Kuras no aktuālākajām problēmām dalībvalstu dēļ nespējat pilnvērtīgi risināt? 21
Piemēram, aizsardzības spēju nostiprināšana, kas līdz “Brexit” bija problemātisks jautājums, jo Lielbritānija to nekad nav atbalstījusi. Arī enerģētikas politikā – Vācijas lielie uzņēmumi kopā ar dažu citu valstu uzņēmumiem ir pievērsušies cauruļvada “Nord Stream 2” veidošanai (vienošanās ļaus Krievijas “Gazprom” izbūvēt otru gāzesvadu pa Baltijas jūru, apejot Ukrainu. – Red.). Jautājums iestrēdzis komisijā.
Man tomēr šķiet, ka to izdosies nobremzēt, jo šobrīd pat tās valstis, kas vēlas atcelt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un uzturēt sadarbību, apzinās apdraudējumu. Lai gan izpratne, kā ar draudiem labāk sadzīvot, atšķiras. Francija, Itālija, dīvainā kārtā arī Ungārija un daļa politiķu ar prezidentu priekšgalā Čehijā uzskata, ka labākais veids ir Krieviju neizaicināt. Viņu sauklis – Krievija ir jāsaprot! Tas tā interesanti, ka ir viena valsts pasaulē, kas “jāsaprot” un tad pēc tam jāmēģina uzmudžināt kaut kādus dīvainus attiecību modeļus, neskatoties uz to, ka vēsturē tie daudzkārt nav darbojušies.
Sankcijas varētu atcelt?
Pazīstot Krieviju, pieļauju, ka gan jau tā atkal sev iešaus kājā un sabiedriskās domas viļņojums Eiropā būs tik spēcīgs, ka neatcels. 2015. gadā biju pārliecināta, ka tās neizdosies turpināt, bet tad nāca humānā katastrofa Alepo – tos šausmu skatus nevienam politiķim nebija iespējams ignorēt, un sankcijas palika.
Dzirdot Trampa izteikumus, jādomā, ka Krievijai nāks palīgā ASV?
Pēc dabas esmu optimiste, tāpēc negribu pievienoties tai gaudu dziesmai un roku lauzīšanai, ka ar Trampa ievēlēšanu viss būs pagalam. Tomēr kļūst arvien neskaidrāks. Tikko Tramps NATO novērtēja kā novecojušu organizāciju, bet jau nākamajā teikumā teica – tomēr tā man ir ļoti būtiska. Viņa rīcībai ir divas spēcīgas motivācijas – viena saistīta ar biznesa interesēm, jo starptautiskās attiecības viņš gatavojas vērtēt līdzīgi, kā veidojot savu biznesu. Otra – ar viņa personisko portretu. Tramps ir ļoti nelīdzsvarots cilvēks, par ko liecina dusmu izvirdumi un neapdomīgie vārdi, līdz ar to viņš kļūst par politiķi, kura rīcību ir diezgan grūti paredzēt. Jāņem vērā, ka ASV nav daudz iespēju vienpersoniski pieņemt lēmumus pat prezidentam, jo ļoti spēcīga ietekme ir Kongresam. Vēl arvien ceru, ka Tramps ieies darbā un daudz dziļāk sapratīs Amerikas interešu daudzslāņainību un sarežģītību.
Vai no citām valstīm nenāk signāli par iespējamu atdalīšanos pēc angļu parauga? Varbūt ES sevi ir izsmēlusi?
Kā valstu savienība tā sevi nav izsmēlusi tā iemesla dēļ, ka globālajā pasaulē, kur ir tādi giganti kā Ķīna, ASV, arī Brazīlija, Austrālija, Indija, pat Vācija ir neliela valsts, bet, saliekot kopā mūsu potenciālu, ekonomiskās un aizsardzības iespējas ir daudz lielākas. Kā maza Latvijas valūta varētu pastāvēt viena pati un izturēt kādas spekulatīvas akcijas spiedienu? Kā daļa no kopējās valūtas mēs to varam.
Ļoti svarīgi, kā notiks lielākās, nozīmīgākās vēlēšanas. Patlaban situācija Vācijā izskatās labi, un tās ir vissvarīgākās vēlēšanas Latvijai un visai Eiropai.
Kāpēc?
Šobrīd, kad ar Ameriku vairs nevaram simtprocentīgi rēķināties, jo tās iesaiste Eiropā samazinās, Vācija ir visstabilākā valsts un mūsu partnere daudzos jautājumos. Tā ir vienīgā valsts, kas arī ģeopolitiski ir ieinteresēta Baltijas valstu miermīlīgā pastāvēšanā un ar kuru varam rēķināties kritiskos brīžos.
Bet Merkeles durvju atvēršana imigrantiem?
Tā neapšaubāmi bija kļūda, un to Vācijā tagad ir sapratuši. Atceros, ka no sākuma pret Ungāriju, Poliju, Baltijas valstīm, kas iebilda pret šīm muļķīgajām kvotām un prasīja stingrāku Eiropas robežu kontroli, attieksme bija klaji nosodoša. Redzot, ko nozīmē šīs masas, ES robežu kontrole jau ir realitāte.
