Dānija uztraukusies par izolāciju 3
Bažas par to, kā nākotnē veidosies sadarbība drošības jomā, nav slēpusi Dānija. Tā kā Dānija jau kopš 1993. gada ir lūgusi, pašmājās vēl decembrī referendumā atkārtoti nobalsojusi un no ES arī ieguvusi izņēmuma statusu visos lēmumos un aktivitātēs, kas attiecas uz iekšlietu jomu, tad tā ir brīdināta, ka saskaņā ar līgumu valstij būs jāpamet dalība Eiropolā, kurā Dānija ir bijusi jau 17 gadus.
“Pie mums ir citādi, mums nav tādu problēmu kā Beļģijā, taču es atzīšu, ka tagad jaunajā terorisma realitātē daudz kas arī mums kļūs sarežģītāk,” atzinis Dānijas iekšlietu ministrs Sērens Pinds, norādot, ka šis izņēmums viņa valstij jaunajos drošības apstākļos traucēs. Dānijai šajā ziņā garām ietu arī daudzu ES politiķu, īpaši Eiropas Parlamenta deputātu, aicinājums dalībvalstīm veidot kopīgu slepeno dienestu.
“Šobrīd neviena valsts nav drošāka par citām. Arī Igaunijas un Latvijas politiķiem un atbildīgajām iestādēm nevajadzētu būt mazāk bažīgām kā citur. Tomēr, protams, mēs arī redzam, ka tā sauktā Islāma valsts un citi grupējumi iepriekš paziņo, kas ir viņu ienaidnieki un mērķi. To, protams, ne vienmēr var uzreiz tieši noteikt, taču šādas apzināti sūtītas zīmes tiešām pastāv,” norāda Briseles Brīvās universitātes pētnieks Johims Koops.
Sagaida dāsnākas investīcijas drošībā
Jau neilgi pēc teroraktiem Briselē arī ASV atbildīgās iestādes norādīja, ka ES vajadzētu būt aktīvākai cīņā ar terorismu. Demokrātu partijas prezidenta kandidāte Hilarija Klintone pauda, ka ES vajadzētu ciešāk sadarboties ar ASV dienestiem. “ASV un Eiropas Savienībai ir jāstrādā roku rokā, lai aizkavētu un likvidētu tādu teroristisko grupu kā pašpasludinātā “Islāma valsts” darbību,” sacīja politiķe. H. Klintone arī norādījusi, ka ASV vēlētos redzēt ES dalībvalstis aktīvāk investējam savā aizsardzībā un drošībā.
Līdz šim ASV un ES ir mēģinājušas veidot ciešāku informācijas apmaiņas saikni, balstoties uz Pasažieru reģistra aktīvāku izmantošanu, kas nozīmētu izmantot avio pasažieru datus abu pušu slepeno dienestu vajadzībām, taču šī sadarbība tā arī nav izveidojusies lielas kritikas dēļ par personu informācijas neaizskaramību. “ASV tiešām atkal ir piedāvājušas ciešāku sadarbību, un ir mazliet ironiski, ka šis Pasažieru datu reģistrs jeb šī iespēja operatīvi apmainīties ar aviopasažieru datiem sākotnēji bija ASV un Eiropas kopēja iniciatīva, taču izsauca ugunīgu kritiku par cilvēku privātuma pārkāpšanu, ko visasāk izteica Eiropas Parlamenta deputāti. Tas, protams, ir arī saprotams, ja, piemēram, palūkojamies uz Edvarda Snoudena atklājumiem par to, kā slepenie dienesti izseko cilvēkus. Pēdējos mēnešos šī sadarbība ES un ASV starpā ir pabojāta, taču iespējams, ka uzbrukumi Briselei varētu iedvest tajā jaunu elpu, tomēr es neieteiktu steigties notikumiem pa priekšu,” vērtē Eiropas Politikas studiju centra pētnieks Stīvens Blokmans.
