Egils Līcītis: Nepatikšanu ķēdē “ABLV” nedienas ir valstij svarīgākā problēma 9
Manis aptaujātie cilvēki, pieredzējuši finansisti, politiķi kā mazticamu uzskata izplatīto versiju (kā arī Aizsardzības ministrijas brīdinājumu), ka pret valsti pašlaik vērš masīvi organizētu, plānotu un koordinētu informatīvā kara uzbrukumu, lai sagandētu Latvijas starptautisko tēlu un raisītu citas tālejošas sekas. Ļoti iespējams, ka mūsu nelabvēļi labprāt izmanto krīzes situāciju, taču nez vai kāds to īpaši radījis, kā vēsta sazvērestības teoriju piekritēji. Toties neviens eksperts neapstrīd, ka mums ir kompleksas nepatikšanas.
Notikumu secībā pirmais trauksmes zvans un pēc svarīguma nozīmīgākais bija ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojums, vainojot “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmu izmantošanu un kukuļošanu amatpersonu aprindās, lai samazinātu šāda biznesa riskus. Šo Latvijas politiķiem vajadzēja uztvert par nepārprotamu signālu – pietiek, mums apnicis un vairs nevaram pieciest, ka starp divām civilizācijām pie Rietumu pasaules tālākajām robežām pastāv sektors, kur atmazgā naudu. Pēdējos 16 gados “FinCEN” izdevis tikai 21 šāda rakstura ziņojumu. No tiem trīs bijuši par Latvijas bankām – “VEF banku”, “Multibanku” un “ABLV”. Turklāt ziņojums par “ABLV” ir pirmais pasaulē par kredītiestādi, kas atrodas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā. (ECB kontrole pār komercbankām ieviesta pirms diviem gadiem.) Pētot lietu apstākļus, amerikāņi reti kad meklē konkrēto vainīgo, mazāk iesaistītos, bet vadās pēc “dirty chain” principa, kad jāsoda visi “netīrās ķēdes” līdzdalībnieki. Attiecīgie darījumi piesaista uzmanību pēc vairākām pazīmēm – kad maksāta pārāk augsta komisija, kad veikta ļoti sarežģīta pārskaitījumu shēma ar 10 – 15 starpniekiem un kad ir neskaidrs naudas saņēmējs, iespējams, tukšas čaulas uzņēmums, kam īstā adrese provizoriski ir Irānā, Ziemeļkorejā, citā ASV netīkamā galapunktā.
Vairākus gadus “ABLV” rūpīgāk seko līdzi finanšu plūsmām, gandrīz trešdaļa personāla esot iesaistīti, lai atklātu “netīrus” pārskaitījumus, taču, “FinCEN” ziņojuma priekšā ir grūti attaisnoties. “ABLV Bank” ir nozīmīga, labi kapitalizēta komercbanka, bet pēc iekļūšanas melnajā sarakstā, Latvijas Bankas padomes locekļa E. Kušnera vārdiem runājot, “sastinga”, finanšu pasaule tai “pagriezusi muguru”. Grūti teikt, kurā “rīgā “vai “frankfurtē” kritiskā stāvoklī nonākušos izpestīs, izlīdzot ar miljardu vai citu summu. Bet arī tad, ja “ABLV” panāks panikas izbeigšanos, baņķieriem Eiropas Centrālā banka jautās – okei, kas būs pēc tam? Kāds būs jūsu bizness? “ABLV” īpašniekiem jāatbild ar skaidri apsvērtu stratēģiju.
Līdz ar to nepatikšanu ķēdē “ABLV” nedienas valstij un valdībai ir problēma nr. 1. Nule izdotā ASV Valsts departamenta paziņojumā Latvija mierinoši uzteikta par ilggadēju sadarbību naudas atmazgāšanas operāciju apkarošanā un pausta pārliecība, ka šeit būs “spēcīgs un pareizi sakārtots” finanšu sektors, bet skaidrs, ka no Kučinska valdības gaida ugunsdzēšanas pasākumus. Latvijā pūlējušies mazināt nerezidentu naudas plūsmas no Austrumiem, jo nereti tie ir nezināmas izcelsmes līdzekļi, kas sev līdzi nes netīrus apsaimniekošanas paradumus. Tādas transakcijas mēģinājuši aplikt ar papildu nodokli, lai ietu mazumā komercbanku peļņas kāre strādāt ar šaubīgu, bet ļoti ienesīgu naudu, ir pastiprināta šādu darījumu uzraudzība un arī politiķi prātojuši, kā tādas lietas derētu ierobežot, bet amerikāņi ne vienmēr saka “it’s fine” par pussoļiem, kas mūsu valstī šķiet apsveicami.
Latvijā joprojām ir 12 bankas, kuras var vērtēt kā atkarīgas no nerezidentu līdzekļu ietekmes. Proti, ar 40% un vairāk nerezidentu naudas klātbūtni (“ABLV” – virs 80%). Pāris gados mūsu banku sistēmā aizvēra 10 tūkstoš nerezidentu naudas kontu un aizplūda ap 3 miljardiem eiro. Tendenci raisīja apstāklis, ka komercbankas paaugstināja prasības pret naudas ieplūdinātājiem, dažiem klientiem sāka uzdot neērtus jautājumus. Protams, notikumi ap “ABLV” ir finanšu pasaules uzmanības centrā. Ja lēmumi, ko pieņems, risinot “ABLV” problēmas, būs neveiksmīgi, nerezidenti var reaģēt un izņemt naudu no citām bankām.
Valdībai jāpretojas negatīviem pavērsieniem un jāievada krīzes situācija (kad arī paralizēts vietējās valsts bankas prezidents!) labvēlīgākā gultnē. Par dibinātiem uzskatāmi dažu politiķu aicinājumi nekautrēties lūgt ārvalstu dienestu palīdzību apstākļu izmeklēšanā. “LA” avoti uzskata, ka FKTK ir gana laba uzraudzības iestāde normālā dienas režīmā, bet buksējoša, bez atbilstošas vadības jaudas stresa situācijā. Valsts reputācijas atjaunošanā pasaule gaida arī valdības politiskus lēmumus – izšķiršanos, vai, kā un kādā termiņā tiks ierobežots turpmākais bizness ar nerezidentu līdzekļiem. Tādu zīmi Latvijai jādod kā draugiem, tā nedraugiem.
Attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu “LA” daži informatori domā, ka atslēga jautājumam “kā tā varēja gadīties” slēpjas paša Ilmāra Rimšēviča apgalvotajā par atsaucīgo raksturu, cik viņš vēlējies visur iesaistīties, darboties. Avoti pieļauj, ka Rimšēvičs kļuvis par manipulācijas upuri. Kā makšķerēšanā – parausta pludiņu, pavelk un, kad jūt zivi uz āķa, piecērt. Nav izslēgts, ka LB prezidentu pamazām iepina šaubīgās lietās ar argumentiem “nekas jau tur nebūs, bet būtu labi, ja tu paskatītos”, līdz viss aizgāja par tālu. Jo atsaucīgais Rimšēvičs nebija atbildējis ar principiālu nē. Latvijā nav daudz, bet ir daži izcili manipulatori, kuri spēj “uzāķēt”. Cilvēciski ir saprotams, ka centrālās bankas prezidents ar 16 gadu stāžu visiem spēkiem pūlas saglabāt savu seju. Taču ir jautājums, kā tieši Rimšēvičs ar savu pieredzi, kad viņš aizturēts un turēts aizdomās pieņēmumā par noziedzīgu nodarījumu un viņam liegts pildīt pienākumus, varēs palīdzēt valstij? Privāto cīņu ar manipulatoriem Rimšēvičs var turpināt līdz galam, bet labākā palīdzība valstij būs, noliekot LB prezidenta amata pilnvaras.
