Negaisi un zibeņi starp cilvēkiem 0
23. septembrī Ņujorkā sākās Apvienotās Nāciju Organizācijas (ANO) klimata rīcības samits, taču pasaules mediji lielāko uzmanību velta nevis tam, kas tiek lemts samitā, bet gan populārās zviedru klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas runai un reakcijai uz to, kā arī streikiem visā pasaulē, prasot aktīvāku rīcību klimata izmaiņu novēršanai.
ES izvirza ambiciozus mērķus
Francija, Grieķija un Bulgārija samitā paziņojušas, ka vēlas paaugstināt atjaunojamās enerģijas daļu līdz 2030. gadam, turklāt Grieķija līdz 2028. gadam plāno atteikties no akmeņoglēm pilnībā. Polija, Čehija un Ungārija uzsvēra, ka nepieciešamas papildu finanses, lai varētu sasniegt bloka izvirzītos mērķus līdz 2030. gadam.
“Ir daudz vieglāk noteikt politiskus mērķus, bet daudz grūtāk tos realizēt,” komentē Kržistofs Čorževskis, Polijas enerģētikas ministrs, piebilstot, ka poļu plāni jau tāpat ir ļoti ambiciozi, un to realizācija varētu maksāt “bīstamu sociālekonomisku cenu” viņa valstij.
Tiek lēsts, ka Polijas enerģētikas sektora transformācija līdz 2045. gadam prasītu 147 miljardus eiro investīciju. Arī citas postpadomju valstis, to skaitā Latvija, atbalstīja Polijas viedokli, brīdinot, ka pietiekamas finanses ir galvenais nosacījums, lai sasniegtu klimata mērķus.
ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par klimata neitrālu teritoriju, bet, kamēr Polija grib, lai kodolenerģija papildinātu atjaunojamās enerģijas resursus, tikmēr Vācija noraida iespēju, ka ES finanses varētu tikt lietotas, lai finansētu kodolenerģiju.
ANO klimata rīcības samita, kas ir galvenais šīgada pasākums ar valstu līderu, klimata aktīvistu, starptautisku organizāciju un uzņēmumu vadītāju dalību, mērķis ir veicināt valstu ambīcijas klimata izmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā.
Streiko 4 miljoni
Tik daudz streikotāju saskaitījuši streiku organizatori. Streiku mērķis ir pievērst pasaules valstu līderu uzmanību klimata izmaiņām un to novēršanai.
“Vairāk nekā 150 valstīs cilvēki devās atbalstīt jaunos klimata streikotājus un pieprasīt izbeigt fosilo kurināmo ēru. Klimata krīze negaidīs, un arī mēs negaidīsim,” teikts akcijas interneta lapā. Streikoja ne tikai Ņujorka, bet arī Bostona, Filadelfija un Vašingtona, Apvienotā Karaliste, Dienvidāfrika, Vācija, Filipīnas, Honkonga, Kenija, Bangladeša, Tailande, Austrālija u. c.
Apvienotajā Karalistē arestēti desmit “Extinction Rebellion” kustības aktīvisti Doverā, kad viņi bloķēja ceļu uz ostu, pielīmējoties pie ceļa ar superlīmi. Viens no protestētājiem Kriss Atkins akciju pamatoja, ka “attīstoties klimata izmaiņām, miljoniem parasto britu nāksies saskarties ar reāliem un pieaugošiem draudiem, tādiem kā pārrāvumi pārtikas piegādē un bads”.
Lielākie protesti vēl tikai priekšā, tiek plānota masveida akcija no 7. oktobra, kas būšot lielāka par protestiem Londonā šajā aprīlī, kad centrālās ielas tika bloķētas divas nedēļas un policija arestēja vairāk nekā 1000 aktīvistu.
Vienlaikus ar protestiem AK plānoti protesti arī visā pasaulē vairāk nekā 60 pilsētās, arī Parīzē, Ņujorkā, Buenosairesā un Deli. Sāra Lunnona, klimata aktīviste, brīdina:
“Cerams, ka pasaules līderi saprot, ka kritiskā situācija ar klimatu un ekoloģiju nozīmē, ka noteikumi mainās… ja dzīvosim tā kā parasti, tad iznīcināsim mūsu planētu. Cilvēce saskaras ar pieaugošu sabiedrības sabrukšanas risku 10–20 gadu laikā masveida bada, migrācijas un kara dēļ.”
Oktobra protestos piedalīsies arī citas aktīvistu grupas – dzīvnieku tiesību aktīvisti, reliģiskās grupas, mediķi, miera un pretkara grupas. Aktīvisti Londonā plāno bloķēt divus tiltus, kā arī ielas parlamenta apkārtnē.
Dzīvnieku tiesību aktīvisti plāno arī bloķēt Smitfīldas tirgu Londonā, kas ir lielākais gaļas tirgus AK. Britu policija ir apstiprinājusi, ka zina par plānotajiem protestiem, un policijas reakcija būs “piemērota un proporcionāla”.
Jaunie klimata aktīvisti
16 gadus vecā klimata aktīviste Grēta Tūnberga kopā ar 15 citiem bērniem pirmajā samita dienā ir iesniegusi sūdzību, vainojot piecas pasaules lielās ekonomikas viņu cilvēktiesību pārkāpšanā, nerisinot klimata krīzi. Šīs valstis ir Vācija, Francija, Brazīlija, Argentīna un Turcija, kas nav pildījušas
Bērnu tiesību konvencijā noteiktās saistības. Bērni neprasa finansiālu kompensāciju, bet gan sadarbību ar citām nācijām, lai tiktu galā ar krīzi. Taču vairākas valstis sūdzībā nemaz netiek minētas, jo tās nav ratificējušas 2015. gada Parīzes klimata vienošanos.
Piemēram, ASV vai Ķīna, kas šobrīd rada visvairāk siltumnīcas efekta izraisošo gāzu, nav ratificējušas daļu, kur teikts, ka bērni var pieprasīt sodīt potenciālos pārkāpējus.
Grēta Tūnberga samitā brīdinājusi pasaules līderus, ka viņu rīcība nav pietiekama un ka tas virza cilvēci pretī iznīcībai.
“Tas viss ir nepareizi. Man nebūtu jābūt šeit, man ir jābūt atpakaļ skolā otrpus okeānam. Jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību ar saviem tukšajiem solījumiem,” samitā emocionālā uzrunā teica Grēta Tūnberga.
Viņasprāt, solījumi samazināt globālo piesārņojumu uz pusi līdz 2030. gadam nav pietiekami, jo nav nekādas garantijas, ka tas palīdzēs izvairīties no “neatgriezeniskām ķēdes reakcijām, ko cilvēce nespēj kontrolēt”, kas var iznīcināt planētu.
Taču nav tā, ka visi par Grētas teikto ir sajūsmā, piemēram, telekanāla “Fox News” viesis Maikls Kouls pamanījās viņu nodēvēt par “garīgi slimu zviedru bērnu, kuru izmanto viņas vecāki”, taču tika tūlīt nokaunināts. Vēlāk telekanāls izplatīja paziņojumu, sakot, ka “komentāri bija apkaunojoši, mēs atvainojamies Grētai Tūnbergai un mūsu skatītājiem”.
Ekokareivis vai ekoproblēma?
Angliski vārdu spēle – “eco-warrior” vai “eco-worrier”. Lai veicinātu ekoloģisku dzīvesveidu, BBC mājaslapā ir pieejams tests skolēniem, lai noskaidrotu, cik zaļi domājošs ir tā veicējs. Ko tu darīsi, ja esi ciemos pie drauga, bet visās istabās deg gaisma, pat ja tur neviena nav? Ierosināsi izslēgt, pats izslēgsi vai atstāsi, kā ir? Ko darīsi no rīta – 10 minūšu duša, 20 minūšu duša vai vanna?
Ar ko dosies uz skolu – kājām, velosipēdu, sabiedrisko transportu, auto? Ko darīsi ar nejauši sabojāto launaga kastīti, nopirksi jaunu, salabosi vai atdosi citam? Ko ēdīsi pusdienās – gaļu, dārzeņus, desertu? Lasot jautājumus un iespējamās atbildes, nākas secināt, ka taisnība vien ir tiem, kuri saka, ka vislielākās vides piesārņotājas ir attīstītās valstis.
Izvēloties BBC testā atbilžu variantus, kas atbilst populārākajiem britu ikdienas ieradumiem, rezultāts ir likumsakarīgs – “Diemžēl izskatās, ka vide nav tava lielākā prioritāte.” Tālāk seko padomi, ko darīt, piemēram, izmantot mazāk, izmantot atkārtoti un nest atkritumus uz pārstrādi.
