Nedrīkst vadīt auto, sportot, dziedāt un runāt publiski! Ar to vēl nepietiek: “Taliban” ieviesuši papildu aizliegumu afgāņu sievietēm 0
Afganistānā “Taliban” režīms ieviesis virkni nosacījumu, lai apklusinātu sieviešu balsis. Taču jau tā plašajam un drastiskajam sarakstam pievienots vēl kāds aizliegums – sievietes nedrīkst publiski lūgties, ziņo ndtv.com.
2022. gadā ANO īpašais sūtnis cilvēktiesību jautājumos Afganistānā sacīja, ka “Taliban” ierobežojumi sieviešu un meiteņu brīvībai var būt noziegums pret cilvēci. Taču tiek ziņots, ka sieviešu brīvība ierobežota vēl vairāk – viņi izdevuši jaunu dekrētu, aizliedzot sievietēm skaļi lūgties vienai otras klātbūtnē.
Vietnē”X” Visegrád 24 publicēts saraksts, kurā uzskaitīti arī citi aizliegumi sievietēm Afganistānā. Afgāņu sievietēm ir aizliegts:
- mācīties vidusskolā vai universitātē;
- piedalīties protestos;
- doties uz ārzemēm;
- vadīt automašīnu;
- ceļojot vienatnē;
- braukt ar taksometru;
- runāt publiski;
- runāt skaļi savā mājā;
- dziedāt;
- runāt ar ārstu-vīrieti;
- sportot
- apmeklēt sporta zāli;
- iet uz parku;
- nēsāt spilgtu apģērbu;
- valkāt augstpapēžu kurpes;
- skatīties uz vīriešiem, kurus viņas nepazīst;
- atklāt sejas publiski;
- izmantot viedtālruni.
The Taliban has decreed that Afghan women are forbidden to:
Go to high school or university
Work in the civil service
Attend a protest
Go abroad
Drive a car
Travel alone
Ride in a taxi
Speak in public
Speak loudly inside your house
Sing
Read the Quran aloud in public
Speak to a… pic.twitter.com/osQgMm6mzZ— Visegrád 24 (@visegrad24) October 30, 2024
Jau ziņots, ka Kopš talibu varas pārņemšanas 2021. gada augustā sieviešu tiesības ir ievērojami ierobežotas. Talibi ir izslēguši sievietes no visām sabiedriskās dzīves jomām, aizliedzot meitenēm apmeklēt skolu pēc sestās klases un sievietēm strādāt vietējā darbā vai nevalstiskajās organizācijās. Papildus tam talibi ir slēguši skaistumkopšanas salonus, aizlieguši sievietēm apmeklēt sporta zāles un parkus, un noteikuši, ka sievietes nevar iziet no mājas bez vīrieša aizbildņa.
Human Rights Watch (HRW) pētniece Ferešta Abasi uzsvēra, ka šie likumi ne tikai kontrolē sabiedrību, bet arī nostiprina talibu autoritāro varu. Jaunie noteikumi skar arī vīriešus, nosakot prasības attiecībā uz vīriešu apģērbu un bārdas garumu. Turklāt tie aizliedz homoseksualitāti, dzīvnieku cīņas, kultūras pasākumus, mūzikas atskaņošanu publiskās vietās, ne-musulmaņu brīvdienas un uguņošanu. “Taliban” netikumu novēršanas un tikumības veicināšanas ministrija ir plaši pilnvarota un nesodāma. Nesen tajā ir atlaisti vairāk nekā 280 drošības darbinieki par bārdas izskatu un aizturēti vairāk nekā 13 000 cilvēki par “amorālām darbībām.”
Amira (vārds mainīts), bijusī žurnālistikas studente no Kabulas universitātes, kas drošības apsvērumu dēļ lūdza saglabāt anonimitāti, ir nobažījusies par esošo situāciju. Viņa, kurai pēc talibu ierobežojumiem nav bijusi iespēja turpināt studijas, uzsvēra: “Pēc tik daudziem gadiem kara mēs joprojām nejūtamies droši. Tagad mēs piedzīvojam jauna veidu karu reliģijas vārdā, kad tiekam izslēgtas no sabiedrības un dzīvojam kā cietumā.”
Neskatoties uz plaši izplatīto kritiku, režīms nav izrādījis pazīmes, ka būtu gatavs mainīt savu stingro politiku. Grupējuma līderis apgalvo, ka afgāņu sievietēm tiek nodrošināta “ērta un pārtikusi dzīve.”
Starptautiskā sabiedrība ir noteikusi, ka jebkāda sadarbība ar Afganistānu būs atkarīga no talibu rīcības uzlabošanas attiecībā uz izglītību, cilvēktiesībām un iekļaujošu valdību. Tomēr talibi ir izveidojuši de facto diplomātiskās attiecības ar vairākām reģiona valstīm, tostarp Krieviju, Ķīnu, Pakistānu, Indiju un Centrālāzijas valstīm. Apvienotie Arābu Emirāti salīdzinoši nesen pieņēma “Taliban” diplomāta akreditāciju, kļūstot par otro valsti pēc Ķīnas, kas uzņem “Taliban” sūtni.
Tiesību aizstāvju grupas aicina starptautisko sabiedrību pārtraukt retoriku un pieņemt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu Afganistānas sievietes un pieprasītu talibu atbildību par viņu darbībām.
