Paredzat sīvu cīņu Ventspils domes vēlēšanās? Lemberga kungs nav vairs jaunais, bet nav radis atkāpties. Atgādināšu lasītājiem, ka abi sēdējāt Augstākās padomes solos un nobalsojāt par neatkarības deklarāciju. 44
Nobalsojām. Kopš tā laika mums pa ceļam nav bijis. Neticu, ka kopš 1990. gada 4. maija ar viņu man būtu kas kopīgi runājams. Esam pārmijuši pa vārdam varbūt trīs četras reizes 30 gadu laikā. Viņš ir centies man likt šķēršļus un pieprasījis manu demisiju visus šos gadus. Var tikai pabrīnīties par šo Lemberga apsēstību. Starp citu, Ventspils mēra krēslu viņš ieguva 1988. gadā, kad pēc manis vadītās VAK demonstrācijas Ventspilī tālaika izpildkomitejas priekšsēdētājs Marnauza atkāpās no amata. Lai glābtu situāciju, Komunistiskās partijas CK atsūtīja savu uzticamo instruktoru Lembergu. Sanāk, ka nobruģējām viņa ceļu uz amatu, pat ja mūsu vērtības atšķiras. Pat vēl vairāk. Viens no LTF līderiem Ivars Godmanis 1990. gadā mani lūdza uzrunāt Lembergu balotēties LTF sarakstā uz AP vēlēšanām. Lai gan man tas bija smags uzdevums, sapratu, ka Lembergs jāaicina, lai nesaistās ar citiem spēkiem, kas balso pret Latvijas neatkarību. Toreiz katra balss bija svarīga. Tie bija nevis vērtību, bet taktiski apsvērumi.
Mēdz apgalvot, ka Ventspilī esot vēlamie un nevēlamie investori, skatoties pēc deguniem. Vai varat minēt piemērus, ka uzņēmēji saņēmuši atraidījumu?
Esmu iepazinies ar pētījumu, kā Kurzemes lielākās pašvaldības vērtē Latvijas uzņēmēju asociācijas. Interesanti, ka liels Latvijas uzņēmēju skaits, kas darbojas arī Ventspilī, ar sadarbību ir apmierināts. Taču tikpat liels ir arī kritisko viedokļu skaits. Tas ir, ka tie sūdzas par Ventspils pašvaldības speciālajām prasībām, tajā skaitā Ventspils pašvaldības prasību pēc dāvanām.
Tātad “Ventspilij un Latvijai” listei būs atbalstītāji vēlēšanās, bet uz kuru cilvēku balsīm cerēs apvienotais Kristovska saraksts?
Argumentēti runāsim ar visām iedzīvotāju grupām, skolotājiem, ostiniekiem, darba devējiem, sociāli aprūpējamiem cilvēkiem, kultūras un izglītības, medicīnas iestāžu darbiniekiem. Ventspilnieku vidū ir samērā liela neapmierinātība ar medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Slimnīcā ir veiktas investīcijas un tomēr pacienti gaida rindās, trūkst labu speciālistu. Apvienotais saraksts nevar pirkt balsis ar “dāvaniņām”, bet vienīgi ar sistēmiskiem pasākumiem. Vēlētāja pārliecināšana nebūs viegla. Saprotam, ka Ventspilī pastāv mitoloģiska vienas personas heroizācija.
Kad ilgu laiku sekojāt notikumiem kā vērotājs, kas jums liekas akcentējams, kas pārmainījies politikā, Latvijā, “Vienotībā” pēc piecu gadu prombūtnes?
Kad jūsu avīze beidzamo reizi mani intervēja, bija Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakars. Tad uzsvēru, ka amata kandidātam jābūt personībai, vērtību nesējam, sava veida leģendai, kas spēj godam reprezentēt Latvijas valsti, vērtības un intereses. Mazās valstīs par līderiem jākļūst izcilām personībām, kuru teikto sadzird Eiropas un pasaules auditorijās. Mazu valstu viduvējības tur nedzird. Šādai mērauklai atbilstošākais noteikti bija un ir Egils Levits. Viņam balsu pietrūka. Rezultātā Latvijas vārds pašreiz starptautiski izskan ļoti kusli un pieticīgi. Arī iekšpolitiski pietrūkst prezidenta, kas ne tikai ir kaut ko dzirdējis par vērtībām un ideāliem, bet iziet par tiem cīņā, iedvesmo un ceļ sabiedrību, rada ticību sabiedrības kopējiem mērķiem, valsts ilgtspējai! Patiesībā ir labs izņēmums – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Taču viņas amats ir daudz ierobežotāks manis pieminēto atbildību un uzdevumu laukā iepretim Valsts prezidenta pienākumiem un misijai! Šādā situācijā izvēršas un saimnieko spēlētāji, kas uzspļauj tiesiskumam un kopējām interesēm.
