“Viņš mani notrieca zemē, jāteniski uzsēdās virsū un ar nazi dūra kaklā!” Vīrs meitas acu priekšā dusmās smagi ievaino sievu 14
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn 24. maija vakarā Smiltenes novadā kādas daudzdzīvokļu mājas miteklī un tās pagalmā risinājās dramatiski un šausmīgi notikumi.
Nebija tālu līdz traģēdijai.
Pēc notikušā uzsāka krimināllietu par slepkavības mēģinājumu, miesas bojājumu nodarīšanu, zādzību un cietsirdību, vardarbību pret nepilngadīgo. Lietu sākts izskatīt Vidzemes rajona tiesā Cēsīs.
Uz apsūdzēto sola atrodas 37 gadus vecais Gints (atrodas pirmstiesas apcietinājumā). Cietušie ir Ginta nu jau bijusī sieva Sintija, viņas brālis Pēteris, deviņus gadus vecā Ginta un Sintijas meita Emīlija (cietušo vārdi mainīti).
Pagājušajā nedēļā tiesā divas dienas pratināja cietušos – Ginta sievu un viņas brāli. No viņu liecībām un atbildēm uz apsūdzētā jautājumiem kļuva skaidrs, kas tovakar notika. Gints vainu neatzīst. Psihiatriskajā ekspertīzē atzīts par pieskaitāmu un sodāmu.
“… un sāka durt ar nazi”
“Kopā ar brāli automašīnā aizbraucām apraudzīt meitu, kas dzīvoja pie tēva, un paņemt meitas dzimšanas apliecību, kas man bija vajadzīga, lai iestātos darbā,” tiesā liecina 33 gadus vecā Sintija, kura tobrīd pēdējās divas nedēļas dzīvoja pie tēva vai brāļa.
“Gints pagalmā remontēja automašīnu. Meita ar draugiem bija pie šūpolēm. Gints bija ļoti dusmīgs, ka, viņu neinformējot, biju atbraukusi.
Es centos runāt mierīgi, bet viņam bija paaugstināts tonis, bija kategoriski pret, ka runāju ar meitu, neļāva viņu apskaut. Meitai atvestās šokolādes uzmeta uz garāžas jumta, sakot, ka Emīlijai no manis neko nevajag. Es raudāju, meita raudāja. Prasīju dzimšanas apliecību. Negribēja dot. Tikai tad, kad parādīju papīru, ka man to prasa, piekrita. Visi četri iegājām dzīvoklī. Brālis palika koridorā pie durvīm, Emīlija devās savā istabā, es apsēdos pie galda, kur atvilktnē atradās dokumenti, sāku tos skatīt.
Gints aiztaisīja istabas durvis un apsēdās man blakus uz beņķīša, kaut ko pateica un sāka durt ar nazi.”
Tālāk viss noticis ļoti ātri. Sintija no sāpēm un bailēm iebļāvusies. Istabā ieskrējis brālis un sācis vilkt nost Gintu. Vīrietis jau bija paspējis četras reizes iedurt. Sintija domājusi, kā pēc iespējas ātrāk tikt prom. Ceļu uz durvīm bija aizšķērsojuši vīrieši, kuri cīnījušies. Gar stenderi ieraudzījusi meitas siluetu un kliegusi, lai viņa skrien prom no mājas.
“Uzkritu uz loga palodzes un izlēcu pa logu (dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā. – A. D.). Ārā redzēju, ka meita paskatās uz manām brūcēm, no kurām nāk asinis, iebļaujas un skrien prom.
Kliedzu, lai sauc policiju un ātros, bet neviena nebija. Cik bija spēka, virzījos projām, kad ieraudzīju, ka zvērojošam acīm man pakaļ skrien Gints.
Viņš mani notrieca zemē, jāteniski uzsēdās virsū un ar nazi dūra kaklā.
Ar abām rokām satvēru naža asmeni – tas bija ļoti ass un spics mūsu virtuves nazis “Fiskars” – un centos to atraut no sevis. Dzirdēju brikšķi no dūriena kaklā. Atskrēja brālis un centās Gintu noraut no manis. Tas viņam arī izdevās. Man pa muti nāca asinis,” atceras Sintija.
Pa to laiku no kaimiņmājas atskrējusi zemessardze Ilze (pie viņas pēc palīdzības bija devusies Emīlija), ar vienu roku spiedusi ciet Sintijas asiņojošo kakla asinsvadu un ar otru zvanījusi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, un visu laiku teikusi Sintijai, lai viņa tikai neaizmiegot. Pēteris ar Gintu pa to laiku cīnījušies.
Brālis skrēja glābt
“Kad atbraucām, es stāvēju nostāk. Nebija nekādas intereses jaukties viņu darīšanās. Kad istabās izdzirdēju Sintijas bļāvienu, metos iekšā. Redzēju nazi un asinis māsai uz rokām un sirds rajonā. Satvēru no mugurpuses Ginta rokas un bļāvu, lai bēg prom.
Gintam visu laiku kliedzu: “Ko tu dari!” Gints man sita ar pakausi pa seju un elkoni.
Man nav nekādu pašaizsardzības iemaņu. Cīnījāmies kādas pāris minūtes. Pakritu un uz brīdi apdullu. Dzirdēju noklaudzam durvis un skrēju ārā. Sētā panācu Gintu – viņš man koda rokā un sita ar galvu, atkal nokritu. Tad redzēju, ka Gints ir virsū Sintijai un dur.
Emīliju manīju skrienot prom. Gints bija apķēris māsu ar kājām un uzvēlis sev virsū, un ar abām rokām viņai skaustā iedūris nazi un to pagrieza – dzirdēju krakšķošu skaņu. Gints kliedza: “Es tevi nogalināšu! Mirsi, mirsi!” Saņēmu pēdējos spēkus un skrēju klāt, satvēru nazi, izrāvu to no māsas skausta un aizmetu. Izdevās arī pašu Gintu dabūt nost no māsas. Viņš aizbēga,” tiesā stāstīja Pēteris.
Pēteris konfliktā guvis miesas bojājumus, bet ne smagus – salauzts deguns un sagrieztas rokas. Bet, kā man sacīja pēc tiesas sēdes, pēc notikušā kļuvis nervozs, bieži nepamatoti satraucoties, uzradusies nieze, bieži sirds dauzoties, jālieto zāles.
“Nav jau joka lieta māsai no kakla nazi izraut,” nosaka Pēteris.
Pēc tam kad ticis atbruņots, Gints aizskrējis uz savu automašīnu un mežonīgā ātrumā aizbraucis. Viņam pakaļ ar savu automašīnu dzinusies cita kaimiņiene, taču nav panākusi. Vēlāk Ginta automašīna atrasta ar pārsistu riepu, pats trīs dienas bēguļojis pa mežu un kādām kopmītnēm, līdz notverts.
Bērna dēļ gribēja glābt ģimeni
Sintiju slimnīcā operēja, jo bija sadurtas plaušas. Pēc tam sieviete atradās reanimācijā. Kopumā slimnīcā ārstējusies trīs reizes.
Sintijai bijuši četri dūrieni sirds rajonā, viens no kuriem salauzis ribu, dūriens labajā vaigā, vairākas grieztas un durtas brūces kaklā, pakausī, skaustā, lāpstiņā un kājās, no naža asmens turēšanas savainoti visi pirksti.
Visur palikušas rētas. Sintija apmeklē psihologu, un skaidrs, ka atmiņas par notikušo viņu vajās visu mūžu. Psihologu apmeklē arī meita, kura naktī murgojot, mājās grib uzturēties tikai slēgtās telpās, jo baidoties, ka var atnākt kāds uzbrucējs.
Sintija tiesai norādīja, ka vīrs bijis agresīvs jau 2018. gada maijā, un viņa gribējusi šķirties, bet vīrs pierunājis samierināties, un viņa nolēmusi glābt ģimeni. Bet nav sanācis…
Gints bijis vardarbīgs, naktī modinājis, lējis virsū aukstu ūdeni un pratinājis.
Ar varu spiedis viņas pirkstus pie telefona, lai to atbloķētu un varētu izpētīt viņas kontaktus. Meitas klātbūtnē saucis par padauzu. Atņēmis telefonu, naudu un dokumentus un aizvedis pie vecākiem, bet pēc tam lūdzies, lai nākot atpakaļ.
Aizliedzis tikties ar meitu, kad viņa divas nedēļas pirms pagājušā gada konflikta dzīvojusi pie tēva. Bijis skolas laiks, un Sintija nolēmusi meitu neizraut no ierastās vides – domājusi pēc skolas beigām vienoties ar vīru par meitu.
Šajās divās nedēļās Gints Sintijai noliedzis tikties un runāt ar meitu – ar viņu Sintija sazinājusies ar meitas klasesbiedreņu palīdzību. Gints zvērējis Sintijai: ja atņemšot bērnu, viņai dzīves nebūšot. “Gints ir privātīpašniecisks, gribēja pakļaut,” teica Sintija.
Apsūdzētais “pratina” sievu
Tiesā Gints uzdeva daudzus jautājumus nu jau šķirtajai sievai, mēģinot attaisnot savu rīcību. Apsūdzētais uzskata, ka sieva ar brāli bija atbraukuši, lai atņemtu viņam meitu. Sintija prasījusi, vai Emīlija gribot līdzi, un viņa piekritusi.
Gints: “Vai pirms 2018. gada 5. maija mums bija vērā ņemami konflikti?”
Sintija: “Nē, jo vienmēr piekāpos.”
Gints: “Par ko mums 2018. gada maijā bija konflikts?”
Sintija: “Vienu nakti nebiju mājās.”
Gints: “Kur biji?”
Sintija neatbild (kā vēlāk no viņas noskaidroju, bijusi koncertā. – A. D.).
Tiesnese Agita Papule: “Uz šo jautājumu varat neatbildēt – tā ir privāta dzīve.”
Gints: “Kādā stāvoklī 5. maija rīta ieradies mājās?”
Sintija: “Normālā. Ar domu šķirties.” [..]
Gints: “Vai tu nepazemoji mani?”
Sintija: “Tu mani nosēdināji kā lelli un gribēji zināt, kur biju, ko darīju.”
Gints: “Vai var uzzināt?”
Sintija: “Nē.”
Gints: “Es jau zinu… Vai meitai ko labu par mani esi teikusi?”
Sintija: “Ko labu par tevi var teikt? To, ko izdarīji pagalmā, redzēja četri bērni. Pirms tam mēs jau dzīvojām kā kaimiņi.”
Gints: “Cik reizes esi melojusi meitai, un vai viņa zina par mūsu ģimenes izjukšanas iemesliem?”
Sintija: “Tas neattiecas uz lietu. Bērna dēļ gribēju saglabāt ģimeni, neraugoties uz to, ka pazemoji, fiziski ietekmēji mani un dzini laukā no mājām.”
Gints: “Kāpēc nevērsies pēc palīdzības?”
Sintija: “Bija kauns no apkārtējiem. Domā, vienkārši pateikt, ka vīrs pazemo un iekausta?”
Gints: “Cik bieži tevi fiziski ietekmēju?”
Sintija: “Neesmu skaitījusi.”
Ginta advokāts Anvars Noviks: “Vai zinājāt, ka vīram ir pašnāvnieciskas tieksmes?”
Sintija: “Jā. Viņš stāstīja, ka te gribot ar savu automašīnu citai automašīnai uzbraukt, te pazust mežā… Lika sev dunci pie krūtīm un teica, lai es durot… Es domāju, ka viņš tikai sev uzmanību gribēja pievērst. Atteicās iet pie psihologa. Tas viss bija pēc 2018. gada maija. Pirms tam viss bija normāli.”
Advokāts: “Vai jūs neuztrauca pie tāda cilvēka atstāt uz divām nedēļām meitu?”
Sintija: “Gints uzstādīja savas prasības.”
Advokāts: “Vai tad bērna intereses nav primāras?”
Sintija: “Ir primāras.”
Advokāts: “Kāpēc Gints jūs apdāvināja?”
Sintija: “Viņš uzdāvināja man dzīvokli, sakot, lai pēc tam nav problēmu. Tā bija viņa brīva griba.”
“Bija iestājusies rutīna”
Sintija ir pārdevēja. Gints automehāniķis ar labu slavu.
“Muļķe biju, ka jauna pirms desmit gadiem apprecējos. Sākumā jau bija labi, bet ātri izrādījās, ka mums nav kopēju interešu.
Gintu interesē tikai automašīnas, bet es gribēju arī uz koncertiem, kino, pie draugiem un radiem aizbraukt. Bet Gints ir vientuļnieks, turklāt ļoti mani kontrolēja, greizsirdīgs un beigās – arī depresīvs. Pārnāk no darba, paēd un pie datora. Mums bija rutīna. Mani neapmierināja tāda dzīve, un es gribēju šķirties,” pēc tiesas sēdes man stāsta Sintija.
Gints neesot slikts tēvs, īpaši, kad meita dzīvoja kopā tikai ar viņu. Alkoholu gandrīz nelieto, arī konflikta laikā nav bijis dzērumā.
Vēl apsūdz zādzībā
Gintam izvirzīta arī apsūdzība zādzībā. Kad pēc dramatiskajiem notikumiem Pēteris atgriezies pie automašīnas, ar kuru abi ar māsu atbraukuši un ko viņš bija atstājis neaizslēgtu, viņš konstatējis, ka pazudis kabatas maks ar dokumentiem un 500 eiro, kā arī automašīnas atslēgas. Šīs mantas atradušās pie rokas bremzes starp priekšējiem sēdekļiem. Gints zādzību neatzīst.
Sintija no Ginta prasa piedzīt ārstniecības izdevumus 639 eiro, morālo kaitējumu – 12 065 eiro (1935 eiro valsts jau viņai samaksājusi), morālo kaitējumu meitai – 28 000 eiro. Pēteris prasa Gintam atgriezt nozagtos 500 eiro un 500 eiro morālo kompensāciju.
Tiesvedība atsāksies rudenī ar liecinieku pratināšanu.
