Neesmu nūdists, bet vēlos veselīgu attieksmi pret kailumu 0
Rietumu sabiedrībā trūkst veselīgas attieksmes pret kailu cilvēka ķermeni, jo teju vienmēr to uztver tikai seksuālā kontekstā, vēsta vietne ”huffingtonpost.co.uk”, atsaucoties uz britu dzejnieku un blogeri Skotu Menliju Hadliju.
“Es neesmu nūdists, bet vēlētos, lai mums būtu veselīgāka attieksme pret kailumu,” Hadlijs norāda savā blogā.
Viņš atklāj, ka, iespējams, ir neobjektīvs, jo nesen piedalījies profesionālā kailfoto sesijā. Tā bijusi daļa no reklāmas kampaņas, kas veltīta gaidāmajai dzejas grāmatai “Bad Boy Poet” (“Dzejnieks huligāns”).
“Kad biju jaunāks, man bija neskaitāmi amatieru kailfoto, bet tad nolēmu nosvinēt savu garo ceļu līdz līgumam par grāmatu, izmantojot savus cītīgi krātos hipsteru kontaktus, lai atrastu talantīgu fotogrāfu, kas nobildētu mani un manu suni pilnībā kailus par cenu, kas neizputinātu manu bankas kontu,” stāsta Hadlijs.
Esmu ļoti apmierināts ar rezultātiem. Diemžēl nevienā no publiskotajām fotogrāfijām nav redzams pilnīgs kailums. Biju gatavs atkailināties pilnībā, ko nekad iepriekš nebiju darījis, taču izdevējs man pateica stingru “nē”, uzsverot, ka pilnībā neaizsegts dzimumloceklis ietekmēs grāmatas novietojumu grāmatnīcu plauktos. Tas mani nedaudz sarūgtināja. Lai gan varu saprast kompāniju, kas nevēlas pārdot pornogrāfiju, mana dzimumlocekļa fotogrāfijas labākajā gadījumā ir dokumentālas, bet sliktākajā – garlaicīgas.
Atklājot savu kailumu, mans mērķis nebija izrādīt bezgaumīgu krāšņumu, seksīgumu vai agresivitāti, bet gan būt patiesam. Man nav trenēta, muskuļota ķermeņa, man nav liela dzimumlocekļa. Mans nav izteikta ķermeņa apmatojuma (un uz galvas vispār nav matu), esmu nedaudz apaļīgāks, nekā gribētu būt, bet tas, ko cerēju saņemt no fotosesijas, bija attēli, kas parādītu mani kā ievainojamu, bet vienlaikus pārliecinātu cilvēku.
Es vēlējos iegūt fotogrāfiju, kas parādītu, kāds esmu zem apģērba, nevis tikai to, kāds esmu drēbēs. Es esmu vīrietis bez matiem, kurš nav ne maza auguma, ne kalsns, tāpēc man nav grūti izlikties biedējošam, pat tad, ja nekad to neesmu vēlējies.
Fotogrāfijas parāda mani, kāds es esmu – netrenēts, kails, bet īsts. Tāds, kas saredz savas nepilnības, bet nav ar tām pārņemts. Saprotu, ka mans ķermenis veido lielu daļu no izpratnes par to, kas es esmu: līdz ar briedumu spēju saredzēt, cik daudz manas identitātes slēpjas manā ķermenī.
Fotosesija bija neiepazīta pieredze, jo, cik atceros, tā bija pirmā reize, kad nekautrējoties biju kails tāda cilvēka priekšā, kas nav mans seksuālais partneris. Ikreiz, kad pārģērbos drauga vai svešinieku klātbūtnē, sajutu uzkrītoši slēptus skatienus.
Es neesmu nūdists. Nedomāju, ka mums visu laiku vajadzētu būt kailiem. Tāpat nedomāju, ka mēs visi esam dabiski skaisti, bet vēlos, lai šeit, Apvienotajā Karalistē, mums būtu veselīgākas attiecības ar kailumu. Es nevēlos, lai mana āda šķistu šokējoša. Es nevēlos just kaunu par sevi.
Kad biju mazs, man bija vecs radinieks, kurš dzīvoja mazā ciematiņā Norfolkā. Divas vai trīs mājas tālāk mitinājās vīrs un sieva, kas bija nūdisti. Kādā vasaras pēcpusdienā devos uz mazu pārtikas veikaliņu ciemata centrā. Ejot garām šā ciematā bēdīgi slavenā pāra dārzam, ieraudzīju aptuveni 50 gadus vecu vīrieti, kurš pļāva zāli un kura vienīgais apģērba gabals bija ļoti tieva siksniņa ap vidukli. Es biju sašutis, tāpat arī mana ģimene, izņemot 90 gadus veco radinieku, kuru mēs apmeklējām. Bet kāpēc sašust?
Mūsu attieksme pret kailumu kā pret novirzi, kā pret provokāciju, liek mums sevi ienīst. Tas ir smieklīgi, bet allaž esmu juties daudz ērtāk, būdams kails to cilvēku priekšā, ar kuriem vēlos mīlēties, nekā pirms vai pēc peldēšanās vai skvoša spēles ar draugu. Attiecoties pret kailumu kā pret kaut ko īpašu, tikai ar seksu saistītu, mēs sarežģījam dzīvi visiem. Tāpēc ir mulsinoši, ka cilvēki kritizē arī mātes, kas sabiedrībā baro savus mazuļus ar krūti, jo tas parāda viņu pašu pārmērīgi seksualizēto attieksmi pret citu cilvēku ķermeņiem.
Ja cilvēks nekaunas pats par savu ķermeni, viņam ir veselīgāka attieksme pret citu cilvēku kailumu. Tas sniedz labumu ikvienam sabiedrības loceklim.
Avots: Huffingtonpost
