Negantā migrēna – kā ar to sadzīvot? Tā var skart pilnīgi visus 9
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļu neizturami sāp galva, līdz vemšanai… cilvēks guļ gultā, jo neko citu nespēj darīt. Atliek gaidīt, kad sāpes rimsies, un tad ar bezspēcīgas nolemtības sajūtu gaidīt nākamo sāpju lēkmi, jo viņš jau zina, ka tāda būs. Tāda ir migrēna – neganta slimība, kuras cēlonis joprojām nav atklāts. Par to stāsta neiroloģe, sāpju speciāliste dr. Līga Mekša.
Analīzes neuzrāda migrēnu
Izšķir divu veidu galvassāpes. Tās, kas saistītas ar kādu citu slimību, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, kādu vīrusa infekciju, cukura diabētu, dēvē par sekundārajām galvassāpēm. Tad vispirms jāārstē pamatslimība. Tās var parādīties, piemēram, pēc izoperēta galvas audzēja. Pie sekundārajām galvassāpēm pieder arī medikamentu atkarīgas sāpes. Cilvēks arvien biežāk lieto pretsāpju zāles, līdz vairs nespēj saprast – viņam tiešām sāp galva vai sāpes izraisa tablešu lietošana, vai tas jau ir kaut kāda cita orgāna protests pret zālēm.
Visbiežāk sastopamas primārās galvassāpes – tām nav cita sāpju cēloņa, un migrēna ir tieši tāda. Tās izraisītās sāpes mēdz būt no vidēji stiprām līdz ļoti stiprām, abpusējas vai vienpusējas, biežāk ir pulsējošas, bet var būt arī spiedošas, saistītas ar nepatiku pret skaņu, gaismu un smakām, sliktu dūšu un vemšanu, tās pastiprinās pie ikdienišķām fiziskajām aktivitātēm. Diagnozi ārsts nosaka pēc sarunas ar pacientu, jo tādu izmeklējumu, analīžu, kuros varētu uzrādīties migrēna, vienkārši nav. Pēc pozitīvas diagnozes uzstādīšanas jāsamierinās ar domu, ka izārstēt šo slimību nevar. Tātad jāmācās ar to sadzīvot.
Var skart gan veselīgi, gan neveselīgi dzīvojošos
Migrēnas rašanās cēlonis joprojām nav atklāts. Zināms, ka slimība cieši saistīta ar traucējumiem tajās galvas smadzeņu daļās, kas atbildīgas par sāpju un citu sajūtu veidošanos – migrēnas pacientu smadzenes ir pārlieku jutīgas un gatavas sāpēt pie mazākā provocējošā iemesla. Reizēm slimība tiek mantota ģenētiski, taču vairāk to novēro sievietēm. Vīrieši retāk cieš no migrēnas, taču sāpes viņiem ir tikpat smagas.
Dzirdēts minējums, ka galvassāpju lēkmes izraisa sprandā nospiesti asinsvadi. “Ja tā būtu, sāpes varētu noņemt, tos atspiežot. Taču izmeklējumi rāda, ka asinsvadi nav ne nospiesti, ne aizsprostoti, arī asinsanalīzes ir normālas. Ir pacienti, kuriem migrēna nav bijusi ne ģimenē, ne tuvākajos rados. Vēl viens no varbūtējiem migrēnas izraisītājiem tiek minēts stress, tomēr tas var būt tikai šīs slimības provocētājs, ne cēlonis,” stāsta ārste.
Smadzeņu jutīguma dēļ migrēnu var provocēt izlaistas maltītes (rezultātā krītas cukura līmenis asinīs), liels kafijas patēriņš, pārmērīga alkohola lietošana, liela fiziskā slodze, miega traucējumi – gulēts par maz vai par daudz. Tāpēc migrēnas slimniekiem it visā jāievēro mērenība. Būtībā nemedikamentozās rekomendācijas ir gaužām vienkāršas, tādas vajadzētu ievērot visiem cilvēkiem. Taču migrēna nešķiro – tā skar gan veselīgi, gan neveselīgi dzīvojošos un var parādīties jebkurā vecumā.
“Vēl viena migrēnas slimnieku problēma ir tā, ka, beidzoties kārtējai slimības lēkmei, slimnieks jau gaida nākamo – būtībā dzīvo nemitīgās iekšējās bailēs, stresā. Tāpēc ārzemēs migrēnas un arī visu citu hronisku sāpju pacientiem tiekot nodrošināta psihoterapija, lai cilvēki mācītos sevi noskaņot pozitīvi,” piebilst neiroloģe.
Migrēna ar auru, vestibulārā migrēna
Migrēna rodas sāpju vadīšanas ceļos un pamazām sevī ievelk sāpju matricu – ceļus, kas regulē dažādus impulsus: koordināciju, kustības, jušanas, sliktu dūšu, spēju norīt. Reizēm bez neciešamām sāpēm un sliktas dūšas migrēnu pavada neiroloģiski traucējumi – to sauc par migrēnu ar auru.
Neiroloģiskie traucējumi ir pilnībā atgriezeniski, parasti ilgst aptuveni stundu. Tie var parādīties īsi pirms migrēnas lēkmes kā priekšvēstnesis, arī lēkmes laikā vai pēc tās. Biežāk aura izpaužas kā redzes traucējumi – redze pazūd vai parādās mirguļošana, kurai neredz cauri. Var būt arī runas, jušanas traucējumi, reiboņi, atsevišķu ģenētisku migrēnu gadījumā pat paralizēta roka, kāja. Pēc lēkmes tas atiet. Valda uzskats, ka īsta migrēna noteikti ir ar auru, bet tā nav taisnība – auras simptomus piedzīvo tikai trešdaļa migrēnas pacientu.
Vestibulārās migrēnas gadījumā cilvēkam ir sajūta, ka viņš guļ ūdensgultā, viņš nespēj atvērt acis, jo ir izteikta nestabilitāte, lēkmi pavada vemšana un smagi reiboņi, bet jutīgums pret gaismu, košām krāsām, skaņu, smakām var arī nebūt. Arī sāpes var izpalikt. Tāpēc šie pacienti vispirms apmeklē LOR speciālistu.
Sāpes novērtē pēc sāpju skalas
Biežāk migrēnas lēkmes ir 4–6 reizes mēnesī, taču var gadīties, ka cilvēks lēkmi piedzīvo tikai reizi mūžā. Tad pēc sarunas ar ārstu anamnēzē tiek ierakstīts: “iespējama migrēna”. Savukārt uzstādīt diagnozi “migrēna” var tikai tad, ja cilvēkam neatkarīgi no laika perioda bijušas 5 migrēnas lēkmes. To ilgums ir no 4 līdz 72 stundām. Ir gadījumi, kad lēkme var ilgt ilgāk, tās dēvē par ieilgušajām migrēnām. Reāli cilvēks šajā laikā nespēj ne mācīties, ne strādāt.
Lai iespējami labāk novērtētu sāpju līmeni, tās izsaka skalā no 1 līdz 10 ballēm. Lielākā daļa migrēnas slimnieku tās raksturo no 7 līdz 10 ballēm, bet ir, kas min pat 12, 15 balles. “Ja lēkmes ir biežas, tās saplūst – starp tām vairs nav brīvas dienas. Bet jau ilgstošas sāpes virs atzīmes “4” ātri var novest līdz depresijai, miega traucējumiem. Neraugoties uz to visu, sabiedrībā galvassāpes joprojām netiek pienācīgi novērtētas,” piebilst daktere.
Latvijā zāles netiek kompensētas
Migrēnas profilaksei, kad lēkmes ir biežas, izmanto asinsspiedienu koriģējošus medikamentus, pretepilepsijas līdzekļus un antidepresantus, jo šie medikamenti mazina smadzeņu jutīgumu, spēju just sāpes. Ja migrēnas lēkmes ir retas, atsāpinošas zāles lieto tikai lēkmes laikā.
Ir arī zāles, kas iedarbojas uz īpašiem, ar migrēnu saistītiem šūnu receptoriem – tie ir triptānu grupas medikamenti. Viena tablete vidēji maksā 5 eiro, lēkmes laikā dienā var izdzert 2 tabletes. Lai neveidotos medikamentu atkarīgas galvassāpes, mēnesī nedrīkst lietot vairāk par 10 tabletēm.
Bez triptānu grupas zālēm jau 5 gadus pasaulē pieejami arī tieši migrēnai domāti profilaktiski preparāti, bet šīs zāles ir ļoti dārgas – mēnesī izmaksā ap 400 eiro. Lietuvā valsts tās kompensē visiem migrēnas slimniekiem. Igaunijā kompensē daļai slimnieku (ievērojot noteiktus ierobežojumus), bet Latvijā – nevienam. “Daļēji pie tā vainīgi paši migrēnas slimnieki, jo gana skaļi par to nerunā, jo – sāpes nevar pierādīt. Bet ir jātic cilvēkiem. Arī bērniem, kas sūdzas par sliktu pašsajūtu. Migrēna var piemeklēt arī viņus. Agrā bērnībā tā var izpausties ar cikliskiem vemšanas sindromiem, vēdera, nevis galvassāpēm – migrēnas sāpes parādās no gadiem piecpadsmit. To uzzinot, kāda mana paciente atzina – tādā gadījumā viņai migrēna esot no triju gadu vecuma, jo bērnudārza laikā bijušas dienas, kad vemšanas dēļ palikusi mājās. Tikai vecāki šādus gadījumus noraksta uz rotavīrusu vai ko ne tādu apēstu. Tomēr pret bērna veselību jāattiecas uzmanīgāk,” piekodina ārste.
Vispār galvassāpēm, ja vien to cēlonis nav zināms, piemēram, iepriekšējā vakarā bijusi ballīte, uzmanība jāpievērš vienmēr neatkarīgi no vecuma. Ja sāpes ir stipras, ja tās pavada neiroloģiski simptomi, nekavējoties jādodas uz slimnīcu, lai veiktu izmeklējumus, jo tas var būt arī insults.
Starp citu
Migrēna ir visbiežāk sastopamā neiroloģiskā slimība pasaulē – ar to slimo ap 15% cilvēku populācija. Pasaules Veselības Organizācija migrēnu nosaukusi par vienu no desmit darbspējas visvairāk ietekmējošām slimībām, jo 90% gadījumu cilvēks slimības lēkmes laikā nespēj pat normāli funkcionēt, kur nu vēl pildīt darba pienākumus.
