Mačete pret ziedkopu. Kā ar latvāni cīnās Madonas mežos 1
Latvāņa izplatību apturēt ir dārgi un darbietilpīgi, īpaši mežā. Mežkopis Vilnis Otvars, kurš ilgi pētījis latvāņa uzvedību un apkarojis to dažādām metodēm, kā efektīvāko atzīst ziedkopu nogriešanu.
Ja latvāņi, tad uz ilgu laiku…
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Sosnovska latvānis (Heraclum sosnowskyi Manden) Latvijā 2017. gadā bija pārņēmis 10 640 ha un atrodams vairāk nekā 15 000 vietās. Vislielākās ar latvāni pārņemtās teritorijas ir Vidzemē – Madonas, Cēsu, Siguldas un Alūksnes novados. Nākamā ir Latgale – Dagdas, Viļānu un Rēzeknes novadi. Latvāņi katru vasaru krāšņi zied Rīgas reģionā, īpaši Ķekavas pagastā. Jau mazāk latvāņu ir Zemgalē, kur tos var atrast Dobeles un Neretas novados. Arī Krievijā, no kuras latvāni piecdesmitajos gados ieveda kā perspektīvu lopbarības augu, agresīvais augs izplatās sprādzienveidīgi un ir aizsoļojis jau līdz Sahalīnai.
Lauksaimniecības zemēs no latvāņa var tikt vaļā, zemi regulāri kultivējot (nevis pļaujot), arī noganot, bet mežā tas ir daudz sarežģītāk. Turklāt latvānim patīk augt upju krastos un grāvmalēs, ūdeņu tuvumā, kur miglošana aizliegta.
Vilnim Otvaram, desmit gadu laikā strādājot akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Madonas iecirknī par mežkopi, ar latvāni invadētās platības savā pārraugāmajā teritorijā izdevies samazināt gandrīz uz pusi.
V. Otvars: “Kamēr ar latvāņiem nebiju saskāries, tiem nepievērsu uzmanību. Bet kopš 2009. gada, kad “Latvijas valsts meži” sāka latvāņu ierobežošanu, tas kļuva par daļu no mana darba. Toreiz Madonas iecirknī, kas sākas aiz Vecpiebalgas un beidzas pie Viļāniem, latvānis auga apmēram 160 ha, pašreiz šī platība samazinājusies līdz 95 ha. Tas nav izzudis, bet mazāk ir. Iepriekš tās bija blīvas teritorijas, bet tagad ir atsevišķās vietās. Taču šo vietu skaits ir liels. Ja latvānis ieviesies, tad tas ir uz ilgu laiku…”
Mežkopis aicina nebūt vienaldzīgiem pret latvāņu augšanu un, redzot, ka kaimiņu īpašumā aug latvānis, nepriecāties, ka tā nav manā dārziņā. Drīz būs!
V. Otvars: “Ja kaut kur braucot redzat, ka latvānis ir ziedā, būtu labi apstādināt mašīnu un ziedu nocirst, lai nenogatavojas sēklas. Labi, ja var nocirst arī pielapītes. Pielapītes jānocērt tāpēc, ka pat nocirsts latvāņa gabaliņš, ja mitruma pietiek, spējīgs izdzīt lapiņu un uzziedēt. Tomēr, to darot, jāuzmanās, lai ne pilīte sulas neuzpilētu uz ādas, jo latvāņa sula saules gaismas ietekmē izraisa ādas apdegumus. Ja pašam šādu prasmju nav, tad par nelūgtajiem augiem noteikti vajadzētu pabrīdināt zemes īpašnieku. Ja latvānis savairosies, tā apkarošana būs ilga un dārga.”
Dzīvo, kamēr uzzied
V. Otvars: “Tā kā man latvānis jāapkaro, tad nācās izpētīt, kas tas ir par monstru. Daudz lasīju, bet gribējās pārliecināties pašam. Ierīkoju pat divus parauglaukumus, jo gribējās saprast, kā efektīvāk – vai nocirst visu latvāni vai tikai ziedus. Citur rakstīts, ka latvānis ir divgadīgs, citur – ka trīsgadīgs. Mans secinājums – augs dzīvo tik ilgi, kamēr uzzied. Kad tas ir uzziedējis un izkaisījis sēklas, tad uzskata, ka savu misiju paveicis, un nākamajā gadā savu darbību izbeidz. Nelabvēlīgos apstākļos, noēnotās upmalās tas var nīkuļot daudzus gadus, līdz sagaidīt tādu vasaru, kurā pietiekami saules, lai uzziedētu.”
Dodoties mežā, Vilnim vienmēr ir līdzi mačete, ja kaut kur pamana kādu latvāni, aiziet un nocērt to pats. Dažreiz tas ir pat vieglāk nekā dot uzdevumu kontraktoram un tad atkal braukt un pārbaudīt, vai tas izdarīts, ja tie ir atsevišķi ziedi. Protams, vienmēr jau gumijas aizsargtērpa līdzi neesot, tāpēc jārēķinās, ka apdegumi būs.
V. Otvars: “Meža atjaunošana vietās, kur ir latvānis, ir ļoti apgrūtināta, jo tas ar savām lapām nobeidz visus augus, kas ir par viņu mazāki. Latvānim ir dabiskie ienaidnieki – gliemeži, kailgliemeži un vīngliemeži –, taču, ja tas sasniedzis trīs un pat piecu metru augstumu, tad jau nekādi gliemeži tam nevar neko nodarīt. Tas ir augs, kas izplatās ļoti strauji”.
Ja latvāni miglo, efektu varot redzēt tikai pēc pāris nedēļām: tas kļūst dzeltens, neuzzied, nākamajā gadā ir mazāks, taču miglošana jāturpina.
Tā kā latvānim saknes aug zemē vertikāli, tā serdes izduršana nav visai efektīva. Vienīgi, ja to dara agri pavasarī, kad augs vēl pavisam maziņš.
Vilnis Otvars brīdina – ja izbrauc ar mašīnu vai traktoru caur latvāņu audzi, kas jau nobriedinājusi sēklas, tad ar sēklām ir pilna mašīna un, kur tā brauc, tur sēklas birst. Latvānis, ja ziedējis labības laukā, var atceļot uz mežu arī ar graudiem, kurus mednieki izbaro dzīvniekiem. Bet tur, kur nav pamanīts, ja latvānis uzziedējis un izbirdinājis sēklas, būs nopietnas problēmas…
Ja runājam par dzīvelīgumu, tas ir īsts monstrs. Pirms divām nedēļām nocirsts latvānis, guļot uz zemes, var izdzīt ziedu. Ja to nocirtīsi tikai pie apakšas un vēl, nedod dievs, ieripināsi kātu grāvī, tam pietiks spēka uzziedēt un nogatavināt sēklas.
Mežkopis uzskata, ka būtu noderīgi mobilajā telefonā izveidot lietotni, kur katrs varētu atzīmēt vietas, kurās manīts neapsaimniekots latvānis. Līdzīgi kā atzīmē vietas, kur mežā izgāzti atkritumi. Tad varētu redzēt, kuri zemes īpašnieki ar latvāni necīnās, tādējādi pārvēršot par bezvērtīgu to saimnieku darbu, kuri latvāni apkaro.
Latvāņa miglošana, ja to pasūta firmai vai individuālam darba veicējam, maksā ap 170 eiro/ha. Arī ziedkopu griešana nav ne lēts, ne viegls pasākums.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
