Vai nav par vēlu? 22
Jāatzīst, ka ir absurdi lēmumi un tie ir jāaptur! Beļģija pusotru gadu pilnīgi mierīgi nodzīvoja bez valdības, un tajā laikā netika pieņemts neviens jauns absurds lēmums, un tas arī bija zināms labums sabiedrībai. Labāk ir turēt, kā ir, kamēr var izstrādāt reālus uzlabojumus. Es ieteiktu saviem kolēģiem pašiem noraut to stopkrānu un necensties izdarīt to, ko faktiski nespēj.
Es daudz braucu pa Latviju un tiekos ar uzņēmējiem, visur, kur esmu runājis ar viņiem, radusies pārliecība, ka kļuvis nevis vieglāk, bet gan vēl grūtāk. Mums ir tendence aizbildināties ar Eiropas prasībām. Pēc septiņu gadu darba Eiropas Parlamentā es varu apgalvot, ka tās ir muļķības, jo Eiropa neprasa, lai mēs uzkraujam nepanesamu regulējumu uzņēmumiem. Eiropā tirgo ogas un sēnes bez kādiem kases aparātiem, nomaksā valstij finansiāli panesamu gada maksājumu, un ar to pietiek. Bet pie mums Latvijā ir jākontrolē, jāregulē un jāžmiedz.
Vai jūs domājat, ka pašreizējie politiķi ir spējīgi mainīties? Lielbritānijas “Brexit” un Trampa ievēlēšana ASV liecina par to, ka cilvēki no esošajiem politiķiem neko vairs negrib gaidīt. Viņi grib redzēt citus politiķus ar citu pieeju.
Vai nu mēs maināmies, vai mūs nomainīs. Pavisam elementāri.
Mēs esam neliela sabiedrība, un par spīti tam, ko par sevi runājam, ļoti vienota sabiedrība. Eiropas tankkuģis ar 500 miljoniem iedzīvotāju ir daudz lielāks. Latvija ir tikai tāds kuterītis, un to kursu spēj vieglāk izmainīt. Tautas sāpju slieksnis ir ļoti augsts – kad latvietis sāk teikt, ka ir nepanesami, tas ir ļoti nopietni.
Latvijai katru gadu ir jāsaskaņo savs budžets ar Eiropas Savienības institūcijām. Vai, jūsuprāt, Eiropā pietiekami saprot Latvijas situāciju un vai jums kā Eiropas Parlamenta deputātam, kurš pārstāv lielāko – Eiropas Tautas partiju –, ir iespēja pietiekami izskaidrot šo situāciju?
Nē, jo tas, ko saskaņo, ir tikai pāris ciparu – cik lieli būs ieņēmumi, cik – izdevumi un kāda ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem. Tur ir tikai matemātika – ja cipari iekrīt zināmas joslas robežās, tad nav iebildumu. Galvenais ir noturēt Eiropas Savienības makroekonomisko stabilitāti, lai eiro valūta netiktu lieki apdraudēta no kādas individuālās dalībvalsts liekās izšķērdības.
Bet Latvijas politiķi pauda gandarījumu, ka tik liels valsts budžets kā 2017. gadā neesot bijis pat treknajos gados…
Tas prieks, neko nemainot, var izrādīties īslaicīgs. Valdība plāno vairāk nekā 3% tautsaimniecības pieaugumu. Ja skatās uz Eiropas un pasaules tendencēm, izskatās, ka mūsu valdība prognozējusi nepamatoti optimistiski.
Kopš esmu politikā, tik neapmierinātu sabiedrības reakciju pēc budžeta pieņemšanas es vēl nebiju piedzīvojis. Ja tas dāsnums ir uz tā rēķina, ka tiek paaugstināti nodokļi jeb dzīves dārdzība, tad tauta neteiks paldies, bet atradīs veidu, kā parādīt pigu. Skatoties, kas notiek Eiropā un citur pasaulē, tas var būt mums bīstami. Mēs neesam viena ļoti pārtikusi valsts, kas dzīvo tādā ģeogrāfiskā vidē, kur ir turīgi kaimiņi, tāpēc mums tās likmes ir pavisam citas. Mūsu potenciālais vājums ir iekšējā nestabilitāte, no kā mums jābaidās. Bet laimīgā kārtā mēs to varam ietekmēt, tas viss ir mūsu pašu rokās.
