Didzis Šēnbergs: Vai Drošības policijas lēmums ir rubikveidīgo uzvara? 24
Neprognozējamu destabilizāciju un draudus starptautiskajai reputācijai var radīt juridiskie džungļi, kuros policija atzīst – neesot sodāma staļinisko noziegumu pret cilvēci slavēšana. Alfrēda Rubika lēmumu nepublisko, tomēr prokuratūrai ir jāvērtē šādi juridiski jautājumi.
Pirmkārt, ne vien 1992. gada Augstākās Padomes lēmums, vēsturnieki un virkne politisku lēmumu atzīst staļiniskās deportācijas par noziegumiem pret cilvēci, bet arī konkrēti ļaudis ir notiesāti. Piemēram, tiesa atzina galvenā okupantu bendes – drošības ministra Alfona Novika – vainu konkrētos noziegumos.
Otrkārt, represijās ir konkrēti cietušie, kas ir nosaukti par “fašistu atbalstītājiem”. Nav saprotams, kā izprot Kriminālprocesa likuma 95. pantu, ja cietušo pārstāvji nav laisti lietā atbilstošā procesuālā statusā.
Treškārt, apkopotā tiesu prakse par Krimināllikuma 78. pantu – naida kurināšanu – paredz, ka jāvērtē patiesā mērķa, publiskuma pakāpes, aizskāruma pakāpes un izteikumu ietekme uz sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu; kritēriji ir leģitīmi arī noziegumu noliegšanas – 74.1 panta – lietās. Vai vērtēts, ka Rubiks nav naiva novice, bet notiesāts par smagiem noziegumiem, bruņotiem valsts varas gāšanas mēģinājumiem un vada prokremliskā “Saskaņas centrā” ietilpstošu politklubu, kas vēl 2014. gadā programmā atzīst, ka dibināts “pēc kontrrevolucionārā buržuāziski nacionālistiskā 1991. gada augusta apvērsuma”, noliedz okupāciju, noliedz, ka sarkanā armija pārkāpusi Latvijas suverenitāti, inkorporāciju PSRS uzskata par “politiskās iekārtas nomaiņu miera ceļā”. Vai deportāciju slavēšana Grīziņkalnā nav vien kulminācija, izrādot jau notiesāta noziedznieka nesodāmību graut Latvijas saliedētību?
Ceturtkārt, visbīstamākais – policija nepauž kritērijus, kāpēc piesauc vārda brīvību. Kā atzīst ANO Cilvēktiesību komiteja, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Padome un Latvijas judikatūra – tā ir ierobežojama, lai aizsargātu sabiedrības drošību un demokrātiju. Kāda vispār jēga 2008. gada Eiropas Savienības lēmumam “Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu”, ka dalībvalstīm jākriminalizē genocīda attaisnošanu, ja nu aizsedzas ar vārda brīvību? Piemēram, franču tiesa aizliedz pat komiķa M’bala holokaustu skarošu uzstāšanos. Vai policija nebaidās, ka, izmantojot drošības iestāžu obstrukciju, neprātīgie skaļi nu sauks arī vācu okupācijas holokausta attaisnojumu, ka “žīdu pilna bija čeka, žīdi bija mūsu tautas locekļu apcietinātāji” (“Tēvija”, 1941. 7.03, 2. lpp.)?
Policijai un Iekšlietu ministrijai jāsaprot, ka no nesodītas mutiskas izvirtības Grīziņkalnā līdz nacionālsociālistu himnas tēva Horsta Veseļa vokāli instrumentālo kompozīciju atskaņošanai Rīgas operā patiesībā ir tikai viens solis. Jāsaprot, atklāti jāpaskaidro, jāgroza sava rīcība.
