Daba neko nepiešķir vai neņem nost bez gudras ziņas. Arī sapņi ir nepieciešami. Taču nereti tie biedē, jo uzmācīgi atkārtojas vai ir pārlieku satraucoši. To izpratnei tikai tuvojamies. Sapņu izpētē izmanto arī metodes, ko piedāvā kristīgā tradīcija.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Lai tiktu ārā no “Rimi”, tagad vajag kuponu”- pircēji samulsuši, kā tikt ārā no veikala, ja nekas netiek nopirkts

Mājas

Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Lasīt citas ziņas

Svarīgākais – veicināt garīgo viengabalainību

Kaut arī sapņi daudz pētīti, racionālai analīzei un striktai klasifikācijai tie nepakļaujas, atzīst garīgā pavadone, sapņu izpētes grupu vadītāja Marika Zelča–Čerāne. Viņa vada sapņu izpētes nodarbības, kuru laikā notiek kāda garīga jautājuma padziļināta izpēte.

Lielbritānija Ukrainai slepus piegādājusi jaunu “Storm Shadow” partiju

“Iedzīvotājiem nav pamata uztraukties.” Otrdienas rītā tiks veikta trauksmes sirēnu pārbaude

Otrdien gaiss iesils līdz +9 grādiem, vietām gaidāmi nokrišņi

“Murgi, pravietiski un gaišredzīgi sapņi, tādi, kas brīdina un kaut kam sagatavo, sapņi, kas piepildās burtiski, – šādi tiek saukti gan redzējumi un pārdzīvojumi, ar kuriem sastopamies miegā, gan pusnomoda vīzijas. Robežas starp tiem grūti novelkamas.

Taču vismaz trīs līmeņos iespējams raksturot jebkuru sapni.

Visizzinātākais ir fizioloģiskais aspekts. Miega laboratorijās veiktajos pētījumos secināts, ka sapņošana ir nervu sistēmas nepieciešamība. Ja sapņa laikā cilvēku pastāvīgi modina, tas var beigties ar nervu sabrukumu.

Tāpat pierādīts, ka sapņu saturs vairāk atbilst personības raksturojumam, nevis atkarīgs no ārējiem kairinātājiem – slāpēm, izsalkuma, apkārtnes trokšņiem.”

Sapņu valodas izpratne ir diezgan liels izaicinājums tiem, kuri iepriekš pārsvarā izmantojuši loģisko domāšanu – viņiem tēli un simboli bieži šķiet kā neiepazīta zeme. Taču tā ir izzināšanas vērta.

Ļoti nozīmīgs ir arī Zigismunda Freida un Karla Gustava Junga veikums, sapņu izpētē uzsverot psiholoģisko aspektu. Freids pirmais norādīja uz saikni starp cilvēka bezapziņu un sapņiem, taču pieņēma, ka bezapziņa ir racionāla – tā mēģina ar sapņu palīdzību sevi izteikt, bet prāts ar savu cenzūru to traucē. Savukārt Jungs šādam viedoklim nepiekrita, bet saredzēja sapņu simbolisko, tēlaino iedabu, uzsverot, ka tie ir ļoti daudznozīmīgi.

Kristīgā tradīcija nenoliedz ne fizioloģisko, ne psiholoģisko aspektu, taču par vissvarīgāko uzskata garīgo līmeni, kurā sapnis tiek tverts kā process, kas nepieciešams cilvēka viengabalainības veicināšanai. Šajā izpratnē sapņu avots ir Dievs, kurš ieinteresēts veidot personiskas attiecības ar katru no mums. Tāpēc ar sapņu palīdzību iespējams ne vien izzināt sevi, bet vissarežģītākajās dzīves situācijās arī saņemt vadību no augšas.

Sapņu skaidrojums ir ļoti individuāls – ja gribam tos uztvert nopietni, sapņu grāmatas jāuzskata par nenopietnām. Vienīgā īstā autoritāte sava sapņa izpratnē ir pats tā redzētājs. Citi var tikai secināt: ja tas būtu mans sapnis, es to tvertu šādi.

Dzīvo savu dzīvi, bet ietekmē mūsējo

Sapņa tēli ļoti reti uztverami burtiski – daudz biežāk tie jāuzlūko kā līdz galam neapzināti personības aspekti, kas ir tik spēcīgi, ka dzīvo savu dzīvi un ietekmē mūsu nomoda ikdienu. Un jāmēģina saprast, ko tie simbolizē.

Sapnī vienmēr atspoguļojas intīms un ļoti personisks notikumu skatījums, tāpēc uzreiz pēc atmošanās ļoti svarīgi notvert prātā visvairāk palikušo emocionālā uzsitiena sajūtu. Pēc tam jāmēģina atcerēties, vai līdzīgas emocijas nav piedzīvotas arī nomodā un kādi notikumi ar tām saistās.

“Man pašai bija sapnis, ko varu uzskatīt par pagrieziena punktu savā dzīvē. Astoņus gadus darbojos biznesā. No rīta spriedze atbildīgā amatā starptautiskā uzņēmumā, vakarā studijas maģistrantūrā. Aizvien biežāk uzplaiksnīja jautājums, vai šāds dzīvesveids mani tiešām apmierina, taču atbildēt uz to – ne spēka, ne laika.

Tad sapnis: es pie automašīnas stūres, bet blakus tēvs, kurš jau vairākus gadus bija miris. Ne vārda neteikdams, izbāž kāju pa mašīnas logu un mēģina automobili bremzēt.

Emocionālais uzsitiens atmostoties: manai dzīvei nepieciešams palēnināt ātrumu un kaut ko mainīt. Nevis jautājums, kāpēc tēvs atnācis pie manis sapnī, bet atskārsme, ka caur šo tēlu tieku mudināta ieklausīties sevī un saprast, vai esmu izvēlējusies īsto dzīves mērķi.

Pusgada laikā jau biju prom no biznesa – mani šajā jomā vairs nekas nesaistīja. Pabeigusi maģistrantūru, no uzņēmējdarbības aizgāju un paņēmu sabata gadu sevis sadzirdēšanai. Drīz nokļuvu mēnesi ilgās rekolekcijās – garīgās pārdomās, kas norisinās klusumā un lūgšanās. Vēl pēc gada radās iespēja Fordamas universitātē ASV studēt garīgo vadību. Tur arī apguvu darbu ar sapņiem.

Bet pamudinājumu apstāties un ļauties kardinālām dzīves pārmaiņām deva šis sapnis.”

Liksim mierā kaimiņus!

Sapņu valodas specifikas atpazīšana saistāma ar abiem mūsu domāšanas veidiem – analītisko un tēlaino. Pirmais no tiem dominē gan zinātnē, gan daudzās ikdienas norisēs, pārsvarā šķirojot un sakārtojot faktus. Otrajā galvenais ir tēli un simboli, tā vairāk izpaužas dzejā un mākslā. Un sapņos.

Ar racionālo prātu tajos redzētais nav izskaidrojams – jāizmanto tā smadzeņu puslode, kas ļauj saturu atklāt caur daudzlīmeņu paradoksu. Sapnī tēls, simbols, alegorija, metafora parasti skar arī apziņas slāņus, ko racionālais prāts nevar aizsniegt, tāpēc nekas nav uztverams burtiski.

Cilvēku sapnī uzrunā nevis konkrētais kaimiņš, draugs vai sievasmāte, bet kāda paša personības šķautne, piemēram, iekšējā gudrība, kas aktivizējusies tieši sapnī.

Ejot dziļāk, var meklēt saistību ar atziņām par neizmantoto vai apspiesto resursu ēnu, kas mūs vienmēr pavada. Vai ar teoriju par sievišķo vīrietī un vīrišķo sievietē, kas ne vienmēr atrodas līdzsvarotā sadarbībā. Arī ar Junga un citu psihologu pieminēto teoriju par arhetipiem. Padziļinātos sapņu pētījumos ir konstatēts, ka mūsu bezapziņā ir garīgas struktūras, kas vairs nav tikai personisks veidojums, bet raksturīgas visiem. Bērns varētu būt arhetips, kas simbolizē jaunu sākumu. Tēvs – viedais vīrs, māte – izdzīvošanas gudrības avots. Tomēr jāuzmanās, lai šāda rakņāšanās psiholoģijas labirintos nekļūst par māniju, aizvirzot no galvenā – pārliecības, ka notikumi sapnī palīdz būt stiprākam un līdzsvarotākam, sniedzot papildu iespējas uzturēt, saglabāt vai atjaunot personības viengabalainību.

Šoreiz nebēgšu – redzēs, kas notiks

Biedējoši un nepatīkami sižeti, kas vajā gadiem, visbiežāk norāda uz neatrisinātu iekšējo konfliktu. Tālab pēc pamošanās svarīgi apzināties, kādas emocijas sapnis izraisījis. Ja pozitīvas, lieki pārāk pūlēties ar analīzi, kaut gan arī šāds redzējums var sniegt vielu pašizziņai un iedvesmot kādam darbam. Ja pēcgarša ir dramatiska, vērts pameklēt, uz kādu plaisu viengabalainībā sapnis varētu norādīt. Ar sapņos redzētiem vajātājiem visbiežāk par sevi atgādina neīstenotu vēlmju un iespēju enerģija. Šādu sižetu apdomājot, var mēģināt atgādināt savai apziņai: nākamreiz nebēgšu – redzēšu, kas notiks. Un parasti baisās pakaļdzīšanās vairs nav.

Esot nomodā, šādu sapni iztēlē vērts izspēlēt līdz sev tīkamām beigām. Lai cik neticami, tas darbojas.

Ja smagie sapņi ir ļoti skarbas pieredzes – visbiežāk izvarošanas vai pārdzīvotu kara šausmu – sekas, noderīga psihologa, psihoterapeita vai garīgā līdzgaitnieka palīdzība.

Veids, kā mūs uzrunāt

Ja rodas vēlme strādāt ar sapņiem, metožu, kā to izdarīt, ir ļoti daudz. Vienkāršākā – ģimenei sēžot pie brokastu galda, pārrunāt, ko katrs redzējis sapnī. Mazliet sarežģītāka – vēršoties pie psihologa, mēģināt rast līdzsvaru ar psihoterapijas palīdzību.

Bet var arī piedalīties sapņu izpētes rekolekcijas grupās e-studiju ietvaros, ko organizē Kristīgās dzīves institūts. Šajās nodarbībās gūtās zināšanas atvieglo sapņu interpretēšanu un izpratni, lai labāk atklātu savu patieso Es, un tas notiek galvenokārt garīguma kontekstā – pieņemot, ka Dievs izmanto sapņus kā vienu no veidiem, lai mūs uzrunātu.