0
Tie ir poļi, vācieši, franči, dāņi – viņi pārstāv stādaudzēšanas lielvalstis. Poļi atrodas vistuvāk, un viņiem ir ļoti spēcīga kooperācija. Viņi, iespējams, nevar tik milzīgu sortimentu izaudzēt, tomēr viena audzētava, audzējot vienu augu milzīgā daudzumā, noteikti izaudzēs to lētāk nekā mēs, kas audzē visu. Mūsu risku diversifikācija palīdz pārvarēt krīzes, bet audzētājiem pēc tām ir grūti pārorientēties, vēl atmiņā ir agrākie gadi. Teorētiski jaunajam audzētājam sākt audzēšanu ir vieglāk, viņš ir vairāk uz tirgu un uz kooperāciju orientēts, tāpēc ka viņš, audzējot vienu līdz piecus produktus, domā, kur tos pārdot. Viņš dosies pie vecā audzētāja, liks viņa tirdzniecības laukumā, vedīs uz ārzemēm.
Jauno stādaudzētāju nozarē, biznesā ir gana daudz. Viņiem, gan gados jaunajiem cilvēkiem, gan jaunajiem tirgus dalībniekiem, nesokas viegli, jo visa kā trūkst, tostarp naudas līdzekļu, zināšanu un partneru. Tomēr viņi ir, un tā ir laba zīme. Tas priecē. Arī mums, tāpat kā lauksaimniecības nozarē, viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir saimnieku novecošana. Paaudžu maiņa notiek ļoti lēni, speciālisti ieplūst ļoti lēni. Kas izmācījies Bulduros vai Jelgavā, galvenokārt atgriežas savā uzņēmumā vai saimniecībā.
Manā audzētavā ik gadu vajag vienu divus speciālistus, un es viņus nevaru dabūt. Brīvajā darba tirgū nav speciālistu. Skolās ir maz audzēkņu, lauksaimniecības prestižs ir krities, Bulduros var nokomplektēt vienu audzēkņu grupu – 20 audzēkņus. No viņiem skolu labākajā gadījumā beigs desmit studenti.
Mazliet statistikas. Visā Latvijā ir vairāk nekā 100 uz tirgu orientētu stādaudzētavu. Aktīvi tirgus dalībnieki labākajā gadījumā ir aptuveni 50 saimnieki. Vecie, stabilie stādaudzētāji – 35–40. Pavisam VAAD ir reģistrētas 200 stādu audzēšanas vietas. Protams, ir šeit pensijas vecuma kundzes, kas pārdod savu izaudzēto preci, tomēr 200 stādu audzēšanas vietas mums ir, un visām vajag darbiniekus.
Kas ir vajadzīgs pareizai stāda stādīšanai?
Trīs lietas – pareizā laikā, pareizā vietā un pareizi iestādīt. Bet pamatā ir tikai viens – zi–nā–ša–nas! Audzētāji ir pirmais posms, kur klients gūst zināšanas. Tāpēc cenšamies pret to izturēties ļoti atbildīgi. Dimzu audzētos stādus pārdod vien tie darbinieki, kas ir zinoši. Viena meitene ir ar Bulduru un LLU izglītību, otra ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Grūti pateikt, kur vairāk zināšanas uzņem – praksē vai skolā. Pēc savas pieredzes zinu – bez pamatiem nevar. Man pamata izglītība ir inženieris kuģu vadītājs. Visai nesaistīti ar nozari. Ģimenē stādus, dārzu esmu redzējis kopš agras bērnības, tāpēc arī bija lemts darboties ar šo biznesu. Audzētavā saimniekoju kopā ar saviem brāļiem. Vienā brīdī, kad atgriezos, sapratu – varu iestādīt, ko vajag, varu kopt, izgriezt, bet kā augs aug? No kā ir atkarīgs auga augšanas temps, no kā atkarīgs pieaugums, kāpēc viens augs apsakņojas, bet cits ne?
Ļoti labas pamatzināšanas par šiem jautājumiem dod profesionālās skolas. Pat apzaļumošanas darbos, kur gana daudz darbojamies, jo ikviens, kas atbrauc pie mums, vaicā: vai varat arī iestādīt? Varam, kāpēc gan ne? Sākumā bija grūtāk tāpēc, ka mums nebija apzaļumošanas nodaļas. Vēlāk, pieprasījuma spiesti, to izveidojām. Arī paši mācījāmies.
Kas ir “Dimzu” galvenais klients?
Tas ir apzaļumotājs no visas Latvijas un vietējais iedzīvotājs, kas pērk stādus mazumtirdzniecībā. Viņam vajag uz kapiņiem dekoratīvos augus, vajag dzīvžogu pie mājas, vajag ierīkot dobi, jaunu dārzu vietā, kur agrāk nekā nav bijis. Ir pircēji, kam nav pieredzes audzēšanā, viņiem nav arī zināšanu. Kam dārzs ir, tam ir zināšanas, un viņš galvenokārt meklē odziņas, interesantās lietas. Piemēram, eglīti, kas plaukst jauniem rozā dzinumiem, kas priecēs gadiem ilgi. Ar šādu klientu ir interesanti strādāt. Viņš gan ir diezgan kašķīgs, cimperlīgs un prasīgs. Interesanti un viegli ir strādāt arī ar apzaļumotājiem. Viņi vienmēr zina, ko vēlas. Daudz vairāk problēmu ir ar lielajiem pašvaldību pasūtījumiem. Tās nereti pieļauj visai dramatiskas kļūdas projektu izveides laikā. Pašvaldību pasūtījumos nereti ieraksta augus, kas Latvijā minētajā lielumā, resnumā vai augstumā nav nopērkami, taču ir nopērkami nedaudz mazāki vietējie stādi. Un ir diezgan muļķīgi, ka apzaļumotājam tādējādi ir jāpērk citās valstīs audzētie augi. Tā mēs naudu aizpludinām uz citām valstīm.
Plašāks materiāls meklējams žurnālā Agrotops
