Kādu pieredzi guvuši VVC sabiedriskie palīgi? 0
Ar mērķi stiprināt valsts valodas lomu un pozīcijas kopš jaunā gada Valsts valodas centram (VVC) palīgā nākuši brīvprātīgie palīgi. Skaidroju, kāda ir viņu pirmā pieredze un secinājumi, uzsākot šos pienākumus.
Maruta Auziņa Rīgā: “Ar klajiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem saskārusies neesmu. Gadās aizrādīt par pareizrakstības kļūdām un citādi nepareizu valodas lietojumu. Piemēram, paziņojumos, kurus veikalnieki izliek skatlogos, lai informētu par atlaidēm. Novērojama tieksme izskatīties ārzemnieciskākiem, piemēram, lietojot vārdu “gelish”, kad runa ir par gela nagu laku. Jāteic, ka manus aizrādījumus parasti respektē. Dažkārt veikalnieki tūlīt pat noņem kļūdaino paziņojumu, un mēs to uz vietas kopā izlabojam.”
Liene Lielmane Valkā: “Darbojos Valkā, kas ir dvīņu pilsēta ar Igaunijas Valgu, tāpēc vietējie uzņēmēji cenšas uzrunāt klientus arī igauņu valodā. Pagaidām pārkāpumi nav konstatēti, un kopumā situācija valsts valodas kontekstā šeit ir laba. Janvārī pavēstīju reģionālajam laikrakstam, ka iedzīvotāji var ar mani sazināties, lai uzdotu ar valodu saistītus jautājumus. Līdz šim spilgtākais gadījums bija saruna ar kādas kafejnīcas īpašnieku, kas reklāmā svešvalodā piedāvā plašāku sortimentu nekā latviski. Tas ir skaidri redzams Valsts valodas likuma pārkāpums. Pats uzņēmējs gan bija pārsteigs par manu aizrādījumu. Viņš uzskatīja, ka ar šādām likuma normām valsts grauj viņa biznesu. Ikviens taču tāpat zinot, ko var iegādāties kafejnīcā.”
Guna Pūce Liepājā: “Veikalos un kafejnīcās izkārtnes un preču nosaukumi mēdz būt vai nu svešvalodā, vai ļoti sliktā latviešu valodā. Par to es norādu iestādes vadītājam. Dažkārt latviski nav ierīču lietošanas instrukciju. Regulāri sniedzu konsultācijas gan par izrunu, gan rakstību. Gatavojoties šiem pienākumiem, piedalījos ļoti noderīgās mācībās, apgūstot gan juridiskos aspektus, gan arī saskarsmes psiholoģiju. Pēc izglītības esmu filoloģijas maģistre, tādēļ latviešu valodas lietošana man nekad nav bijusi vienaldzīga. Vienmēr cenšos runāt pareizi. Kā gan spēsim saglabāt pareizu un tīru dzimto valodu, ja paši to necienīsim?”
Arturs Viļums Rēzeknē: “Situācija ar valsts valodas lietošanu Rēzeknē ir samērā laba. Protams, tiek pieļautas kļūdas, un ļaudīm nepatīk, ka to aizrāda. Taču jāņem vērā cilvēciskais faktors – par nezināšanu nav uzreiz jāsoda. Jāpaiet laikam, lai iedzīvotāji saprastu mūsu galveno funkciju – mēs neesam ne soģi, ne kauninātāji, bet gan vidutāji starp valsts valodas pārvaldes iestādēm un sabiedrību. Ticu, ka iedzīvotāji spēs mūs uztvert kā nozīmīgu atbalstu valodas kultūras jautājumos un jau tuvākajā nākotnē pie mums pēc padoma vērsīsies lielāks cilvēku skaits. No pieredzes minēšu vienu piemēru – pirms pareizticīgo Ziemassvētkiem pie kāda neliela veikala durvīm bija izkārts paziņojums krievu valodā par saīsināto darba laiku. Norādīju, ka valsts valoda jārespektē, un pats personīgi palīdzēju izveidot otru paziņojumu latviešu valodā.”
Tamāra Šmite Iecavā: “Kā novada domes kancelejas pārzine jau iepriekš esmu palīdzējusi kolēģiem ar valodas jautājumiem. Jo sarežģītāks jautājums, jo interesantāk meklēt atbildi. Kopumā Valsts valodas likuma normas Iecavas novadā tiek ievērotas labi. Tomēr manī bažas raisa Ķīnas, Vjetnamas un citu valstu pilsoņu latīņalfabētiskajā transliterācijā rakstīto personvārdu latviskošana. Šiem cilvēkiem dzimst atvases. Bērni ar mums neierastiem vārdiem jau mācās vietējās skolās. Bet viņu vārdus, uzvārdus ikdienas saziņā izrunā un raksta, kā nu katrs māk un saprot. Ir svarīgi tas, ka Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi nevienu nesoda, bet tikai aizrāda un iesaka. Komunicējot ar cilvēkiem par pieļautajām kļūdām, ir svarīgi nerunāt aizvainojošā tonī, nedemonstrēt savu pārākumu un viszinību.”
