Juris Lorencs: Neērtā Savčenko 29
“Miruši varoņi ir izdevīgi” – tie bija vieni no pirmajiem vārdiem, ko no Krievijas cietuma atbrīvotā Nadija Savčenko teica jau uz Ukrainas zemes. Un turpināja: “Bet mēs dzīvosim. Varoņi būs Augstākajā Radā (parlamentā. – J. L.), to veidos cilvēki, kuri ir tās cienīgi.”
Baskājainu, harismātisku, dabisku savā vienkāršībā un ļoti patiesu – tādu Savčenko ieraudzīja Ukrainas iedzīvotāji. Un, atklāti sakot, man ir mazliet bail par viņu. Jo pārāk daudziem viņa ir visai neērta un neizdevīga.
Viņa ir kā piektais ritenis tiem Ukrainas politiķiem, kuri jau divus gadus tikai runā par reformām, par “atgriešanos Eiropā”, bet patiesībā, slēpjoties aiz skaļiem un patriotiskiem lozungiem, kārto rebes un pilda savas kabatas.
Viņa nav izdevīga savas partijas “Batkivščina” (no šī saraksta 2014. gada rudenī jau apcietinātā Savčenko tika ievēlēta Augstākajā Radā) vadītājai, glamūrīgajai un nevainojami safrizētajai Jūlijai Timošenko, kuras sniegtos ziedus viņa izlikās nepamanām. Jo pēc Savčenko ierašanās Timošenko de facto vairs nav šīs partijas līdere.
Savčenko nav izdevīga oligarhiem, kuri joprojām rausta diedziņus Ukrainas politikā. Jo viņa tiem nav ne kapeikas parādā un tātad ir pilnīgi neatkarīga. Neskatoties uz skaļajiem mīlestības apliecinājumiem, diezin vai pārāk lielā sajūsmā par viņas atgriešanos ir arī prezidents Porošenko, kura reitings joprojām nav atlabis pēc Panamas ofšoru skandāla. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Savčenko jau paspējusi paziņot: “Ja tauta tā gribēs, es kļūšu par prezidentu.”
Savčenko nav izdevīga tiem Rietumu politiķiem, kuri jau gatavi pievērt acis un piedot Krievijai Krimas aneksiju un notikumus Donbasā. Būdama Ukrainas delegāte Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, viņa ar savu skaidro valodu būs liels pārsteigums “vecās Eiropas” pārstāvjiem, kuri šajā forumā pieraduši dzirdēt vien diplomātiskas, politkorekti nogludinātas un bieži vien neko neizsakošas frāzes.
Viņa nav izdevīga Krievijai, jo stingri pastāv uz pilnīgu Minskas līgumu izpildi, pirmām kārtām valsts robežas pārņemšanu pilnīgā Ukrainas karavīru kontrolē Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Bet kam tad Nadija Savčenko ir izdevīga? Atbilde – Ukrainas tautai. Viņa līdzinās izslavētai un pielūgtai brīnumdarītajai ikonai, kas izkāpusi no televizora, iemiesojusies cilvēka veidolā un kļuvusi par reālo tautas līderi. Ja Savčenko to vēlētos, viņa šodien viegli spētu sarīkot jaunu “maidanu” un vismaz daļēji noslaucīt pašreizējo varas eliti, kurā cilvēki ir pamatīgi vīlušies.
Paradoksāli, bet tieši šis “Savčenko faktors” var stabilizēt politisko situāciju Ukrainā, vismaz uz laiku pieklusināt varas cīņu starp prezidentu Porošenko un opozīcijā esošās “Batkivščinas” līderi Timošenko. Tieši bailes no Savčenko var piespiest Ukrainas politiķus saņemties un beidzot sākt strādāt, kā viņiem pašiem tik bieži patīk teikt, “kā Eiropā”.
