Negaidīta politiķu labvēlība pret Lielvārdes novadu 0
Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (NA) nesen paziņotais, ka Lielvārdes un Ķeguma vienošanās par kopīga novada izveidi būtu apsverama alternatīva, kas ļautu abām pašvaldībām izvairīties no iekļaušanas Ogres novadā, to vadībai bija negaidīta.
Uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka Madara Lasmaņa iebildumiem, ka Lielvārde nav reģionālās attīstības centrs, J. Dombrava atbildēja ar piedāvājumu pārskatīt attīstības centru sarakstu un iekļaut tajā jaunas vietas.
Šo priekšlikumu atbalstīja arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”). Pagājušajā nedēļā, kad viņa vadītā komisija uzklausīja jaunā Ogres novada pašvaldības, arī A. Toms Plešs deva cerības Lielvārdes vadībai un tās kaimiņiem veidot savu novadu, ja vien savstarpēji par to panākta vienošanās un tam piekrīt iedzīvotāji.
VARAM neredz novada centru
VARAM pārstāvis M. Lasmanis gan negribētu to akceptēt, jo Lielvārde nevienā attīstības plānošanas dokumentā nav nosaukta kā reģionālās attīstības centrs. Tādā gadījumā politiķiem Nacionālās attīstības plānā esot jāpapildina attīstības centru saraksts, uzskata ministra padomnieks.
Tiesa, tajā nav arī Ulbrokas un Saulkrastu, bet tās ir Pierīgas pašvaldības, uz kurām attiecas citi nosacījumi. Par Saulkrastu novadu, kura liktenis arī šonedēļ varētu izšķirties, M. Lasmanis izteicās pielaidīgāk, lai gan atzina – Pierīgas novadi kā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda “donori” ir spēcīgas un spēj attīstīties, bet jaunais Saulkrastu novads tāpat kā Lielvārdes novads, ja tādus izveidotu, būs jāatbalsta no šī fonda.
Taču deputāti varot vērtēt Saulkrastu pašvaldības paplašināšanu, ja iedzīvotājiem esot tāda interese. Te gan jāsaka, ka Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” parādītās protesta akcijas ar smagās lauksaimniecības tehnikas iesaisti no pagastiem, kurus grasās pievienot Saulkrastiem, neliecināja par iedzīvotāju piekrišanu.
Līdz šim visās diskusijās par topošo Ogres novadu dominēja Ikšķiles pašvaldības intereses saglabāt savas robežas, nepieļaujot pievienošanu Ogrei. Taču tikpat kā nemaz nav runāts, ka ar Ogri plānots apvienot arī Lielvārdes un Ķeguma pašvaldības, kurām kopā ir ap 15 000 iedzīvotāju. Ja īstenotos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāni, tad jaunajā pašvaldībā kopā ar Ikšķili būtu 57 692 iedzīvotāju.
Lielvārdes novada priekšsēde Santa Ločmele (LZS) Saeimas komisijas sēdē atzina, ka Lielvārdei un Ķegumam ir bijušas sarunas par kopīga novada veidošanu. To vēlāk “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī Ķeguma novada priekšsēdis Raivis Ūzuls (Vidzemes partija), kurš komisijas sēdē nepiedalījās, “jo neredzu tam jēgu”.
Līdzīgi šo procesu vērtēja arī S. Ločmele, kurai esot iespaids, ka ne iedzīvotāju, ne pašvaldību viedoklis Saeimas deputātiem neesot svarīgs. Viņai tikai neesot skaidrs, kāpēc dažas pašvaldības tiek sodītas, bet citu viedoklis respektēts.
Salaspils pret pēdējā mirkļa idejām
Lielvārdes un Ķeguma vēlmi saglabāt patstāvību Saeimas komisijas sēdē ar izpratni uztvēra arī Ogres novada priekšsēža vietnieks Gints Sīviņš (NA/LZS saraksts), taču par piekāpšanos Ikšķilei, viņaprāt, nevarot būt ne runas. “Ogre ir kā putns, kura galva ir iespiedusies Ikšķiles novadā – Ogres pilsēta nevar attīstīties, jo visapkārt ir Ikšķiles teritorija,” viņš sacīja.
Labvēlībai pret Lielvārdi un Ķegumu varētu būt arī politiski iemesli: Ikšķile ir turīga pašvaldība, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā vairāk nekā miljons eiro, tad Ogres pašvaldība un abi mazākie novadi no šī fonda saņem finansējumu.
Jāteic, ka Nacionālās apvienības pozīcijas Ogrē nav nemaz tik stabilas, lai būtu pārliecība par iespēju varu saglabāt arī pēc vēlēšanām – to rezultātu par labu citam politiskajam spēkam var izmainīt arī Lielvārdes un Ķeguma vēlētāji.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) pērn, tiekoties ar Ikšķiles iedzīvotājiem, piedāvāja domes vadībai sarunās ar Salaspils novadu vienoties par kopīgas pašvaldības izveidi.
Taču Salaspils tam neesot piekritusi. Te gan varētu būt kāds subjektīvs faktors, jo Ikšķiles novada priekšsēdis Indulis Trapiņš un vēl seši deputāti ir ievēlēti no “Vienotības” saraksta, bet “Vienotībai” grūtos laikos šī komanda pārgāja uz toreiz valdošo Latvijas Zaļo partiju, kas tagad ir opozīcijā.
Salaspils novada priekšsēdis Raimonds Čudars (“Vienotība”) “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka tam neesot nekādas nozīmes – visi joprojām esot labi kolēģi. Salaspils jau pirms gada ir piedāvājusi Ikšķiles deputātiem izveidot kopīgu sarunu grupu, kas varētu sagatavot varbūtējās apvienošanās plānu, taču toreiz kaimiņi tam nepiekrita “un uzsāka savu neatkarības karu”, atceras R. Čudars.
Viņš tikai decembrī no Ikšķiles esot saņēmis tās piedāvājumu par vienota novada veidošanu, kas, viņaprāt, ir bijis stipri novēloti. “Mēs esam pret pēdējā mirkļa risinājumiem. Nestādos priekšā, kā tagad vēl varētu šo procedūru ar sabiedrisko apspriešanu veikt,” sacīja Salaspils pašvaldības vadītājs.
Viņa vadītais novads ar 24 000 iedzīvotajiem saglabās tagadējās robežas, jo Stopiņi, kas tāpat kā Ropaži sākotnēji bija iezīmēti pie Salaspils, panāca jauna Ulbrokas novada izveidi.
