– Ir jau muļķīgi tā jautāt animācijas filmu veidotāja dēlam, bet ar kādām multfilmām pats uzaugāt? 4
– Es uzaugu ar ļoti lielu daļu filmu studijas “Dauka” animācijas filmu – “Kaķīša dzirnavas”, “Fantadroms”, arī “AB studijas” filmām. Man liekas, tās joprojām ir fantastiskas filmas, mūsu kultūrvēstures mantojums – mums, latviešiem, animācijā ir ļoti daudz naivisma, pozitīvisma, atšķirīgā. Bērna attīstības sākumposmā ir ļoti būtiski, ko mēs viņam rādām – patlaban tās filmas, ko bērni skatās, ir diezgan trakas. Tāpat nepieciešams kino, kas risina pusaudžu problēmas. Jo kino piemīt tāda spēja – tu vari divu stundu laikā piedzīvot filmā to, ko varbūt nekad nepiedzīvosi dzīvē, un daudz ko no tā mācīsies.
– Līdzīgi kā jūs, es – mazliet agrāk – uzaugu ar latviešu animāciju, tā bija mana ikdienas sastāvdaļa, bet savai meitai es tās dienas devu nevaru nodrošināt. Pat Latvijas televīzijā mēs latviešu animācijas redzam tikai lielos svētkos.
– “Zelta zirgu” Latvijas Televīzija rādīs.
Nodrošināt Latvijas animācijas dienas devu varētu samērā vienkārši, jo diezgan daudzas filmas jau izveidotas un ar tām kādu laiku varētu dzīvot. Vajadzīgs tikai vienots izplatīšanas tīkls, kur tās augstā kvalitātē padarīt pieejamas skatītājiem. Protams, tikpat būtiski veidot arī jaunas filmas. Būtiski runāt un šo nepieciešamību aktualizēt, jo pašreizējā finansējuma situācijā animāciju ir grūti veidot. Jāuzņem arī televīzijas sērijas, seriāli – skaidrs, ka par to ir jādomā. Šajā žanrā ir ļoti liels potenciāls sadarbībai ar Eiropas studijām, kuras tāpat meklē sadarbības partnerus. Mums studijā ir daudzi jauni bērniem un jaunatnei paredzēti starptautiski sadarbības projekti ar lielu potenciālu. Francijā lielākās izplatīšanas kompānijas cīnās par tiesībām piedalīties mūsu projektā, bet šeit, Latvijā… Iespējams, jābrauc uz citu valsti un jāstrādā zem citas valsts karoga… varbūt tas būtu atrisinājums…
– No latviešu skatītāju – bērnu – viedokļa tas nebūtu vis risinājums. Interesanti, ka pat “Lattelecom” interaktīvajā televīzijā netiek piedāvātas latviešu animācijas, arī par īpašu samaksu ne. Varbūt jūs, latviešu animatori, esat neganti plēsīgi?
– “Lattelecom” ir laba, ļoti jauna lieta. Ir iespēja veidot digitālus kanālus – teiksim, igauņi pie mums Latvijā dublē latviešu valodā animācijas filmas. Ja nav īstas motivācijas, ja kāds nesagrābj un nepārliecina, ka vajag ielikt to filmu “Lattelecom”, tad producents pats arī nepūlēsies to darīt. Jo tas, ka viņa filmu rādīs “Lattelecom”, nedos naudu nākamajai filmai, viņam tāpat nāksies pa naktīm sēdēt, rakstot projektus. Mums nākas pārāk daudz laika tērēt birokrātiskām procedūrām tā vietā, lai darītu to, ko tiešām protam un mīlam. Ar mazo finansējumu mēs paši sevi esam padarījuši par muļķiem citu priekšā. Mums ir daudz darba, lai domātu par skatītāju, industriju un kvalitāti – tie ir trīs atslēgas vārdi, kas iestrādāti arī Nacionālajā attīstības plānā līdz 2020. gadam. Gribētos piedzīvot un izjust, ka valstij cilvēks ir svarīgs.
Radošā vizītkarte
REINIS KALNAELLIS
Dzimis 1986. gadā.
Studējis Tallinas universitātes Baltijas filmu skolā un FAMU kinoskolā Prāgā.
Debija animācija “Kad āboli ripo” (2009) demonstrēta vairāk nekā simt kinofestivālos pasaulē un saņēmusi vairākas balvas.
Režisors animācijas filmai “Joka pēc alfabēts” (2010), kas izrādīta Londonas kinofestivālā un kanālā “YouTube” skatīta vairāk nekā divus miljonus reižu.
Režisors pilnmetrāžas kopprodukcijas animācijas filmai “Zelta zirgs”.
