
Kāpēc jāmelo? 0
Vēl sievietes sāpinājis fakts, ka medicīniskais personāls nepaskaidro, kas ar viņām notiek vai kādas manipulācijas tiek veiktas, lai gan šī informācija būtu iedrošinājusi. Pat, ja šo manipulāciju lietderīgums ir diskutējams jautājums, sievietei būtu noderīgi zināt ārsta vai vecmātes apsvērumus, tās izvēloties. «Esmu piedzīvojusi, ka medicīniskais personāls atnāk, kaut ko injicē manai klientei un aiziet! «Jana, kas tas bija?» kliente uztraukti prasa, bet es rokos pa atkritumiem, lai varētu viņai atbildēt! Jo atbilde klientei liek justies mierīgāk. Bet — vai tik grūti būtu bijis sievieti informēt par to, kas ar viņu tiek darīts?
Tāpat joprojām redzu, ka sievietēm tiek melots par to, kas tiek darīts. Piemēram, apgalvo, ka ievada vitamīnus, bet patiesībā — mākslīgo oksitocīnu… Manā skatījumā arī melošanu, dezinformēšanu var nosaukt par vardarbību. Meli nepalīdz!
Vēl sievietēm nereti pat nepajautā, vai viņa neiebilst, ja tiek pārdurts augļūdens pūslis. Joprojām to vienkārši kārtējās apskates laikā mēdz izdarīt, lai gan var gadīties, ka sievietei šķitis ļoti būtiski sagaidīt, lai tas pārplīst pats! Var taču ar sievieti sarunāt: «Klausies, lai dzemdības rit raitāk, mēs tagad varētu pārdurt augļūdens pūsli! Vai tu pieņemtu šādu variantu?» Jā, ir vecmātes, kas tā dara! Un esmu bijusi dzemdībās, kurās ar klienti izvērtējam, kāpēc ir vērts to darīt, un tad tā ir viņas izvēle, kas nav traumējoša, un sieviete jau ir informēta arī par to, kā pēc tam mainīsies fiziskās izjūtas,» dažus piemērus min Jana.
Agrāk viņa šaubījusies, vai topošajām māmiņām nodarbībās vajag stāstīt par dažāda veida iespējamo iejaukšanos dzemdību gaitā, bet vēlāk redzējusi, ka, tādas iespējas iepriekš paredzot, viņas būtu jutušās vairāk gatavas. «Tagad nodarbībās vienmēr stāstu, ar ko, slimnīcā dzemdējot, var nākties saskarties, un redzu, ka ir vērts. Vēl nesen satiku sievieti, kurai dzemdībās bija izmantots vakuums, bet viņa par to runāja tik brīvi, ka sapratu — tā nav trauma, jo viņa zināja, kas tas ir. Visvairāk mūs biedē tas, ko mēs nezinām! Daudz labāk varam sadzīvot ar to, ko mums paskaidro un nosauc vārdā. Es negrasos arī iejaukties slimnīcas vadlīnijās, bet lūgt, lai elementāri tiek veikts izskaidrojošais darbs, varu,» Jana vērtē.