«Nedrīkstam būt garlaicīgi» 0
“Lielākā un spožākā cerība starptautiskajā diriģentu pasaulē. Šis latvietis ir muzikalitātes pilnības paraugs,” tā par Andri Nelsonu pirms neilga laika rakstīja autoritatīvais vācu izdevums “Der Tagesspiegel”.
Šogad apritēs tieši pieci gadi, kopš viņš tikai paretam sastopams Latvijā, kļūdams par vienu no starptautiski pieprasītajiem jaunajiem diriģentiem, kuru gaida prestižākajos pasaules opernamos un koncertzālēs – Ņujorkas Metropolitēnā, Vīnes Valsts operā, Zalcburgas festivālā, Vāgnera festivālā Baireitā…
Savu 2012. gada koncertu sērijas ieskaņā nedēļas nogalē A. Nelsons uzstājās Birmingemas koncertzālē kopā ar paša diriģēto un vadīto Birmingemas simfonisko orķestri ar Riharda Štrausa skaņdarbu programmu.
Prioritātes – vēl stabilākas
Īsās sarunas gaitā jūtams, ka savu jauno darba cēlienu diriģents sācis ar lielu apņēmību un iedvesmu. Spraigo Ziemassvētku koncertu grafiku Andris Nelsons bija atcēlis uz mēnesi, lai 28. decembrī Rīgā sagaidītu nākam pasaulē savu pirmo ģimenes atvasīti meitu Adrianu Annu Nelsoni.
Vaicāts, kādas sajūtas pārņēmušas, kļūstot tēvam, A. Nelsons uzmanīgi meklē vārdus: “Vispirms tā ir laimes sajūta, un tad nāk nojausma par īsto dzīves harmoniju.” Pirms tam diriģenta dzīvē valdījuši dažādi satraukumi par jebko, kas saistīts ar karjeru, politiku vai vispār globāliem jautājumiem. “Toties tagad viss automātiski ir nostājies savās vietās. Prioritātes nav mainījušās, bet kļuvušas vēl stabilākas: ģimene ir primārā un galvenā. Nekādā ziņā negribas strādāt mazāk, tieši otrādi. Man ir tā laime baudīt šo harmoniju starp mūziku, mākslu un ģimeni. Tas viss kopā sagādā neaprakstāmu gandarījumu un prieku.”
Kultūrā – spēcīgi
A. Nelsons jau piecus gadus strādā ārpus Latvijas, un pagājušā gada nogalē 24. novembrī svinīgā ceremonijā viņam tika piešķirta Baltijas asamblejas balva mākslā par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslas popularizēšanā un pozitīva Latvijas tēla veidošanā pasaulē. “Protams, vienmēr un visur ir nācies iepazīstināt un stāstīt par Latviju. Saņemot šo nomināciju, izjūtu to kā oficiālu pienākumu pret valsti. Vismaz aprindās, kurās man nākas apgrozīties, Latviju vienmēr asociē ar māksliniekiem – dziedātājiem, mūziķiem. To vienmēr skaidroju ar izglītības sistēmu, kas ilgtermiņā veidojusi latviešu muzikālo mentalitāti.
Domāju, mums to vajadzētu vairāk apzināties, bet valdībai tas būtu jāatzīst un jāizrāda rūpes, lai mēs kultūras jomā turpinātu būt spēcīgi. Esot tikai nepilnus divus miljonus maza nācija, mēs vienkārši nevaram atļauties būt provinciāli vai garlaicīgi.”
Jau decembra beigās, atrodoties Latvijā, A. Nelsons pauda nešaubīgu atbalstu Andrejam Žagaram kā Latvijas Nacionālās operas direktoram. Arī mūsu sarunas gaitā, cenšoties izvairīties no spriešanas par operas aizkulisēm vai finansēm, viņš atgādina, ka A. Žagars ir devis iespējas jauniem talantīgiem mūziķiem. Viņu vidū – arī viņam pašam, arī nu jau pasaulē plaši zināmajiem operdziedātājiem Kristīnei Opolais, Elīnai Garančai, Aleksandram Antoņenko. “Žagars cīnās par laba līmeņa operu, un tieši to es atbalstu. Tagad, kad Rīga nominēta kā viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām, būtu nepieņemami šo virzību mainīt. Operu nākotnē saredzu kā atpazīstamu Latvijas zīmolu, un mums būtu jānovērtē A. Žagara paveiktais.”
“Līdzās tādām pozitīvām īpašībām kā čaklumam latviešiem sevī tomēr nemitīgi jācīnās ar ēnas pusēm kā greizsirdība un līdzcilvēku graušana,” teic diriģents. “Šī savstarpējā apkarošanās Latvijā notiek nežēlīgā veidā, lieki piebilst, nekur pasaulē ar ko tādu neesmu saskāries. Man, pieliekot Latvijā, draudētu tas pats.” “Tuvākajā nākotnē tādu plānu man nav,” teic A. Nelsons, vaicāts, ar kādiem nosacījumiem pastāvētu iespēja, ka viņš atgrieztos Latvijā.
Kalendārs šogad
A. Nelsona jaunais gads strauji iesācies ar janvāra koncertiem viņa diriģētā orķestra mītnes pilsētā Birmingemā. Viņa diriģētais pirmais nozīmīgais šā gada koncerts Birmingemā jau divkārt tika translēts “Radio BBC 3”.
Vaicāts par gaidītākajiem muzikālajiem notikumiem šogad, A. Nelsons teic: “Jebkura atgriešanās pie Birmingemas vai Berlīnes, vai Vīnes orķestra ir vienlīdz aizraujoša un gaidīta.” Ieskicējot spilgtākos notikumus šogad, viņš stāsta, ka martā, piedaloties īpaši izvēlētai starptautiskai mākslinieku kopai, diriģēs sirdij tuvo R. Vāgneru – viņa iespaidīgo un emocionāli tik piesātināto “Tristānu un Izoldi”. Maija beigās A. Nelsonam pievienosies Kristīne Opolais, lai kopā ar citiem viesmāksliniekiem un Birmingemas kori uzstātos Koventrijas katedrālē, izpildot Bendžamina Britena “Kara rekviēmu”. Maija sākumā paredzama A. Nelsona uzstāšanās kopā ar jau tagad Birmingemā ikgadējo viesmākslinieci Baibu Skridi, izpildot viņa iemīļotā komponista Dmitrija Šostakoviča “Desmito simfoniju”.
Viedoklis
“The Observer” 15. janvārī par tikko notikušo A. Nelsona koncertu Birmingemā: “Cilvēces evolūcija, transformācija, no pults “pacēlies” latviešu Maestro un lidojošs diriģenta zizlis, kas nokrīt kaut kur starp orķestra čelliem. Kad diriģenta zizli vada A. Nelsons, vienmēr tik aizrautīgs un atlētisks uz diriģenta podija, nav šaubu, ka orķestranti ir pieraduši pieliekties, lai izvairītos no šiem atpazīstamajiem lidojošajiem objektiem.”
