Saeimā nepārstāvētie par norisēm Ukrainā: nedrīkst pieļaut vēstures atkārtošanos 5
Saeima pieņēmusi rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā. Bet ko par to domā jaundibinātie un parlamentā pagaidām nepārstāvētie politiskie spēki? To jautāju “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, “Reģionu alianses” un “No sirds Latvijai” pārstāvjiem.
Einars Repše, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs: “Krievijas rīcība ir klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās, kas tiek īstenota bruņotas agresijas veidā pret neatkarīgu valsti Ukrainu un tās teritorijas neatņemamu daļu Krimu. Partija “Latvijas attīstībai” atbalsta Saeimas pieņemto rezolūciju un stingri nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Tā šobrīd ļoti atgādina situāciju, ko jau reiz redzējām pagājušā gadsimta vidū, hitleriskajai Vācijai nelikumīgi pievienojot sev arvien jaunas teritorijas – Austriju, Sudetiju. Ar ko tas beidzās, mēs zinām – ar Otro pasaules karu. Arī toreiz, kad 1938. gadā Vācija pievienoja Austriju, neviens negaidīja, ka jau 1940. gada vasarā vācieši maršēs Parīzē. Un arī toreiz Austrijas “anšluss” notika pēc ļoti līdzīga scenārija – vispirms Hitleram draudzīga valdība, tad Vācijas arvien pieaugoša militāra klātbūtne Austrijā, pēc tam “referendums” un pilna militāra okupācija ar teritorijas sagrābšanu.
Ja tagad atkal pasaules sabiedrība mierīgi noskatīsies Krievijas arvien pieaugošajā apetītē, tad baidos, ka būs grūti izvairīties no vēstures atkārtošanās. Pasaules sabiedriskajai domai, diplomātiem, valdībām visiem līdzekļiem jāpanāk agresora atkāpšanās. Modernā pasaulē teritorijas nedrīkst tikt pārdalītas, izmantojot militāru spēku. Ja pieļausim, ka starptautiskos līgumos noteiktās teritorijas var pārdalīt ar brutālu militāru spēku, no drīza Trešā pasaules kara varam neizvairīties.
Baltijas valstu uzdevums būtu atgādināt starptautiskai sabiedrībai par nepieciešamību pieņemt situācijai atbilstošus un stingrus lēmumus. Savukārt, runājot par Latvijas iekšpolitiku, mums ir jādara viss, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, tostarp nodrošinot nepieciešamos 2% no IKP aizsardzības vajadzībām. Protams, mums ir jānodrošina arī miers un kārtība valstī, neradot labvēlīgu augsni iespējamām provokācijām, ko, esmu pārliecināts, jau ilglaicīgi plāno un organizē Latvijai naidīgi spēki.”
Ainārs Šlesers, partijas “Vienoti Latvijai” priekšsēdētājs: “Notikumi Krimā jāskata kontekstā ar Kijevā notikušo revolūciju. Manuprāt, nav pareizi dalīt revolūcijas dalībniekus labajos un sliktajos, jo mums nevienam nav pilnas informācijas par to, kas tur notika. Pēc Janukoviča aizbēgšanas un valdības krišanas Krimas līderi saprata, ka jaunajā režīmā viņiem draud tas pats, kas Timošenko iepriekšējā režīma laikā – cietums. Tādēļ vai nu viņi, vai Krievija provocē separātismu un gatavi lietot pat militāru spēku. Protams, ka Latvijai ir jāpauž sava pozīcija par notikumiem Krimā. Taču Saeimas paziņojums man rada bažas, ka politiķi priekšvēlēšanu gaisotnē grib sacensties, kurš būs lielāks karotājs pret Krieviju. Tas mums nav vajadzīgs! Nosakot kaut kādas ekonomiskas sankcijas, par ko daži jau sākuši runāt, mēs cietīsim tikai paši. Ko mēs panāksim, ja pārstāsim ostās apkalpot krievu kravas? Tikai to, ka mūsu uzņēmēji un budžets cietīs zaudējumus, bet vēl tūkstošiem cilvēku būs spiesti doties meklēt darbu ārzemēs. Uzdāvināt kravu pārkraušanu un pārējo biznesu citām valstīm – tur daudz prāta nevajag. Taču vienlaikus es nepiekrītu “SC”, kas šobrīd uzvedas kā Krievijas advokāts. Pareizākais būtu bijis nevis steigties ar šādu paziņojumu, bet ar mūsu Eiropas Savienības, ANO un NATO partneriem pieņemt kopīgu nostāju. Pašlaik diemžēl Latvijas politiķu paziņojumus diktē priekšvēlēšanu situācija.”
Mārtiņš Bondars, partijas “Reģionu alianse” pārstāvis: “Saeimas lēmums par Krievijas agresiju Ukrainā ir sastādīts kodolīgi un precīzi, un tajā paustajām domām var tikai pilnībā pievienoties. Uzskatu, ka Krievijas rīcība traktējama kā rupja iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, apdraudot drošību ne vien reģionā, bet arī daudz plašākā mērā, kā arī pārkāpjot virkni starptautisko vienošanos. Notikušais liks katram no mums un starptautiskajai sabiedrībai kopumā uzdot jautājumu – vai Krievija ar tās rīcībā esošo militāro potenciālu ir drošs partneris vai, tieši otrādi, pati rada draudus globālajai drošībai? Esmu dzirdējis viedokļus, ka Saeimai nevajadzēja pieņemt šādu paziņojumu, ka esot jādomā par mūsu uzņēmēju attiecībām ar Krieviju. Es tam nepiekrītu! Nekāda ekonomiskā sadarbība ar neprognozējamu un nedrošu partneri ilgstoši nav iespējama. Latvijai ir ļoti līdzīga vēsture ar Ukrainu. Tādēļ mūsu valsts pienākums ir skaļi paust savu viedokli un skaidrot Ukrainas notikumus starptautiskajās organizācijās.”
Inguna Sudraba, kustības “No sirds Latvijai” līdere: “Mēs neesam politisks spēks. Situācija, ka tiek nogalināti cilvēki un miljoniem cilvēku ir ciešanas, ir kategoriski nepieņemama. Ukraina ir suverēna valsts, un jebkura sveša karaspēka ienākšana ir kategoriski nosodāma.”
