Anda Līce: Ārkārtas situācija spiež mūs inventarizēt ne tikai krājumus skapjos un makos 6
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krīžu laikos cilvēki pārskata un sašaurina savas patērēšanas iespējas un galvenokārt pievēršas dienišķo vajadzību apmierināšanai. Diemžēl arī labvēlīgos laikos ir ne mazums to, kuru intereses tālāk par maizi un desu tā arī nesniedzas, viņi savu dzīvi vada horizontālajā – materiālo vērtību – plaknē.
Iespējams, tieši tāpēc ar zināmu regularitāti cilvēku dzimumu arī piemeklē grūtie laiki, jo novārtā atstātā sevis izzināšana un bagātināšana, neizmantotās radošās spējas un garām palaistā izdevība piedalīties šīs skaistās pasaules sargāšanā pēc laika ar mums visiem izspēlē ļaunus jokus.
Pirms diviem gadu tūkstošiem Kristus teiktais: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes,” arī šodien bieži skan kā saucēja balss tuksnesī.
Godīgi atbildot uz jautājumu: “No kā dzīvoju es?”, mēs daudz vieglāk spētu izskaidrot savu panākumu un neveiksmju cēloņus, veselības problēmas un arī to īpašo dvēseles stāvokli, ko saucam par laimi.
Tieši tagad, kad tik daudzi dzīvo no baumām, bailēm un neziņas, jautājums: “No kā dzīvoju es?” kļūst īpaši nozīmīgs, to vajadzētu sev uzdot ik reizi, kad acis skrien pāri pasaules ziņu portāliem.
Par laimi, vērtību koordinātu sistēmā pandēmija nav izdzēsusi vertikālo asi. Joprojām ir pieejams viss, ko uz tās sakrājušas iepriekšējās paaudzes un pienes tagadējās, mainījušies ir vienīgi tehniskie piekļuves veidi.
Tāpēc jau operas cienītājiem visā pasaulē 7. decembris kļuva par svētku dienu.
Pateicoties mūsdienu tehniskajām iespējām, mēs, fiziski klāt neesot, varējām piedalīties Milānas operteātra “La Scala” 2020./2021. gada sezonas atklāšanas koncertā “Skatīt zvaigznes”, kas notika Covid-19 pandēmijas uzlikto ierobežojumu ietvarā un varbūt tieši tāpēc bija īpašs.
Uz skatuves mirdzēja operas pasaules zvaigznes, viņu vidū – Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Marina Rebeka un Timofejs Andrijašenko. Tā bija saruna par trauslumu, cerības, ticības un mīlestības spēku, himna cilvēkam un Radītājam.
Ārkārtas situācija, gribam to vai ne, spiež mūs inventarizēt ne tikai savus krājumus skapjos un makos, bet īpaši to, ko saucam par garīgajām vērtībām, jo grūtos brīžos tieši tās izrādās izšķirošas.
Mēs šodien varam, neizejot no mājām, piekļūt dažādām filozofijas skolām, garīgajām praksēm un pasaules kultūras zelta krājumiem.
Ir no kā iedvesmoties un smelties spēku!
Tomēr tas iespējams vien tad, ja mūsu vērtību sistēmā ir vertikālā ass, kas aicina lūkoties uz augšu un ieraudzīt mūžīgo. Ja spēsim pacelt acis, tad arī redzēsim zvaigznes.
