu, lai veicinātu tās efektivitāti, samērību un pārskatāmību.
Tāpat Valsts kanceleja iecerējusi veicināt izpratni par ietekmes novērtējuma un sabiedrības līdzdalības nozīmi politikas plānošanas un tiesību aktu izstrādes procesā. Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām plāno nodrošināt mūsdienīgu un ērtu metodisko atbalstu ietekmes novērtējuma un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.
