Neesam gatavi eiro 0
Neviens pretendents neatbilst eiro ieviešanas kritērijiem, secināts Konverģences ziņojumā. No pieciem Māstrihtas kritērijiem Latvijā 2012. gada martā atbilda divi – procentu likmes un valūtas mehānisms, secināms no Konverģences ziņojuma, ko vakar publiskoja Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB).
Neviena no astoņām valstīm, kas atrodas rindā uz eiro ieviešanu, – Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Zviedrija – pagaidām nav sasniegusi visus nepieciešamos eirozonas dalībvalsts kritērijus. Tikai Latvija un Lietuva vismaz divus gadus piesaistījušas savas valūtas eiro. 16 lappusēs ir novērtēta Latvijas situācija un izteiktas vidēja termiņa prognozes. Novērtējums pieļauj Latvijas gatavību iestāties eirozonā nākamgad.
Kritērijus svarīgi ievērot pat tad, ja Latvija neiestājas eirozonā, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks. Reitinga aģentūru un investoru skatījumā valsts spēja ievērot Māstrihtas kritērijus, pat ja nenotiek pievienošanās eirozonai, pati par sevi ir apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai, paziņojumā presei uzsver finanšu ministrs.
Valsts kredītreitings ir būtisks faktors, ko ņem vērā investori, aizdodot resursus valstij. Pat tad, ja nebūtu citu eiro ieviešanas ērtību (ceļojot, norēķinoties ārzemēs, salīdzinot cenas), tas nozīmē arī zemākas procentu likmes. Valstij 2014. un 2015. gadā stāv priekšā krīzes gados uzkrāto parādu – 2,3 miljardu latu – atmaksa. Tie būs jāpārfinansē. Bez eiro turpmākajos desmit gados Latvija par ārējo parādu pārmaksātu aptuveni miljardu latu. Atšķirība ir procentos, par kādiem varēs aizņemties: par 2 – 2,5% vai 5,5 – 6%. Starpība desmit gados ir minētais miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets, skaidro Latvijas Bankā.
Kaut arī otrdien valdība līdz eiro pieņemšanas dienai – 2014. gada 1. janvārim – nosprieda sakārtot tiesību aktus, finanšu ministrs vakar atzinis – ja eirozonai smagākais periods nebūs pāri, tad neiestāsimies.
“Galvenais ir saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā savienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi,” sacīja Vilks.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Grieķijas izstāšanos no eirozonas joprojām vērtē kā diezgan maz iespējamu, bet, ja šis scenārijs īstenotos, eirozona kļūtu stiprāka. Tādā gadījumā varētu īstenoties scenārijs: Grieķijas vietā – eirozonā Latvija. Pēdējās ziņas gan liecina, ka vismaz gadu vēl tiks tērēti līdzekļi un diplomātiskie pūliņi Grieķiju noturēt eirozonā. Latvijai vajadzēs izlemt ātrāk – nākamā gada pavasarī. Tā kā ECB un EK nākamo gatavības ziņojumu plāno atkal pēc diviem gadiem, Latvija, ja vēlēsies eiro, nākamgad varēs prasīt ārkārtas novērtējumu, apstiprināja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Uzziņa Māstrihtas kritēriji Valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta. Ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par 2 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES dalībvalstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās. Inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt vairāk kā par 1,5 procentpunktiem vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
Reklāma
Valūtas kursa novirze pēdējos divos gados ne lielāka kā 15%. |
