Kādus izmeklējumus veic un kā ārstē nefrologs, nieru un urīnceļu ārsts 1
Konsultē ILZE PILSNIBURE, nefroloģe, interniste Vidzemes slimnīcā, pieņem pacientus arī Gulbenē un Cēsīs; Latvijas Nefrologu asociācijas biedre; īpaši specializējusies hemodialīzes un peritoneālās dialīzes pacientu ārstēšanā
UZZIŅAI
* Nefrologs – speciālists, kas diagnosticē un ārstē nieru un urīnceļu slimības. Nefrologs nav ķirurgs, bet veic atsevišķas manipulācijas, piemēram, nieres biopsiju. Lielākoties nefrologs nodarbojas ar nieru slimību diagnosticēšanu, nieru mazspējas pacientu dinamisku novērošanu un ārstēšanu.
* Nieru biopsija – procedūra tiek veikta stacionārā (slimnīcā), tās laikā pacients tiek noguldīts uz sāniem vai vēdera. Lokālā anestēzijā
ultrasonoskopijas kontrolē punktē nieri un iegūst biopsijas materiālu. Pēc procedūras pacientam 24 stundas ieteicams gultas režīms, lai izvairītos no komplikācijām. Otrā rītā tiek veiktas kontroles analīzes, ultrasonoskopija bioptētajai nierei; ja viss ir kārtībā, tad drīkst doties mājās.
* Hemodialīze – viens no nieru aizstājterapijas veidiem. Nieru mazspējas gadījumā, kad nieres pašas nepilda savu funkciju un nespēj izvadīt no organisma šlakvielas, pacientu pieslēdz pie hemodialīzes aparāta. Procedūru veic slimnīcā, parasti trīs reizes nedēļā pa četrām piecām stundām. Pacientam uz apakšdelma, veicot operāciju, savieno divus asinsvadus (arteriovenozā fistula), kur katru reizi, atnākot uz dialīzes seansu, tiek iedurtas divas adatas, lai pievienotu pie aparāta. Asinis plūst cauri dializatoram un tiek attīrītas. Dialīze notiek nefrologa un dialīzes māsas uzraudzībā.
* Peritoneālā dialīze – viens no nieru aizstājterapijas veidiem. Pacientam vēdera priekšējā sienā operācijas laikā tiek iešūts dialīzes katetrs. Noteiktā režīmā pie šā katetra tiek pievienotas dialīzes šķīdumu sistēmas. Dializatora funkcijas šajā gadījumā pilda vēderplēve,
šlakvielas no asinīm nokļūst apmaiņas šķīdumos un tiek izvadītas no organisma. Starp procedūrām pacienta vēderā papildus atrodas apmēram divi litri dializāta. Procedūra parastā režīmā tiek veikta 30 minūtes četras reizes dienā. Pacients tiek apmācīts un procedūras veic pats mājās, uz kontroli pie nefrologa slimnīcā ierodas vienu reizi mēnesī.
* Nieres transplantācija – viens no nieru aizstājterapijas veidiem. Pacientam vispārējā narkozē tiek veikta operācija un pārstādīta niere. Operācija ilgst trīs četras stundas, paša pacienta nieres parasti netiek izņemtas. Donora niere tiek ņemta no miruša cilvēka vai dzīva radinieka. Pēc operācijas jālieto imūnsistēmu bloķējoši medikamenti, lai organisms pats neiznīcinātu pārstādīto nieri.
Ko dara nefrologs
Konsultācijas laikā nefrologs iztaujā par visām sūdzībām, iepriekšējām slimībām, operācijām, lietotajiem medikamentiem, vai jau agrāk
ir bijusi kāda nieru slimība vai izmainītas analīzes. Uz vizīti jāņem līdzi iepriekš veiktie vizuālās diagnostikas un laboratoriskie izmeklējumi. Nefrologs izmeklēs pacientu: apskatīs ādu, mēli, mērīs asinsspiedienu, klausīsies sirdsdarbību, izpalpēs vēderu un apklauvēs nieru apvidu. Diagnozes precizēšanai parasti jāveic papildizmeklējumi (datortomogrāfija, urīna uzsējums un citi). Tas nozīmē,
ka pēc analīžu saņemšanas būs atkārtoti jādodas pie nefrologa. Tā kā nieru slimības ir komplicētas, nefrologam bieži jāsadarbojas ar citu
specialitāšu ārstiem. Tas vajadzīgs, lai precizētu diagnozi, kā arī, ārstējot nieru slimību, kompensētu blakusslimības un izvēlētos piemērotākos medikamentus un terapiju. Piemēram, cukura diabēta pacientiem endokrinologs kontrolē glikēmijas līmeni, koriģē terapiju, bet nefrologs ārstē diabētisku nefropātiju. Urologs ārstē nierakmeņu slimību, bet nefrologs kontrolē nieru funkciju
Kā ārstē nefrologs. Ilzes Pilsnibures atziņas
Nefrologa pamatdarbs ir hronisku nieru slimību ārstēšana un pacientu uzraudzīšana. Pacienti pie ārsta nāk uz hroniskām hemodialīzes procedūrām, un ārsts kontrolē pacienta pašsajūtu dialīzes seansa laikā (vai nav asinsspiediena izmaiņas, galvassāpes vai kādas citas sūdzības). Pacientiem ārsts ordinē speciālus medikamentus mazasinības terapijai, kalcija un fosfora vielmaiņai, asinsspiediena terapijai.
Ja nav citu sūdzību, peritoneālās dialīzes pacienti nefrologu apmeklē vienu reizi mēnesī. Tad tiek pārrunāta slimnieka pašsajūta, sūdzības, ja vajadzīgs, koriģēta dialīzes deva un ordinēti speciālie medikamenti. Nefrologs ārstē gan komplicētu urīnceļu infekcijas, gan arī uzrauga pacientus pēc nieru transplantācijas un hroniskām nieru slimībām.
Nieres ne tikai izvada no organisma šlakvielas, bet arī regulē ūdens daudzumu organismā, piedalās sarkano asins ķermenīšu (eritrocītu) ražošanā, kaulu vielmaiņā, asinsspiediena kontrolē. Līdz ar to, ņemot vērā acienta sūdzības, izmeklējumu rezultātus, nefrologs ordinē arī medikamentus, lai mazinātu simptomus, ko izraisa hroniska nieru slimība. Mazasinības gadījumā jālieto zāles, lai paaugstinātu hemoglobīna līmeni asinīs, medikamenti, kas stiprina kaulu struktūru. Bieži vien hroniska nieru slimība ir daudzu pamatslimību beigu stadija, piemēram, cukura diabēta, aterosklerozes, nierakmeņu slimības, paaugstināta asinsspiediena, iedzimtu nieru slimību
gadījumā. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku apmeklē nefrologu un saņem nieru aizstājterapiju. Protams, ja jāveic dialīzes procedūras, tas nozīmē, ka mainīsies arī jūsu dzīve un dzīvesveids.
Mūsdienās medicīna savā attīstībā straujiem soļiem iet uz priekšu, īpaši tehnoloģiju jomā. Pagājuši daudzi gadu desmiti, kopš veikta pirmā asins attīrīšana (hemodialīze) cilvēkam. Pasaulē pirmo reizi tas tika izdarīts 1943. gadā, Latvijā pirmā hemodialīze notika 1964. gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tagad hemodialīzes aparāti kļuvuši ievērojami mazāki apjomā un mobili,
taču tāpat pilda savu funkciju – asins attīrīšanu. Tiem ir uzlabota arī dializatoru funkcija. Visas sistēmas un dializatori mūsdienās ir vienreiz lietojami. Izmantojot visas nieru aizstājterapijas metodes, iespējams pagarināt cilvēka mūžu. Pacients mūsdienās var iegūt
plašu un dažādu informāciju par savu slimību – internetā, televīzijā, konsultējoties ar ārstu un kaut vai parunājoties ar kaimiņu. Tomēr
vēlos ieteikt neatlikt ārsta apmeklējumu, jo hroniska nieru slimība nav pārejoša. Visvairāk uzticieties savam ārstam! Un jautājiet viņam!
TRAUKSMES SIGNĀLI, KAD JĀDODAS PIE NEFROLOGA
1. Slikta apetīte, nelaba dūša, biežāk no rītiem. (Ja ir nieru mazspēja, organisms netiek attīrīts un asinīs uzkrājas šlakvielas.)
2. Neizskaidrojams nogurums, nespēks, krišanās svarā. (Ja ir nieru mazspēja, var būt mazasinība, daudz šlakvielu asinīs.)
3. Nav urīna.
4. Bieža urinācija naktīs (var būt hroniskas nieru slimības gadījumā).
5. Augsts un grūti ārstējams asinsspiediens. (Var būt saistīts ar hronisku nieru slimību vai nieru artērijas bojājumu.)
KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU
1. Informācijas minimums, ko pacientam, dodoties pie nefrologa, vajadzētu sagatavot, ir asinsaina, urīna analīze, kreatinīna rādītājs
(dažās laboratorijās tiek izrēķināts GFĀ (glomeluārās filtrācijas ātrums)), vēdera dobuma ultrasonoskopijas izmeklējums, kas nav vecāks par trim mēnešiem. Būtu lietderīgi noteikt arī kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs.
2. Vizītes laikā būs jānoauj apavi un jāatsedz apakšstilbi.
3. Vajadzēs atsegt vēderu, muguru un krūšu daļu.
4. Parasti ultrasonoskopija vēderam (nierēm) nefrologa vizītes laikā netiek veikta, bet, ja kabineta aprīkojums to pieļauj, tas ir iespējams. Pierakstoties pie konkrēta speciālista, noskaidrojiet, vai ultrasonoskopiju varēs veikt uz vietas konsultācijas laikā.
Nebaidies jautāt! Arī citi uzdod šos jautājumus TOP 3
1. Kā tas var būt – es bieži eju urinēt, man ir daudz urīna, bet jūs sakāt, ka manas nieres slikti strādā?
Urīna daudzums ne vienmēr saistīts ar labu nieru funkciju. Urīna var būt daudz, bet ar to netiek izvadītas visas šlakvielas un daļa toksīnu uzkrājas organismā, ko var redzēt tikai asinsanalīzēs.
2. Vai ir kādas zāles, lai uzlabotu nieru darbību?
Speciālas zāles, lai uzlabotu nieru funkciju, nav. Lai saglabātu nieru funkciju esošā stadijā, vispirms jāpārskata savs dzīvesveids:
jāatmet smēķēšana, jāierobežo vārāmā sāls lietošana, jāsamazina pretsāpju medikamentu lietošana (ja tas iespējams!). Jāārstē un jāseko līdzi citām savām slimībām. Ja slimojat ar cukura diabētu, jācenšas cukura līmeni saglabāt normas robežās; ja ir arteriālā hipertensija,
jāārstē paaugstinātais asinsspiediens.
3. Cik ilgi man būs jānāk uz dialīzēm?
Ir akūta un hroniska nieru mazspēja. Ja ir kāds pārejošs faktors, kas bloķē nieres, piemēram, infekcija, saindēšanās, apdegums,
tad slimnīcā tiks veiktas atsevišķas dialīzes procedūras, un, izrakstoties no slimnīcas, procedūras vairs nebūs jāturpina. Ja diagnosticēta hroniska nieru slimība beigu stadijā, tad sāktās procedūras būs jāturpina visu atlikušo mūžu. Ņemot vērā dažādas komplikācijas, vienam
pacientam dzīves laikā ārstēšanā var tikt izmantota gan peritoneālā dialīze, gan hemodialīze, gan nieres transplantācija.
Raksts no grāmatas “Sveiks, dakter! Kas jāzina, ejot pie ārsta”. Sastādītāja Ilze Apine
