“Man ir žultsakmeņi. Ko drīkstu un ko noteikti nedrīkstu ēst?” Atbild uztura speciālists 0
“Gribu zināt, ko pacientiem ar žultsakmeņiem iesaka uztura speciālisti. Ko ēst, ko neēst, lai izvairītos no lēkmes?” jautā Zigmārs Upītis no Kandavas.
Atbild Madonas slimnīcas uztura speciāliste Baiba Bērtiņa: “Līdz pat 80% no žults veido ūdens, kurā šķaidītā veidā atrodas žultsskābes un olbaltumvielas, piemēram, bilirubīns, hemoglobīna sairšanas substrāts, tāpēc žultij ir dzeltensarkana krāsa.
Holesterīns, kas arī ir žults sastāvā, nešķīst ūdenī, tāpēc nepieciešamas žultsskābes, kas to ieskauj un tā saglabā šķīdinātā formā. Ja žults sastāvā ir pārāk maz skābes vai pārāk daudz holesterīna, holesterīna daļiņas var savstarpēji salipt un tā rodas akmeņi. Lieli akmeņi, kas sagulst žultspūšļa dibenā, nerada nekādus īpašus sarežģījumus, vienīgi nelielus un neraksturīgus gremošanas traucējumus, piemēram, spiediena sajūtu kuņģī pēc ēšanas, dedzināšanu un atraugas.
Problēmas rada mazie akmentiņi, kuri nepieguļ dibenam, bet pošas ceļojumam no žultspūšļa uz žultsvadiem. Ja šie akmentiņi nosprosto izvadkanālu uz zarnām, var rasties kolikas, kas rada spēcīgas sāpes. Parasti tās rodas pēc treknām maltītēm, piemēram, cūkgaļas, ātrajām uzkodām – čipsiem, frī, burgeriem.
Pacientiem, kuriem slimība nerada nekādus simptomus, ieteicams ievērot sabalansētu, pilnvērtīgu un regulāru uzturu, tas ir, ēst pa mazām porcijām četras piecas reizes dienā, pilnībā atteikties no alkoholiskajiem dzērieniem,
nelietot uzturā ceptus, treknus un taukainus, konservētus un kūpinātus ēdienus, svaigus mīklas izstrādājumus,
piemēram, tikko izceptas bulciņas, maizi, dzīvnieku taukus.
Vajag palielināt balastvielu daudzumu uzturā, respektīvi, vairāk ēst pilngraudu produktus, dārzeņus un augļus, jo balastvielas kavē dezoksiholskābes atpakaļuzsūkšanos zarnās un līdz ar to žultsakmeņa veidošanos. Ļoti svarīgi ir arī uzņemt pilnvērtīgas olbaltumvielas (liesu gaļu, biezpienu, olas), jo tas veicina žultsskābju un žults produkciju, novērš holesterīna izkristalizēšanos.
Starp citu, dienā cilvēkam nepieciešami tikai 120–180 g olbaltumvielu, ko satur ne tikai gaļa, bet arī lēcas, pupiņas, lasis, sojas siers jeb tofu.
Iesaku ikdienas uzturā ievērot šķīvja principu, kurā pusi aizņem dārzeņi, vienu ceturto daļu – gaļa, bet otru – graudaugu un cieti saturoši produkti, piemēram, pilngraudu maize, brūnie rīsi, auzu pārslu un citas biezputras.”
