Selekcionāres skatījums 31
Agroresursu un ekonomikas institūta selekcionāre Arta Kronberga teic, ka aizvien vairāk ir jārēķinās, ka katram lauksaimniecības kultūras izmantošanas veidam vajadzēs citas šķirnes kultūru. Ļoti uzskatāmi tas redzams kartupeļiem – lauksaimnieki audzē vienas šķirnes bumbuļus cietes ražošanai, citas šķirnes kartupeļus čipsiem un vēl citas kartupeļu šķirnes kā tā saucamos galda kartupeļus. “Graudiem mēs atšķirības vēl nejūtam un arīdzan vizuāli nevaram atšķirt dažādas šķirnes,” teic pētniece.
A. Kronberga atzīst – patlaban maiznieku pieņēmumu, ka rudzu miltu cepamīpašību iemesls ir ražīgo hibrīdšķirņu izveide, viņa ar pētījumu apstiprināt nevar. Savulaik Priekuļos veiktajā pētījumā par to, cik daudz ūdens uzņem un spēj noturēt hibrīdšķirnes un populācijas šķirnes, bija atšķirīgs rezultāts. Tomēr nevienu šis darba virziens neesot interesējis. A. Kronberga arī vērš uzmanību, ka miltu ražotāji, pērkot rudzu graudus, vērtē tikai vienu rādītāju – krišanas skaitli. Tas nedrīkst būt mazāks kā 120 sekundes. “Citi rādītāji nav pētīti. Iemesls – rudzus maizes cepšana ir cieņā vien dažām tautām. Kolēģi citās valstīs par mums brīnās, viņiem šāds pētījuma virziens nešķiet svarīgs,” tā A. Kronberga. Viņu priecē uzņēmēju gatavība sadarboties ar pētniekiem, kuriem savukārt ir piedāvājums. Priekuļos ik gadu cenšas sēt visas Latvijā pieejamās rudzu šķirnes, tiek pārbaudīta to piemērotība Latvijas dabas apstākļiem. Nākamajos gados, iespējams, selekcionāri Priekuļos būs izveidojuši kādu jaunu rudzu šķirni. A. Kronberga arī aicina, līdzīgi kā Igaunijā, iespējami daudz popularizēt rudzus un to produktus.
