32
“Starp mums, piecdesmitgadniecēm, runājot”
Esmu secinājusi, ka sievietes pēc 50, kurām bērni izauguši, bet mazbērnu vēl nav, priecājas: beidzot varu baudīt dzīvi! Taču, kad šie mazbērni uzrodas – nav pasaulē nekā jaukāka, kā vērot mazo cilvēciņu augam un attīstāmies. Un tā vēlajos piecdesmit sievietes biežāk nekā par atpūtu kūrortos un teātriem runā par mazbērniem un veselību. Mana draudzene bērnudārza pedagoģe Inta gan atzīst: – Man vecumā pēc 50 nekas nemainījās! Jo, turpinot savu darbu, pirmo mazbērnu, sešus mēnešus vecu, uzņēmos pusi dienas pieskatīt jau tad, kad man bija 45 gadi un meita vēlējās atgriezties darbā. Un, kad man bija 58 gadi, tāpat pieskatīju – jau piekto mazmeitu, dalot šo pienākumu ar vedeklas mammu. Jā, es būtu vēlējusies 60 gados iet izdienas pensijā, ko vienubrīd politiķi solīja bērnudārza audzinātājām, taču šo solījumu nepildīja. Tad es vairāk palīdzētu mazbērnu audzināšanā, kuru manu triju bērnu ģimenēs tagad kopā ir jau septiņi.
– Jo vairāk gadu, jo vairāk jāiegulda sevī, lai labi justos! – iesaka rehabilitācijas centra daktere. Kosmētikas ražotāji un tirgotāji šo papildinātu ar teikumu: “Jo lielāku jūsu nopelnītās naudas daļu centīsimies pārlikt savos maciņos.”
Ja 37 gados ir jāizrauj sāpošais zobs, kļūst nelabi, domājot, ka nu jau vecums klāt, jo iztēle zīmē vecmammas zobu protēzi uz naktsgaldiņa pie viņas gultas, bet, kad ir jau 50 un vairāk gadu, tad saproti, kāds sīkums ir šķiršanās no zoba. Jo zobu tiltu var ielikt pēc mēneša, bet mutē ielīmējamu pagaidu protēzi zobārste ar modernajām tehnoloģijām izgatavo tajā pašā zoba izraušanas dienā. Daudz trakāk ir, ja traumatologs paziņo – ja klausīsiet mani, metīsiet nost lieko svaru un katru dienu pusstundu sparīgi darbināsiet velotrenažieri, tad pati ar savu gūžu nodzīvosiet vēl gadus desmit. Ja neklausīsiet, nu tad gatavojieties jau laikus stāties gūžas protezēšanas rindā! Tad sieviete apzinās, ka ar vecmammmu un mammu ģenētiskā mantojuma ziņā viņa ir saistīta ciešāk, nekā gribētos, jo viņām abām taču vecumdienās bija locītavu problēmas… Savukārt ģimenes daktere pēc analīžu rezultātu izlasīšanas vai ik gadu iedod lapiņu ar jaunu diētu: tā holesterīna mazināšanai, bet šī – lai nedraud “labās dzīves” slimība podagra…
Stāstot paziņām par nepieciešamību “ieguldīt sevī”, esmu dzirdējusi divas replikas: “Žēl, ka to sapratu tikai tad, kad tuvojās jau 60. Vajadzēja sākt agrāk par sevi rūpēties.”
Otra teica: “Vajag taču pulka naudas, lai sevī ieguldītu!” Bet varbūt vispirms vajag gribasspēku un saņemšanos? Piemēram, pašas vienkāršākās nūjas nūjošanai var nopirkt par padsmit eiro, tikai arvien brīvdienās sev jāatgādina: “Jādodas nūjot, jo man prioritāte ir veselības stiprināšana!” Un lai no rīta padsmit minūtes pavingrotu, nevajag nekādu naudas ieguldījumu!
Nesen izlasīju LETA ziņu, ar kuru vērts dalīties domubiedreņu lokā: “Dienvidkorejā sieviešu paredzamais mūža ilgums līdz 2030. gadam sasniegs 91 gadu, liecina pētījums britu medicīnas žurnālā “The Lancet”.
Dienvidkoreja ir ne tikai pirmā valsts, kur sieviešu paredzamais mūža ilgums pārsniegs 90 gadus, bet arī kļūs par valsti ar visstraujāko ilgmūžības kāpumu.
Vairākas citas attīstītās valstis tikai nedaudz atpaliek, jo ir gaidāms, ka sievietēm Francijā, Japānā, Spānijā un Šveicē paredzamais mūža ilgums sasniegs 88 gadus.
Valstis, kuras 2030. gadā būs ar visgarāko vīriešu paredzamo mūža ilgumu – 84 gadiem, ir Dienvidkoreja, Austrālija, Šveice, Kanāda un Nīderlande. Visīsākais paredzamais mūža ilgums no pētījumā analizētajām valstīm 2030. gadā būs sievietēm Maķedonijā (78 gadi).
Pētījumā ir analizētas 35 valstis, un gaidāms, ka nākamo 15 gadu laikā tajās paredzamais mūža ilgums pieaugs.
Dienvidkorejas veiksmes stāsts šajā ziņā panākts ar ekonomiskā statusa uzlabošanos, labāku bērnu pārtiku, plašu pieeju veselības aprūpei un modernai medicīnas tehnoloģijai. Šajā valstī arī ir ievērojami mazāk cilvēku ar lieko svaru un mazāk smēķējošu sieviešu.”
Latvijā pensiju rēķinātāji lēš, ka cilvēka vidējais mūža ilgums būs apmēram 81 gads.
Cilvēkiem vecumā 50+ pieejami visi NVA pakalpojumi un pasākumi, kā arī visa informācija par vakancēm, kuras NVA filiālēs reģistrē darba devēji un kas pieejama gan NVA filiālēs un Darba meklēšanas kabinetos, gan NVA CV un vakanču portālā https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/.
Reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem vecumā 50+ NVA piedāvā:
· Karjeras konsultācijas un atbalstu darba meklēšanā
· Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus
· Neformālās izglītības apguvi ar kuponu metodi
· Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas
· Pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai
· Algotos pagaidu sabiedriskos darbus
· Atbalsta pasākumus ilgstošajiem bezdarbniekiem
· Atbalstu bezdarbniekiem ar atkarības problēmām
· Apmācību pie darba devēja
NVA statistika par bezdarbniekiem vecumā 50+
2016. gada decembra beigās
*Reģistrēti 29 460 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, kas ir 37,6% no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī.
*41,1% no reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā 50 gadi un vairāk ir ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar invaliditāti 18,8%.
*Vidējais bezdarba ilgums bezdarbniekiem vecumā 50 gadi un vairāk – 270 dienas jeb ~ 9 mēneši.
*Lielākais bezdarbnieku vecumā 50+ skaits sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās 2016. gada decembra beigās:
palīgstrādnieks – 1960,
apkopējs – 1210,
mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 969,
sētnieks – 650, kravas automobiļu vadītājs – 549,
aprūpētājs – 397,
automobiļa vadītājs – 394,
pavārs – 338,
būvstrādnieks – 314,
pārdevējs konsultants – 269.
2016. gadā darbā iekārtojies 17 141 bezdarbnieks vecumā 50+, no kuriem 5217 ir iekārtojušies darbā pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas.
*Lielākais bezdarbnieku 50+ īpatsvars no kopējā reģionā reģistrētā bezdarbnieku skaita ir Latgalē (44,0%) un Vidzemē (40,5%), zemākais Rīgas reģionā (31,4%).
Reāli stāsti
