“Negaidīti, cik psihiatrija cieši saistīta ar kovidu!” jeb kādas sekas vīruss atstāj uz mentālo veselību 75
“Negaidīti psihiatrija tomēr daudz ciešākā veidā saistīta ar kovidu,” TV24 raidījumā “Dr.Apinis” stāsta Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, RSU profesors, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Veldre” vadītājs.
Kā piemēru viņš min vēlīnās kovida sekas, daudzi pacienti ar tām cīnās pat gada garumā. “Viņi izjūt nogurumu, mentālu nogurumu, ir depresijas pazīmes un jaunākie pētījumi piemin arī serotonīna lomu vēlīno seku novēršanā,” profesors teic.
Jau kovida laikā bija ne mazums pacientu, kuri ārstēšanās laikā lietoja psihiatriskus medikamentus un labāk panesa iekaisuma reakcija, diezgan negaidīti, jāatzīst.
Gan sekas ir pasmagas bioķīmiski, gan arī psihiatrijas loma.
Jau ziņots, ka TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, apspriežot Covid-19 un tā saukto “garo kovidu” [long Covid], Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) profesore un infektoloģe Angelika Krūmiņa atzina, ka gadījumā, ja pēc akūtas Covid-19 infekcijas izslimošanas “viss labi beidzas” pēc nedēļas vai divām, tad tomēr pēc tam cilvēks vēl var saskarties ar otru daļu – tā saucamo “Covid-19 sindromu”.
“Tas sindroms var apvienot pazīmes, kas var būt nespēks, nogurums, miega traucējumi, tā saucamā smadzeņu migla, kad nevar īsti saprast un koncentrēties darbam. Un tad ir tā trešā daļa, kad šis te sindroms, kas, es teiktu, ir noguruma sindroms, ir garais kovids, kad var būt tas, ka cilvēks var izjust ilgstoši vājumu, nogurumu, nespēku, dažādus miega traucējumus, šīs te neiroloģiskās izpausmes un nereti pat depresiju, kardioloģiju – sirds un asinsvadu problēmas -, un arī elpošanas grūtības vairākus mēnešus,” skaidroja RSU profesore un infektoloģe intervijā TV24 raidījumā.
“Saistībā ar šo te garo kovidu, kas var ilgt vairākus mēnešus un neviens nevar pateikt, kad tad tas varētu beigties, protams, tas ir tādā ļoti dziļā, pastiprinātā izpētē. Un mums ir ļoti, ļoti daudz šādu cilvēku! Tie ir tie, kas ir izslimojuši akūto Covid-19, kas ir tajā hroniskajā [slimības fāzē] bijuši, un arī tie, kas ir bijuši vakcinēti. Arī daļa vakcinēto cilvēku, bet procentos to nevar precīzi pateikt, ir tie, kas sirgst, lūk, ar šo garo kovidu,” sīkāk pastāstīja Krūmiņa intervijā raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
