Ilze Pētersone: Nedzimušo bērnu indētāji 14
Vai kāds vēl jāpārliecina, ka smēķēt ir kaitīgi gan veselībai, gan drošībai? Visi to saprot, bet daudziem nikotīna radītā atkarība ir stiprāka par paša gribu. Vēl bēdīgāk, ja indējam bērnus, arī vēl nedzimušos. Guļ tāds mazulītis, saritinājies mammas vēderā, un dabū no savas radītājas vai kāda blakuskūpinātāja dūmu devu, kas nereti viņam atnes nāvi. Vai pārējiem pieaugušajiem, kam prāts skaidrāks, ar pasīvajiem slepkavām jāsamierinās, sak, tāpat visus ar likumu neizmācīsi, vai neaizsargāto bērnu vārdā jācenšas mammas vest pie prāta?
Pagājušajā nedēļā pēc garām debatēm Saeimas deputāti tomēr nepieņēma deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu ar likumu aizliegt grūtniecēm smēķēt. Tā būs dekoratīva norma, kuru nevarēs izkontrolēt – sauca tautas kalpi un vienojās par kompromisu – aizliegt smēķēt grūtnieču un bērnu klātbūtnē. Tie 10 procenti Latvijas sieviešu, kas, būdamas gaidībās, joprojām “šmonī”, tāpat turpinās bez bēdu indēt savas nedzimušās atvases.
Smēķētu uz pusi mazāk
Tā ir pārlieku liela iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē – vēl vienu smēķēšanas aizliegumu pretinieku iecienītu iebildi nosauc Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājs Pēteris Apinis, kurš cīņu pret tabakas un alkohola sērgu uztur jau 20 gadu garumā. Kad šādi oponējot Latvijas Bērnu fonda līderis, Saeimas deputāts Andris Bērziņš, viņš bērnu aizstāvim atbildot ar argumentu jautājuma formā: “Vai tas, ka pagājušogad smēķētāju izraisītos ugunsgrēkos dzīvi sadeguši četri mazi bērni, ir daudz vai maz?”
Parādnieka priekšlikums neesot nekas jauns – līdzīgi Saeimā skatīti iepriekš, norāda Apinis. Viņš ir pārliecināts, ka aizliegums palīdzētu samazināt smēķējošo grūtnieču skaitu uz pusi.
– Ļoti daudziem cilvēkiem vajag arī likumisku pamatojumu, jo viņi vienkārši nenotic tikai ārsta ieteikumam, informatīvajai lapiņai vai vecākiem, – spriež LĀB vadītājs. Kā veiksmīgu piemēru Apinis min savulaik noteikto aizliegumu smēķēt kafejnīcās un restorānos, kam neesot sekojuši protokoli un soda mēri, jo pēc likuma pieņemšanas ēstuvēs cilvēki vienkārši vairs nesmēķē.
Ar viņu vienisprātis ir Veselības ministrijas vecākā eksperte atkarību uzraudzības jautājumos un Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas locekle Alise Krūmiņa, uzskatot, ka diskusija par nespēju uzraudzīt šo normu īstenošanu dzīvē ir nekorekta.
– Šādām normām ir arī audzinošs raksturs, kas veido izpratni sabiedrībā par to, kas ir vēlams vai nevēlams, vienlaikus mazinot smēķēšanas izplatību un apliecinot, ka esam sabiedrība, kura rūpējas par savu un līdzcilvēku veselību, – viņa norāda.
Pie atturībniekiem šajā jautājumā pieskaitāms ārsts, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri. Parādnieka piekšlikumu uzskata par labu, nav to noraidījis, taču nav arī atbalstījis.
– Vajadzētu nedaudz skatīties, ko nozīmē likumdošana un ko – rekomendācija, ko nozīmē veselīgs dzīvesveids un ko – cilvēka tiesības, – viņš pamato savu neitrālo balsojumu. Atturējusi neskaidrība, kā izpildīt šādu likuma normu – kā policists varēšot zināt, vai smēķējošā sieviete ir grūtniece. Turklāt azlieguma gadījumā viņas, lai izvairītos no iespējamā soda, vairāk sākšot pīpēt telpās, kas būs vēl sliktāk. Saeimas nepārliecinošo atbalstu smēķēšanas ierobežošanas priekšlikumiem P. Apinis vērtē kā neticami lielā tabakas industrijas spiediena rezultātu, kas tiek izdarīts uz deputātiem un Veselības ministriju. Lobiji darbojoties Finanšu un Ekonomikas ministrijā, Latvijas Darba devēju konfederācijā un citās struktūrās.
Ministrijai smēķējošās grūtnieces pagājušas secen
Smēķējošo grūtnieču lietā vairāk vajadzētu iesaistīties Veselības ministrijai – sprieduši Saeimas deputāti Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē. Lai uzrīko viņām kampaņu!
Ministrijas paspārnē gadiem ilgi pastāv Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija, kurai uzdots nodrošināt cilvēku tiesības uz tīru, tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu, tostarp gādājot par smēķēšanas profilaksi un ierobežošanu, ārstēšanu no nikotīna atkarības. Vienīgo ierakstu, kas attiecās uz smēķēšanu un sievietēm gaidībās, izdevās atrast 2011. gada protokolā, kad komisija skatīja Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu noteikt pilnīgu smēķēšanas aizliegumu bērnu un grūtnieču klātbūtnē. Sēdē P. Apinis pievērsa ierēdņu uzmanību, ka smēķējošas grūtnieces ir liela problēma – smēķē 11% grūtnieču, tādēļ svarīgi veikt viņu izglītošanu. Komisija teikto “pieņēma zināšanai”.
Uz jautājumu par komisijas paveikto tieši topošo mammu vidū viena no tās loceklēm A. Krūmiņa skaidro: – Komisija sīki nav šo jautājumu pētījusi, tas kaut kad parādījies dienas kārtībā, bet nav specifiski attīstīts. Esam domājuši, ka to varētu kopā ar citiem, kas saistīti ar atkarību izraisošo vielu lietošanu, skatīt Mātes un bērna veselības konsultatīvajā padomē.
