Negals ar aizcietējumiem. Speciālistu padomi regulārai vēdera izejai 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Strādāšana no mājām ne vienmēr ir veselīga, jo vieglāk aizmirst par to, ka vajag izkustēties un padzerties, bet ledusskapis ir rokas stiepiena attālumā. Aizsēdēšanās pie datora, bet pēc tam pie televizora, neveselīgi našķi un neregulāras ēdienreizes ar laiku var izraisīt vēdera izejas traucējumus.
“Tas, ka vēders neiziet katru dienu, nav nekas neparasts. Mēdz būt cilvēki, kam jau kopš bērnības tas iziet, piemēram, tikai divas reizes nedēļā. Uzskata, ka pacients cieš no aizcietējuma tad, ja šajā dabiskajā norisē vērojamas izmaiņas – pēdējā gada laikā divpadsmit nedēļas pēc kārtas zarnu iztukšošanās notiek retāk par trim reizēm nedēļā, tā notiek nepilnīgi, saistīta ar lielu fizisku piepūli jeb spiešanu vai fēces ir ļoti cietas, turklāt pacientam vienlaikus jābūt diviem no šiem simptomiem.
Īpaši uzmanīgiem vajag būt tad, ja vēdera izejai ir asiņu vai gļotu piejaukums.
Šādos gadījumos noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista,” uzsver Latvijas Jūras medicīnas centra Gastroklīnikas gastroenteroloģe Jeļena Derova.
Ārste norāda, ka sievietēm aizcietējumi var rasties pēc dzemdībām, kā arī menopauzē, kad mainās hormonu līmenis. To veidošanos var sekmēt uzturēšanās neierastā vidē, piemēram, ceļojot, medikamentu, piemēram, dažu asinsspiedienu pazeminošu līdzekļu, miega zāļu, antidepresantu lietošana.
Savukārt Madonas slimnīcas uztura speciāliste Baiba Bērtiņa kā aizcietējumu veidošanās iemeslus min virkni saslimšanu, piemēram, vairogdziedzera funkciju traucējumus, kuri palēnina vispārējo vielmaiņu, tostarp zarnu funkciju, divertikulozi, ļaundabīgus audzējus. Šķēršļus vieglai vēdera izejai var radīt arī nepietiekams magnija daudzums organismā.
Taču visbiežāk tā iemesls ir vienveidīgs uzturs bez šķiedrvielām, piemēram, makaroni, rīsi, picas, smalkmaizītes, nepietiekams šķidruma daudzums un fizisku aktivitāšu trūkums, tādēļ no tiem bieži cieš cilvēki, kam ir sēdošs darbs, piemēram, biroja darbinieki, bet mājsēdes laikā – arī daudz lielāks iedzīvotāju loks.
Starp citu, no ilgstošās sēdēšanas var rasties arī hemoroīdi, kas vēdera izeju apgrūtina vēl vairāk.
Lai izvairītos no aizcietējumiem laikā, kad nav katru dienu jādodas uz darbu, bet var strādāt attālināti, uztura speciāliste iesaka ievērot trīs svarīgus pamatnosacījumus: pirmkārt, regulāri lietot svaigus augļus un dārzeņus, graudaugus un citus šķiedrvielām bagātus produktus, piemēram, auzu pārslas, rupja maluma maizi, rupjmaizi, dzert pietiekami daudz šķidruma – vismaz astoņas glāzes dienā – un regulāri izvingroties.
Šķiedrvielas jeb balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas, tomēr ir nepieciešamas, jo stimulē zarnu peristaltiku jeb ritmisku gludās muskulatūras saraušanos, pazemina holesterīna līmeni asinīs, kavē tauku un vienkāršo cukuru uzsūkšanos un labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru.
Regulārai vēdera izejai vislabākās ir ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas, kuras saista daudz ūdens un sašķidrina zarnu saturu. Tās satur augļu un ogu miziņas, graudu apvalki, klijas.
“Pieaugušajam dienā vajag apēst vismaz piecas porcijas jeb 500 gramus dārzeņu un augļu, turklāt pusei jābūt svaigā veidā. Viena porcija ir viena sauja vai 80–100 grami,” norāda uztura speciāliste.
“Lai neiedzīvotos aizcietējumos, strādājot no mājām, uzkodai starp ēdienreizēm iesaku izveidot augļu vai dārzeņu plati vai izvēlēties riekstus, kuri satur pietiekami daudz šķiedrvielu, viena sauja – 30 gramus.”
Ja aizcietējumi jau radušies, šķiedrvielām bagāti produkti uzturā jāievieš pakāpeniski, jo pārāk straujš un liels šķiedrvielu daudzums var izraisīt caureju, vēdera pūšanos.
“Šādos gadījumos var palīdzēt kviešu klijas, linsēklas, kuras veicina vēdera izeju. Vienai ēdamkarotei kviešu kliju jāuzdzer glāze ūdens (var sajaukt ar jogurtu, kefīru), pretējā gadījumā zarnu saturs kļūs sauss, tā pārvietošanās tiks apgrūtināta un var veidoties vēl lielāks aizcietējums.”
Lai stimulētu zarnu darbību, Baiba Bērtiņa iesaka dzert karstus dzērienus. Tās nozīmē, ka no rīta pirms brokastīm var izdzert karstu zāļu tēju, siltu ūdeni ar citronu vai kafiju, kas atvieglos vēdera izeju.
Strādājot pie datora, rokas stiepiena attālumā vajag nolikt glāzi ar ūdeni un ik pēc laika padzerties. Un vēl – regulāri vingrot un pastaigāties svaigā gaisā. Īpaši svarīgi ir vingrojumi, kuri stiprina vēdera muskulatūru, jo tie rosina zarnu peristaltiku. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kā veicināt zarnu darbību, ik dienu dažas minūtes guļus “pabraukt ar velosipēdu”.
Palīdzība regulārai vēdera izejai:
* tualetes apmeklēšana vienā un tajā pašā laikā, piemēram, pēc brokastīm, veicina ieraduma veidošanos,
* tualetes apmeklēšanu, kad radusies vajadzība, neatlikt, lai, piemēram, pabeigtu steidzamu darbu,
* būt fiziski aktīvam, katru dienu vismaz 30 minūtes pastaigāties svaigā gaisā;
* ik dienas ar pārtiku uzņemt 30–35 g ūdenī šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu attiecībā 1 pret 3,
* lietot produktus ar augstu šķiedrvielu saturu: aprikozes, pupas, klijas, linsēklas, brokoļus, Briseles kāpostus, kāpostus, plūmes, spinātus, žāvētus augļus, riekstus,
* augu tējas, kas veicina vēdera izeju un kuras tradicionāli izmanto pret aizcietējumiem, – krūkļa mizas, sennas. Piemēram, pustējkaroti krūkļa mizu (drogas) apliet ar 1 glāzi (200 ml) verdoša ūdens, vārīt 5 minūtes, nosegt, ļaut ievilkties 15 minūtes. Ieteicams dzert vakarā, lai nodrošinātu vēdera izeju pēc 6–8 stundām,
* kaltētus, sasmalcinātus jūras kāpostus jeb laminārijas var izmantot zarnu darbības stimulēšanai un kā vieglu caurejas līdzekli pret hroniskiem vēdera aizcietējumiem.
