Desmit reizi dūris sānos, pēc tam sejā. Sirdi plosošas mīlestības vārdā bijušais policists nokļūst cietumā 10
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā gada 20. septembrī rakstījām par noziegumu, kura pamatā ir mīlas lietas. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa sāka izskatīt krimināllietu pret 45 gadus veco Edvīnu P. par tīšu vieglu miesas bojājumu izdarīšanu, tīšu mantas bojāšanu un – galvenais – slepkavības mēģinājumu.
Sit, tātad… mīl?
Atgādināsim, ka pirmos divus nodarījumus apsūdzētais atzina, trešo – par ko atrodas pirmstiesas apcietinājumā – ne. Vīrietis pāris gadus pirms savām noziedzīgajām darbībām bija aizgājis no darba policijā izdienas pensijā un strādāja kapu biznesā par akmeņkali.
Dramatiskie notikumi risinājušies 2018. gada nogalē Rīgā, Ķengaraga rajonā iepretim tirgum. Kā tiesā stāstīja cietusī Lana (vārds mainīts), 7. oktobrī pie viņas no rīta dzīvoklī ieradies Edvīns. Viņa vēlējusies pārtraukt sešu gadu attiecības, kam Edvīns nav piekritis.
Vīrietis tajā dienā nebija dzēris, bet, sastopot sievietes nepiekāpību, pamazām uzvilcies.
Vakarpusē aicinājis Lanu kaut kur braukt un, kad viņa nav piekritusi, kļuvis dusmīgs un sācis sist. Lana izsaukusi policiju. Notikumi no jauna eskalējušies 2018. gada 20. decembrī, kad Lana iebraukusi mājās paēst pusdienas, bet kāpņutelpā viņu gaidījis Edvīns, kurš sievieti saķēris un atkal sācis sist.
Atkal izsaukta policija, kas izdevusi lēmumu, ka Edvīns nedrīkst Lanai tuvoties. Nākamajā dienā Lana ar sabiedrisko transportu devusies uz policiju.
Ar savu automobili nav varējusi braukt, jo tam bijušas pārdurtas divas riepas. Kā vēlāk izrādījās, to bija izdarījis Edvīns.
Kad atgriezusies Ķengaragā un gājusi cauri māju pagalmiem, viņu no aizmugures panācis Edvīns, kurš ar kreiso roku saķēris ap kaklu, bet labajā rokā viņam bijis nazis. Edvīns sācis durt. Vispirms sānos, pēc tam sejā. Lana sākusi kliegt, kritusi, cēlusies, ķērusies aiz drēbēm, bet palīgā neviens nav nācis. Edvīns bijis piedzēries, neadekvātām acīm un teicis, ka Lanu nogalināšot, jo tā esot viņam izbojājusi dzīvi.
Sieviete saņēmusi vairāk nekā desmit dūrienus krūtīs, plecos, kaklā, sejā, deniņos.
Notikusi iekšēja asiņošana un salūzusi riba. Lana vēlāk nokļuvusi reanimācijā un nav bijusi tālu no nāves. Tiktāl Lanas liecības, bet kā konfliktu no savām pozīcijām redz Edvīns, tagad sēžot pirmstiesas apcietinājumā tiesā? Viņa liecības pagājušās nedēļās tiesā bija ļoti emocionālas.
Mīļotā pārguļ pirtī ar priekšnieces dēlu
Edvīns savas liecības sāka ar: “Atzīstu, esmu vainīgs!” Un tālāk liecināja, ka ar Lanu iepazinies 2012. gadā pa Jāņiem pasākumā Rīgā, 11. novembra krastmalā, un ļoti iemīlējis, gluži kā bērns. Abi gan mīlējušies, gan strīdējušies, domājuši par kopīgiem bērniem un kaluši citus plānus, bet kopā gan visu laiku nav dzīvojuši.
Tajā nelaimīgajā 7. oktobrī Edvīns ar Lanu bija sarunājuši braukt uz Ikšķiles parku pastaigāties pa abu kopīgām mīļām vietām, bet sieviete bijusi ar mainīgu garastāvokli un tad negaidot atklājusi, ka pirtī pārgulējusi ar priekšnieces dēlu Edmundu un visu nedēļu ar viņu krāpjot, bet pirms pusgada pārgulējusi arī ar Garo.
Edvīns teicis, lai beidzot sāpināt un uzvesties kā padauza, bet Lana atbildējusi, ka gribot tāda būt un gulēt ar visiem vīriešiem.
“Es tevi mīlēju, bet tu mani krāp… Kāpēc ļāvi sevī iemīlēties?” jautājis Edvīns, bet Lana atbildējusi, ka mīlējusi Edvīnu naudas dēļ. “Biju šokā. Pazemots, dusmīgs, greizsirdīgs un tāpēc arī palaidu rokas. Braukšana uz parku izjuka.”
Kā liecina krimināllietas materiāli, Edvīns Lanai sitis ar roku pa seju, rāvis aiz matiem un abām rokām žņaudzis un to pārstājis darīt, kad sieviete vairs nav varējusi paelpot, arī sākusi raudāt, jo ar vienu ausi vairs nav dzirdējusi…
Edvīns liecina, ka konflikts ildzis ap pusstundu, teicis, ka jāšķiras un lai Lana atdod gredzenu un viņa mantas. Izgājis ārā. Gribējis atgriezties, bet durvis bijušas ciet.
Kāpēc vajadzēja pacelt roku pret sievieti?
Tiesnese Dace Ķeire jautāja, kāpēc tik ilgstoši bijis jāsit? Un vispār: kāpēc vajadzējis pacelt roku pret sievieti?
“Sākumā iesitu tikai pļauku, bet viņa tikai provocēja un pazemoja, deva tikai virsū. Man ļoti sāpēja,” saka Edvīns. “Visu nedēļu biju ļoti uztraucies, jo viņa pirtī bija sadzērusies un atsūtījusi Edmunda fotogrāfiju ar tekstu, ka tas esot viņas jaunais draugs. Pēc tam nebija sazvanāma. Kad atbrauca, tad teica, ka viss kārtībā, pēc kāda laika sacīja, ka Edmundam vajag pa purnu, jo viņš grābstījies un bučojies, pēc tam – ka pa purnu tomēr nevajagot, jo tomēr priekšnieces dēls, bet beigās izrādījās, ka visu nedēļu ar viņu guļ…
Būtu paziņojusi, ka viss starp mums beidzies, nebūtu kā mežonis sitis, bet Lanai vajadzēja mani pazemot.”
Pēc 7. oktobra notikumiem Lana teikusi, lai Edvīns braucot pie viņas. Kad 15. oktobrī Edvīns aizbraucis, Lana teikusi, ka Edvīnam parādīšot visas mīļās vietas un takas, izdarīšot visu, lai sāpētu.
“Es ieslīgu bezdibenī. Pa nakti staigāju pa ielām. Lanas tētis teica, ka nav vajadzējis meitu vienu laist uz pirti. Lana arī teica: “Re, palaidi mani vienu uz pirti, un Edmunds mani nozaga.”
Tikāmies, es biju ar mieru turpināt attiecības. Puķes vedu. Lana glaudīja roku, gribēja salabt, teica, ka negribot Edmundu, bet pēc tam atkal aizskrēja pie viņa. Tad man zvanīja Edmunds un sacīja, ka Lana negribot ne viņu, ne mani.
Beigās atkal Lana bija kopā ar mani, bet teica, ka gribot 160 eiro par 7. oktobra notikumiem, pēc tam – 660. Prasīja: ja viņai būšot bērns, vai tad mīlēšot viņu? Atbildēju: protams! Tomēr sapratu, ka Lana visu laiku ar mani manipulē, nelika punktu, vilka garumā. Biju nomocījies uz savstarpējo attiecību nesakārtotības pamata,” liecina Edvīns.
Tiesnese: “Kāpēc pēc 7. oktobra notikumiem neizbeidzāt attiecības ar Lanu? Esat taču bijušais policists…”
Edvīns: “Es Lanu ļoti, loti mīlēju un uztraucos par viņu. Lana mani nelaida vaļā un turēja neziņā. Krāpa mani. Nevarēja normāli izšķirties.”
Liek darbā lielu nazi
Edvīns stāsta, ka pēc 7. oktobra emocionāli pavisam vairs nejuties savā ādā. Gājis pie ārsta, bet labāk nav kļuvis. Pa nakti nav varējis gulēt. 20. oktobra vakarā bijis aizturēts policijā par ciemošanos pie Lanas, bet no rīta atkal gājis pie viņas un sētā sadūris Lanas automobiļa divas riepas, ko pats bija pircis. Šim nolūkam izmantojis nazi, ko glabājis pie instrumentiem un izmantojis arī akmeņkaļa darbā. “Ne pašam, ne Sašam,” tiesai ironiski izteicās apsūdzētais.
Sākot liecināt par slepkavības mēģinājumu, Edvīns precizēja, ka šo apsūdzību tomēr neatzīst.
“Ļoti atvainojos Lanai. Nekad neesmu vēlējies viņu nogalināt. Daudz esmu domājis, kā tas varēja notikt.
Biju dziļā emocionālā piesaistē. Lanai bija liela ietekme uz mani, turēja pavadā, raustīja aiz diedziņa. Tai dienā, kad biju sadūris riepas, izmisumā un dusmās klaiņoju pa Ķengaragu. Uzskrēju Lanai virsū un gribēju skaidroties, bet viņa nevēlējās.
Tai brīdī gribēju, lai viņa man sadzird, saprot, kā sāp, ka esmu izmisumā, un lai beidz par mani ņirgāties, un ar nazi spontāni Lanu aizskāru. Ne brīdi man nebija nodoma nogalināt. Neko apreibinošu nebiju lietojis. Gāju projām. Viss bija kā miglā.”
Prokurore Katažina Careva: “Vismaz desmit mērķtiecīgi dūrieni sievietei. Kā to varat paskaidrot?”
Edvīns: “Normāls nebiju. Galvā putra. Neatceros, kur dūru, jā, vēderā… Nazis bija asinīs. Lanu palaidu vaļā. Biju apjucis. Lana aizskrēja prom. Palīdzību nesniedzu, jo biju šokā. Gāju un raudāju. Tie jau nebija dūrieni. Es jau tikai aizskāru. Pa lielam nazi rādīju, ne jau tīši dūru.”
Tiesnese: “Galva, krūtis, pleci, seja, vēders…”
Prokurore: “Durti grieztas brūces ar 30 centimetru garu nazi. To arī spontāni bijāt paņēmis?”
Edvīns: “Gribēju panākt, lai saprot, apskaidrot…”
Tiesnese: “Ar nazīti apskaidrot…”
Edvīns klāsta, ka pēc notikušā juties kā bomzis, klaiņojis un nav zinājis, ko darīt. Bijusi doma doties uz policiju, bet nav bijis spēka. Vēlāk devies uz dzīvokli, kur gulējis gultā un gaidījis policiju.
Tiesnese: “Jūs saprotat, ka Lana dzimusi laimes krekliņā, ka var šeit tiesā sēdēt?”
Edvīns: “Saprotu.”
Tiesvedība šajā krimināllietā atsāksies rudenī.
