Kādam beidzot “piegriezās” kauna traips pilsētā? Izskan dažādas versijas noslēpumaini pazudušā Jēkabpils lielgabala lietā 87
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Naktī no otrdienas uz trešdienu no Otrā pasaules kara memoriāla teritorijas Krustpils parkā Jēkabpilī nezināmu personu demontēts un nezināmā virzienā aizvests padomju okupācijas laikā uz postamenta novietotais lielgabals, kas jau gadiem uzskatīts par apkaunojumu Jēkabpilij.
Jēkabpils pilsētas pašvaldība par notikušo nekavējoties paziņojusi Valsts policijai, kas trešdienas rītā uzsākusi kriminālprocesu un izmeklēšanu, lūdzot atsaukties “artefakta – lielgabala zādzības” iespējamos lieciniekus.
Pašvaldība par notikušo tāpat sagatavojusi informāciju Ārlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Brāļu kapu komitejai (BKK). Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola (“Progresīvie”), kas pēc iepriekšējā mēra Aivara Krapa (“Latvijas attīstībai”) atkāpšanās 28. janvārī pilda pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, sarunā ar Jēkabpils mediju “Radio1.lv” atzina, ka domei nav nekādas informācijas par nodarījuma iespējamajiem veicējiem vai lielgabala atrašanās vietu.
Lielgabals nebija pašvaldības īpašums, līdz ar to mantisks kaitējums pilsētai nav nodarīts.
“Tas ir nodarījums pret valsts pārvaldi, un attiecīgas iestādes arī vērtēs nodarījumu paveikušo cilvēku atbildību,” bildusi Ozola, uzsverot, ka notikusi patvaļīga rīcība, kas turklāt var sarežģīt Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības.
Jāpiebilst, ka incidents noticis naktī pēc 23. februāra, ko bijušie padomju militāristi joprojām atzīmē kā “Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu”.
Par to arī trešdienas rītā liecināja ziedi uz lielgabala postamenta. Jēkabpilieši stāsta, ka pilsētā, kur agrāk bija visai liels PSRS armijas garnizons, netrūkst padomju militāro pensionāru, kas te palikuši uz dzīvi.
Protams, šiem cilvēkiem ir arī bērni un mazbērni, kuru daļai 23. februāris un 9. maijs ir aktuāli. Nav brīnums, ka lielgabalu daudzi jēkabpilieši uztvēra kā svešas varas un ideoloģijas simbolu.
2019. gada 4. maijā, kad Jēkabpilī notika gadskārtējā Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde, priekšā piemineklim nācās izbūvēt skatītāju tribīni, lai Latvijas armijas karavīriem nebūtu jāsoļo gar objektu, ko uzskatīja par kauna traipu pilsētai.
Trīs virsnieku kaps
Tēlnieka Ļeva Bukovska un arhitekta Gunāra Asara veidoto memoriālu Jēkabpils rajonā kritušo padomju karavīru piemiņai Krustpils parkā atklāja 1976. gadā.
Taču lielgabals, zem kura postamenta, kā uzskata, atrodas trīs padomju virsnieku pīšļi, tur atrodas kopš 1946. gada (vairāk par šīs vietas vēsturi 2016. gada 19. augusta “Latvijas Avīzes” rakstā “Lielgabals – pagātnes rēgs Jēkabpilī”).
Informācija par apbedītajiem arī padomju laikā bija pretrunīga, taču pieņem, ka ir runa par 22. armijas artilērijas ģenerālmajoru Sergeju Kuprijanovu, 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkvežiem Gavrilu Šarikalovu un Sahabutdinu Gazejevu, kuri pilsētā vai tās apkaimē krituši 1944. gada augustā.
Biedrības “Jēkabpils mantojums” vadītājs Jānis Zeps uzskata, ka toreiz tas bijis apzināts solis – “parastos” kritušos guldīt pilsētas Brāļu kapos, bet trīs augstākos virsniekus pašā pilsētā.
Līdz ar to šajā vietā gadu desmitiem varēja rīkot dažādus ideoloģizētus piemiņas mītiņus, kas turpinājās arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Runas par tā aizvākšanu aizsākās 1993. gadā, taču darbi kavējās. Kad 2008. gadā stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, problēma ar kritušo pārapbedīšanu un lielgabala demontāžu pacēlās valstiskā līmenī, taču dabā redzamu efektu tas nenesa.
Šī gada februāra sākumā “Jēkabpils lielgabals” atkal nonāca mediju uzmanības lokā, jo kļuva zināms, ka pilsētas dome šī gada budžetā 20 tūkstošus eiro atvēlējusi “Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtošanas Rīgas ielā 205 uzsākšanai”.
Tā kā radās aizdomas, ka dome tā vietā, lai beidzot juridiski korektā veidā panāktu lielgabala aizvākšanu, izlēmusi to “nospodrināt” un labiekārtot apkaimi, ar publisku protestu 2. februārī uzstājās Nacionālā apvienība, kas uzsvēra, ka tāda rīcība, turklāt krīzes apstākļos, nozīmētu atbalstu padomju režīma noziegumiem un ideoloģijai.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja pienākumu pildītāja Ozola gan dažas dienas vēlāk nāca klajā ar skaidrojumu, ka noticis pārpratums.
Minētie 20 tūkstoši eiro esot paredzēti “nevis memoriāla, bet parka atjaunošanai un labiekārtošanai pēc jau izstrādātā tehniskā projekta”.
“Otrajā pasaules karā kritušo karavīru pārbedīšanas un pieminekļa lielgabala pārvietošanas nepieciešamība objektīvi tiek pamatota ar apstākli, ka parka teritorija Rīgas ielā 205 atrodas ļoti sliktā, vidi degradējošā stāvoklī un steidzami nepieciešams veikt tās rekonstrukciju un labiekārtošanu.
Rekonstrukcijas rezultātā plānots izveidot rekreācijas zonas un iekārtot laukumu āra publisko pasākumu norisēm,” bija teikts 9. februāra domes paziņojumā.
Iemests Daugavā?
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš teic, ka noslēpumainais atgadījums noticis brīdī, kad no pašvaldības jau saņemts zondāžas, pārapbedīšanas un lielgabala pārvietošanas darbu plāns aprīlim – jūnijam:
“Šobrīd tas iesniegts saskaņošanai Krievijas pusei. Respektīvi, lielgabalu kā piemiņas zīmi pārvietos uz padomju karavīru kapiem Jēkabpilī, Varoņu ielā 10, un, ja tur atradīs mirstīgās atliekas, arī tās pārvietos turp.
Mēs šo pārapbedīšanas lietu jau kādu gadu saskaņojām visaugstākā līmenī.
Viss it kā virzījās uz priekšu. Šis ir negaidīts pagrieziens. Visādā ziņā tas nav nekas apsveicams.”
Āboltiņš piebilst, ka šī nav pirmā reize, kad Jēkabpils dome apņemas ko darīt ar padomju propagandas objektu, taču, ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvumu, šoreiz patiešām ir pamats sagaidīt kādas darbības.
Kristīne Ozola “Radio1.lv” izteikusies, ka lielgabala zādzība PSRS virsnieku pārapbedīšanas plānus neietekmēšot.
Tikmēr jēkabpilieši sociālajos tīklos par lielgabala zudībām drīzāk priecājas un prāto, kā tas nocelts un kur palicis. Izskan versija, ka sliede parka zemē un koka mizas nobrāzums varētu runāt par frontālās tehnikas, ne ceļamkrāna izmantošanu.
Iespējams, lielgabals iemests Daugavā, jo “Jēkabpilī tā dara”.
“Nedomāju, ka tie bija kādi metāllūžņu zadzēji. Varbūt tas saistīts ar to, ka lielgabala noņemšanas lieta visus šos gadus stāvēja uz vietas un kādam nacionāli noskaņotam cilvēkam beidzot “piegriezās”. Bet izskatās ļoti jocīgi. Varbūt tam lielgabalam arī bija pēdējais laiks no turienes pazust?” “Latvijas Avīzei” sacīja biedrības “Jēkabpils mantojums” vadītājs Zeps.
Viņš aizrāda, ka līdzās stiepjas Rīgas iela, kas ir Jēkabpils Krustpils daļas galvenā tranzīta iela, kur dzīva kustība notiek visu diennakti:
“Apbrīnojami, ka to varēja izdarīt, nevienam nezinot! Nav taču ne nomale, ne mežs! Man pat sākumā likās, ka šī ir kāda viltus ziņa!
”
Vēsturnieks: pašvaldībām jāieņem skaidra pozīcija
Uldis Neiburgs, LU Latvijas vēstures institūta pētnieks: “Jēkabpilī notikušais, iespējams, ir pilsētas iedzīvotāju reakcija uz Latvijā pēdējos gados izveidojušos absurdo situāciju.
Piemēram, Ukrainā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā ir notikusi vai tiek rosināta PSRS “atbrīvotājus” slavinošu pieminekļu demontāža, bet Latvijā pretēji tam publiskajā vidē uztur un ar Krievijas Federācijas nozīmīgu finansiālu ieguldījumu atjauno padomju karavīru monumentus ar attiecīgu ideoloģisku slodzi vai arī tiek demonstrēta tendence Otrā pasaules kara vēsturi pasniegt bailīgi un bezpersoniski (tūrisma informācija pie atjaunotā sarkanarmiešu Brāļu kapu monumenta Valmierā u. c.).
Problēma ir tajā, ka šāda veida pieminekļu uzturēšanas jautājumā trūkst vienotas valsts atmiņu politikas. Virkne pašvaldību, kuru teritorijā šādi pieminekļi atrodas, politisku vai ekonomisku interešu vārdā nevis ieņem skaidru pozīciju par divu totalitāru – PSRS un Vācijas – okupācijas režīmu klātbūtni Latvijā un to nosodījumu, bet turpina atbalstīt PSRS (mūsdienu Krievijas) skatījumu un dezinformāciju par Otrā pasaules kara vēsturi.”
