Bet ko redzam iedzīvotāju aptaujās? Ventspilnieki samērā lielā skaitā atbalsta Lembergu un viņa nolikto kārtību. Arī Latvijā viņš ir populārs! Nav mazums cilvēku, kas piekrīt – šis puisis derētu par premjeru. 44
Padomju okupācijas gados Ventspils bija starp Latvijas nolaistākajām, ekoloģiski papostītākajām pilsētām. Tieši ar Ventspils Vides kluba palīdzību, ar mūsu 1988. gada 5. jūnija organizēto 12 000 ventspilnieku demonstrāciju, 50 000 savāktu parakstu, kas iesniegti M. Gorbačovam Maskavā, ar Latvijas zinātnieku līdzdalību Ventspils attīstībai no Maskavas tolaik tika novirzīti pirmie desmiti miljoni ASV dolāru! Atgūstot neatkarību, pirmajos gados Ventspils pašvaldībai, tas ir, A. Lemberga apsaimniekošanā nonāca vairāk valūtas nekā visai Latvijas valstij kopā! Ventspils iespējas uz citu pilsētu fona ieguva tādu handikapu, ka radās mīts par viena cilvēka fenomenu pilsētas domē. Vai visas iespējas attīstībā izmantotas? Patiesībā ne tuvu. Tiesas procesi, izvirzītās apsūdzības ļauj spriest, kā Lemberga vadībā patiesībā ticis saimniekots. Absurds ir faktā vien, ka, “prasmīgi” saimniekojot, tiek savārīta tāda zupa, ko nespēj izstrēbt gadu desmitiem. Padomājiet – šīs saimniekošanas rezultātā simtiem, pat tūkstošiem, cilvēku dažādās instancēs tērē savu laiku, cik līdzekļu ir nelietderīgi izmantots! Tas ir – laiks netiek lietots pilsētas un ventspilnieku interesēs! Par ko ir pārvērsts esošās pilsētas domes kontrolētais, subsidētais laikraksts “Ventas Balss”? Par pilsētas mēra spoguļa attēlu! Savulaik redaktore E. Melngalve, noraidot manus rakstus, atbildēja pavisam ciniski – ventspilniekus Augstākās padomes deputāta Ģ. V. Kristovska viedoklis neinteresē!
Tā ir vēsture. Vai jūsu minētais “fenomens” neturpinās? Uz Ventspili deputāti novirza lielas summas, dalot kvotas, ministrijas piešķir fondu līdzekļus. Nesen Kuldīgas domes priekšsēdētāja sašuta, ka Ventspils slimnīca saņem kārtu vairāk miljonu nekā Kuldīgas slimnīca. Ventspilniekiem būs dārgas ērģeles, jauna mūzikas skola – tas taču Lemberga kunga nopelns. Vai viņiem ir iemesls tiekties pēc pārmaiņām pilsētā?
Interesanti, ka pēdējos gados, kopš Eiropas fondi, izaugsmes līdzekļi daudzmaz ir pieejami arī citām Latvijas pilsētām, tajā skaitā Kuldīgai, Liepājai, Kurzemes pilsētās teritorijas attīstības indekss rāda uzlabošanos, turpretī Ventspilī ir iezīmējusies krītoša tendence. Ir skaidri redzams, ka Ventspils pašvaldība, atļaušos teikt, bez apšaubāmā veidā, neproporcionāli sagrābta dažādu ES fondu finansējuma, bez uzņēmumu dāvinājumiem ir tikai viduvēja pašvaldība, kas ar grūtībām spētu savilkt galus.
Citām pašvaldībām šāda naudas sadale šķiet netaisnīga, turpretim ministrijas atzīst, ka līdzekļi piešķirti pamatoti.
Tieši īpašā attieksme pret Ventspili, nesamērīgās disproporcijas uz citu pašvaldību vajadzību fona parāda, ka finanšu līdzekļi Latvijas mērogā tiek sadalīti negodīgi. Tas rāda, cik dziļi un plaši desmitu gadu laikā ir sazēlušas Ventspils vadītāja egoistiskās intereses. Var tikai nojaust, kādi darbības paņēmieni un pārliecināšanas līdzekļi tiek lietoti, lai valsts iestādes, fondu un valsts naudas turētāji, deputāti Saeimā pakļautos un ekskluzīvi dotu priekšroku Aivara Lemberga projektiem! Visticamāk, durvis uz piešķīrēju kabinetiem “atsper ar kāju”…
Vai tad iedzīvotājiem nepatīk varens mērs? Ietekmīgs?
Domāju, ka iedzīvotāji pat nespēj aizdomāties par sekām, kas rodas no šādas pārvaldes. Valsts tiek nozagta nevis kā kāds abstrakts pārvaldes jēdziens, bet gan ar visiem tās iedzīvotājiem. Tie arī tiek nozagti, jo ir valsts sastāvdaļa. Tāpēc mūsu apvienotais saraksts “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam” nāk ar solījumu, ka durvis var atvērt arī ar kliņķi un attīstot Ventspili, paturēt prātā visa Ventspils novada, Kurzemes un Latvijas vajadzības. Ar konstruktīviem, iesaistošiem projektiem atgūsim Ventspils reputāciju visā Baltijas jūras reģionā. Galu galā esmu viens no Baltijas jūras reģiona attīstības stratēģijas autoriem.
