“Nedz šakāļu, nedz dūju laiks”. Eiropa saslēdzas cīņai pret terorismu 3
“Terorisms ir realitāte, ar ko Eiropai vēl kādu laiku nāksies rēķināties,” tā pēc Briselē 22. marta rītā notikušajiem teroraktiem norādījuši vairāki eksperti, un tam gatavojas arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atbildīgās amatpersonas.
Īsi pēc Beļģijas melnās dienas ES iekšlietu ministri sabrauca Briselē, lai solidāri paustu atbalstu ievainotajai Beļģijai un arī izrunātu steidzami darāmos darbus un pienākumus cīņai pret šā gadsimta pagaidām lielāko draudu – terorismu.
Aktīvāks izlūkdienestu darbs
ES iekšlietu ministri dažu stundu sarunā Briselē ir principiāli vienojušies par vairākām lietām. Pirmkārt, steidzami ieviest pasažieru datu reģistra direktīvu, kas paredz, ka to ceļotāju dati, kuri izmanto aviopakalpojumus, būs pieejami drošības iestādēm un līdz ar to tās varēs izkontrolēt aizdomīgu cilvēku pārvietošanos.
Uzmanības fokusā arī dalībvalstu slepeno dienestu sadarbība, kas ir ļoti neērts un strīdīgs jautājums, tā kā vairākas valstis nav ieinteresētas dalīties ar saviem izlūkošanas datiem, taču kopš Parīzes teroraktiem arī cietāko kritiķu pretestības upēs vērojams atkusnis. Valstis vienojās arī veidot ekspertu komandu, kas palīdzētu ES tiesībaizsardzības aģentūrai “Europol” aktīvāk nodoties pretterorisma lietām.
Ministri arī varētu aicināt izdot likumu, kas ļauj vieglāk piekļūt elektroniskajiem pierādījumiem, proti, uzliktu interneta un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem pienākumu dalīties ar informāciju par aizdomās turamajiem. Šādu normu savā Pretterorisma likumā ir ieviesusi Francija, taču Eiropas līmenī par to vēl nav runāts.
Ir arī izskanējis mudinājums Eiropas Komisijai pastiprināt sadarbību ar informācijas tehnoloģiju kompānijām, kas varētu palīdzēt jau laikus novērst globālajā tīmeklī nonākušus islāmistu paziņojumus, mēģinājumus savervēt teroristu rindās jaunus cilvēkus, kā arī izskaust dažādus naidu kurinošus vēstījumus.
Arī ārējo robežu stiprināšana, lai aizsargātu no pasēm ceļošanai brīvo Šengenu, ir un paliek viens no būtiskākajiem darbiem. Ministri vēlreiz uzsvēra, ka ir vajadzīga ļoti stingra kontrole uz Eiropas Savienības ārējām robežām, pārbaudot arī ES pilsoņus, kuri vēlas ienākt Šengenas zonas valstīs.
“Kopumā redzam arvien ciešāku valstu savienošanos cīņai ar terorismu,” secina Briselē bāzētās domnīcas “Eiropas Politikas studiju centrs” pētnieks Stīvens Blokmans.
