Zemkopības ministrijas piedāvājums 31
ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka vērš uzmanību, ka selekcijas darbs rudziem, kas ir svešapputes augi, ir būtiski sarežģītāks nekā pašapputes kultūraugiem. Rudzu maizes kvalitātes pasliktināšanos eksperts komentē tā: Rietumeiropā, kur tīru rudzu maizi uzturā tikpat kā nelieto, cepamīpašības selekcijas procesā, visticamāk, ir otršķirīgs rādītājs, ja vispār tam pievērš uzmanību. G. Lanka atceras, ka viena no vispiemērotākajām šķirnēm labas un garšīgas rudzu maizes cepšanai ir vecā ‘Priekuļu’ šķirne, kuru ražošanā neizmanto vismaz 25 – 30 gadus. “Ja kāds entuziasts vēlētos atjaunot šās šķirnes audzēšanu, to varētu īstenot ilgākā laika posmā, jo konkrētās šķirnes sēklas ļoti nelielā daudzumā glabājas augu gēnu bankā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, līdzīgi tas notika Igaunijā, kur patlaban ir reanimēta vecā igauņu rudzu šķirne ‘Sangaste’ un patlaban ir izveidojies šīs šķirnes audzētāju klubiņš, biedrība,” šādu risinājumu piedāvā G. Lanka. Viņš teic, ka atbalsts nākotnē rudzu audzēšanas, selekcijas un pārstrādes jautājumu risināšanā varētu būt Lauku attīstības programmā 2014. – 2020. gadam ietvertais pasākums “Sadarbība”, kam paredzēti 19,6 miljoni eiro. Šo pasākumu atvērs pēc saskaņošanas ar Eiropas komisiju. “Sadarbības” mērķis ir rosināt sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības nozari, tajā iesaistītajiem produkcijas ražotājiem un pētniekiem, kā arī nodrošināt iespējas attīstīt un izveidot jaunus produktus, procesus vai tehnoloģijas.
Pagaidām neoficiālās sarunās izskanējis, ka Latvijā būtu vērtējams jautājums par atbalstu populācijas rudzu šķirņu audzēšanai, iespējams, Rudzu programmas izveide. Piemēram, kaimiņi, Igaunijas lauksaimnieki par slavenās vietējās rudzu šķirnes ‘Sangaste’ audzēšanu papildus saņem 32,50 eiro/ha valsts atbalstu. Igauņi arīdzan izveidojuši Rudzu biedrību.
Par Latvijas rudzu audzētāju attieksmi pret populācijas rudzu šķirņu audzēšanu un Igaunijas pieredzi populācijas rudzu šķirņu audzēšanā lasiet žurnāla “Agrotops” jūlija numurā.
