Negaidīts pavērsiens: Satversmes tiesa viendzimuma partneru jautājumā nav bijusi vienprātīga 63
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju Tieslietu ministrijai (TM) uzņemties vadošo lomu, lai varētu īstenot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas tika publiskots aizvadītā gada 12. novembrī.
ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz desmit dienu atvaļinājumu – tādu pašu, kāds paredzēts bērna tēvam. TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laika Medina pastāstīja, ka nākamnedēļ notikšot ministrijas sanāksme, kurā izlemšot, vai tiks veidota speciāla darba grupa.
“Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai mēs esam aicinājuši Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju deleģēt pārstāvjus, lai varētu vienoties par turpmāko rīcību, kas būs nepieciešama, lai varētu izpildīt tiesas spriedumu,” sacīja ministrijas ierēdne.
ST nolēma, ka no 2022. gada 1. jūnija vairs nebūs spēkā Darba likuma norma, kas neparedz aizsardzību bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, jo tā neatbilst Satversmei. Pagaidām ne Saeimai, ne valdībai nav saprotams, kā šo aizsardzību panākt, tāpēc TM ir uzdots virzīt procesu.
Bet tikmēr vakar publicētas ST priekšsēdētājas Sanitas Osipovas un tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas viendzimuma partneru lietā, kas varētu ļaut likumdevējam ātrāk un labāk saprast, kā vajadzētu rīkoties.
Satversmes tiesā ir seši tiesneši, pārējie četri ir Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs, kuru viedoklis tad guvis pārsvaru.
ST nosprieda, ka pašreizējais ģimenes attiecību tiesiskais regulējums nenodrošina aizsardzību un atbalstu viendzimuma partnerēm un viņu ģimenē piedzimušajiem bērniem kā vienotai ģimenei, ka likumdevējs nav paredzējis viendzimuma partneru sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, piedzimstot bērnam.
Četri tiesneši vienprātīgi atzina, ka Darba likuma 155. panta pirmā daļa, kas noteic, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, bet kura neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei, neatbilst Satversmes 110. pantam, kas paredz – valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimenei, vecāku un bērnu tiesības.
Šis spriedums radīja asu rezonansi sabiedrībā, un tieši ST priekšsēdētājai Osipovai tika uzdoti neskaitāmi jautājumi, viņa tika kritizēta un vainota pie tā, ka tiesa esot sabiedrību sašķēlusi divās daļās – tajos, kas priecājas par tiesas drosmi, un tajos, kas tiesu nosoda par šādu sabiedrībai nepieņemamu spriedumu.
Viņa uzreiz pēc sprieduma publicēšanas nevarēja atklāt savas un kolēģa Laviņa atsevišķās domas, jo likums noteic, ka tās drīkst publiskot divu mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma pieņemšanas.
Tāpēc tikai vakar bija iespēja uzzināt, ka tiesa viendzimuma partneru jautājumā nav bijusi vienprātīga.
Paternitātes atvaļinājums – tikai bērna tēvam
Osipova un Laviņš pretēji saviem kolēģiem uzskata, ka pieminētā Darba likuma pants atbilst Satversmei, taču nav tā, ka abi tiesneši pilnībā noliegtu savu kolēģu atzinumus šajā lietā.
Laviņš piekrīt spriedumā atzītajam, ka likumdevējam no Satversmes izriet pienākums nodrošināt ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, bet tas nenozīmē, ka tiesā apstrīdētais Darba likuma pants ir neatbilstošs valsts pamatlikumam.
Laviņš ir norādījis, ka ST, pirmkārt, ir paplašinājusi apstrīdētās normas mērķi un, otrkārt, ietiekusies likumdevēja darbības sfērā.
“Šā atvaļinājuma mērķis ir dot bērna tēvam iespējas būt kopā ar savu ģimeni uzreiz pēc bērna piedzimšanas, lai sniegtu atbalstu bērna mātei, citstarp uzņemtos rūpes par bērnu. Paternitātes atvaļinājums ļauj bērna tēvam agrīnā stadijā veidot emocionālo saikni ar bērnu. Apstrīdētā norma tika pieņemta, lai sekmētu dzimumu līdztiesību, mainītu sabiedrības stereotipus par dzimuma lomām tik svarīgā institūtā kā ģimene, nostiprinot vīrieša kā tēva lomu audzināšanā,” raksta Laviņš.
Viņš atsaucies arī uz Eiropas Savienības direktīvu, kuras izpratnē paternitātes atvaļinājuma mērķis ir veicināt to, lai bērna aprūpes pienākumi tiktu vienlīdzīgāk sadalīti starp sievietēm un vīriešiem un lai tiktu radīti tādi apstākļi, kuros jau agri veidojas saikne starp tēvu un bērnu.
No direktīvas izriet, ka bērna mātes partnerei ir tiesības uz paternitātes atvaļinājumu vien tad, ja dalībvalsts normatīvajos aktos bērna vecāka partneris ir pielīdzināts otram vecākam.
Latvijas tiesiskajā sistēmā bērna mātes partnere nav pielīdzināta bērna tēvam, norādījis Laviņš un atzīmējis tās Civillikuma normas, kurās lasāms, kādos gadījumos vīrietim ir tiesības kā bērna tēvam saņemt paternitātes atvaļinājumu.
Tiesnesis secinājis, ka tiesā apstrīdētā Darba likuma norma nepārprotami noteic, ka tiesības uz tajā paredzēto atvaļinājumu ir bērna tēva individuālas, citiem nedodamas tiesības.
Laviņš uzskata, ka ST, interpretējot apstrīdēto normu tādā veidā, ka tā attiecināma arī uz bērna mātes partneri, ir radījusi lielu tiesisko nenoteiktību, jo darba devējam ir uzlikts pienākums, kuru tas nespēj izpildīt.
Proti, darba devējam, lai tas varētu piešķirt darbiniecei – bērna mātes partnerei – apstrīdētajā normā paredzēto paternitātes atvaļinājumu, ir jānoskaidro, vai darbinieces partnerei ir piedzimis bērns.
Laviņš ir izsvērti izskaidrojis, kāpēc viņš uzskata, ka ST ar savu spriedumu ir ietiekusies likumdevēja darbības sfērā, atzīstot bērna mātes partnerei tiesības uz paternitātes atvaļinājumu situācijā, kad Latvijā nav neviena tiesību akta, kas bērna mātes partnerei noteiktu vecāka statusu.
Iespējami dažādi risinājumi
Savukārt ST priekšsēdētāja Osipova piekrīt spriedumā secinātajam, ka likumdevēja pienākums, ņemot vērā Satversmes 110. panta pirmo teikumu, kas cieši saistīts ar cilvēka cieņas principu, izriet pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes, arī viendzimuma partnera ģimenes, juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, bet likumdevējs šo pienākumu nav izpildījis.
Tomēr Osipova nepiekrīt, ka šā iemesla dēļ apstrīdētā Darba likuma norma neatbilst Satversmei.
Arī ST priekšsēdētāja ir atsaukusies uz Civillikuma normām, kas noteic, kādos gadījumos tikai bērna tēvam ir tiesības saņemt paternitātes atvaļinājumu: “Likumdevējs ir izveidojis tiesisku sistēmu, kas ļauj noskaidrot, kuras personas ir konkrētā bērna māte un tēvs, kam ir tiesības uz atbalstu sakarā ar bērna piedzimšanu.”
Katrai valstij ir rīcības brīvība
Abi tiesneši ir analizējuši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2017. gada 12. decembra lēmumu “Hallier and Others v. France”, kuras faktiskie apstākļi bija gandrīz identiski tai situācijai, kurā bija Latvijas konstitucionālās tiesas pieteikuma iesniedzēja.
Tiesneši norādījuši, ka atbilstoši ECT praksei valstij ir rīcības brīvība attiecībā uz viendzimuma partneru ģimeņu juridiskās aizsardzības tiesiskā regulējuma formu un saturu.
Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums liecina, ka viendzimuma partneru ģimeņu tiesiskajai aizsardzībai ir iespējami dažādi risinājumi un tiem nav obligāti jābūt paredzētiem Darba likumā.
Piemēram, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Luksemburgā un Čehijā paternitātes atvaļinājums tiek piešķirts tikai bērna tēvam, bet viendzimuma partneru ģimeņu sociālā un ekonomiskā aizsardzība tiek nodrošināta citādā veidā.
ECT ir atzinusi, ka viendzimuma partneru ģimeņu aizsardzības jautājums ir nesaraujami saistīts ar sabiedrībā pastāvošajām morāles normām un ētikas vērtībām un starp ES valstīm nav vienprātības par šo ģimeņu aizsardzības veidiem. Latvijas rīcībā ir pusotrs gads, lai izvēlētos savu risinājumu.
Tiesnesis: Plašāk jāvērtē visa tiesību sistēma
Gunārs Kusiņš, Satversmes tiesas tiesnesis: “Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka ir jāieliek juridisks pamats viendzimuma partneru ģimeņu aizsardzībai, būtu plašāk jāvērtē visa tiesību sistēma. Pareizāk būtu darbu organizēt tā, lai likumdevējam būtu jau sagatavoti dokumenti, kas skar visu tiesību sistēmu.
Ceru, ka Tieslietu ministrija kā sprieduma izpildes vadošā institūcija izpētīs citu valstu pieredzi, dažādus iespējamos modeļus tepat mūsu kaimiņvalstīs un sagatavos nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.
Ņemot vērā to, ka par šo jautājumu varētu būt ļoti dažādi viedokļi, pienācīgs diskusiju laiks jārezervē arī Saeimā. Tas, ka Tieslietu ministrija ir atbildīgā, neliedz arī kādam citam nākt ar iniciatīvu, iesniegt likumprojektus vai Satversmes grozījumu projektus.”
