Nedraudzīgā tikšanās Ženēvā: Baidenam nav nekādu ilūziju par to, ko mēdz un māk darīt Putins 68
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien plkst. 14. pēc Latvijas laika 18. gadsimta divstāvu savrupnama “Villa La Grange” pirmā stāva bibliotēkas zālē Ženēvā sākās ar zināmu satraukumu gaidītās ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunas.
No sarunām netiek gaidītas principiālas izmaiņas abu valstu vai Rietumu un Krievijas starpā, taču situācijā, kad abas puses atzinušas, ka to divpusējās attiecības atrodas zemākajā punktā visā pēcpadomju laikā, jebkura tikšanās ir lietderīga.
Zināms, ka Baidens un Putins runās gan šaurākas, gan plašākas palīgu grupas sastāvā.
Villā “La Grange” savus šefus pavadīs ārlietu un drošības resoru vadītāji vai augsta ranga pārstāvji.
Ja līderiem šķitīs nepieciešams, nobeigumā viņi var runāt arī aci pret aci, taču plānā tā nav. Pēc tam katrs prezidents dosies uz savu preses konferenci.
Prognozētā tematika ir Ukraina, kiberuzbrukumi, pēdējā laika Krievijas slepeno dienestu darbības Eiropā, situācija ar Alekseju Navaļniju un represiju vilnis Krievijā, Baltkrievija, Sīrija.
Taču no visas problemātikas praksē varētu atrisināties vien jautājums par vēstnieku atgriešanos – patlaban Krievijas vēstnieks Vašingtonā, tāpat kā ASV vēstnieks Maskavā, ir atsaukti.
Iespējams, izdosies par kaut ko principiāli vienoties ASV un Krievijas kodolieroču skaita ierobežošanas laukā.
Telekanāls CNN apgalvo, ka runa būs ne tikai par lietām, kas Rietumu valstu un Krievijas attiecības dara saspīlētas, bet arī par abpusēji interesantām – Afganistānas nākotni vai Irānas bīstamo virzīšanos atomieroču virzienā.
“Amatpersonas teic, ka Baidens vēlas izskatīt mazus soļus, kuri signalizētu par izredzēm izveidot pamatu tālāku stabilu un prognozējamu attiecību veidošanai,” Ženēvas mērķi ieskicē CNN.
Austrumeiropas valstīs tikšanos uztver ar zināmu piesardzību, pat apšaubot tās lietderību, tāpēc Baidens, pēc ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana vārdiem, nedēļas sākumā savu Ženēvas tematiku pārrunājis ar NATO valstu vadītājiem, tostarp arī privātā kārtā.
“Viņš uzklausīja arī viņu domas, līdz ar to dosies uz Ženēvu ar pilnu mūsu NATO sabiedroto atbalstu,” žurnālistiem uzsvēris Salivans.
Putinam viņa varas laikā šīs būs sarunas jau ar piekto ASV prezidentu. Taču arī Baidens attiecībās ar Krieviju ir gana pieredzējis.
Amerikāņu mediji šajās dienās piemin 2001. gada jūnija epizodi, kad prezidents Džordžs Bušs jaunākais izmeta neveiklo frāzi, ka ieskatījies Putina acīs un “ieraudzījis viņa dvēseli”.
Būdams ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītājs, Baidens toreiz uzsvēra: “Es Putinam neuzticos.” “Džo Baidens ir cilvēks, kurš redzējis, kas notika pirms desmit, septiņiem, pieciem, trim gadiem.
Viņam nav nekādu ilūziju par to, ko mēdz un māk darīt Vladimirs Putins.
Tādēļ nebūs tā, ka Baidens atnāks un sacīs: “Sāksim no baltas lapas un uzlabosim mūsu attiecības.” Nē, tā būs konkrēta saruna par to, ko varam izdarīt abpusēja izdevīguma labā.
Domāju, ļoti svarīgi, ka Baidens pateiks – mēs zinām, ka jūs darāt to un to un tāds un tāds GRU virsnieks izdarīja to, bet tāds Krievijas Ārējā izlūkdienesta virsnieks šo, un turpmāk, ja tas atkārtosies, mēs ieviesīsim tādu, lūk, sankciju,” radiostacijai “Eho Moskvi” izteicies Parīzes Politikas zinātnes institūta profesors Sergejs Gurijevs.
Gurijeva skatījumā ļoti svarīgi, lai ASV prezidents Putinam Ženēvā pats personīgi, nevis caur starpniekiem, pateiktu, ka attiecīgām darbībām būs attiecīgas sekas.
Var šķist pārsteidzoši, ka Baidens atteicies no kopīgas pēcsarunu preses konferences ar Putinu. Bet amerikāņi labi apzinās, ka Putinam iznāciens Ženēvā lielā mērā nepieciešams, lai paštēla un propagandas līmenī izrādītu, ka Krievija ir valsts, ar kuru rēķinās, ka Amerikai sarunas vajadzīgas vairāk nekā tai un tamlīdzīgi.
Vašingtonā ņēmuši vērā iepriekšējo ASV prezidentu un Putina preses konferenču nepatīkamo mācību, kad Kremļa saimnieks allaž centās izskatīties svarīgāks, nekā patiesībā ir.
“Tā nav sacensība par to, kurš spēs labāk uzstāties preses konferencē vai kam labāk izdosies nostādīt otru neērtā situācijā,” savu lēmumu komentējis Baidens.
Labā atmiņā vēl 2018. gada 16. jūlija skandāls, kad pēc pirmajām sarunām ar Krievijas prezidentu toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps kopīgā preses konferencē, atbildot uz provokatīvo jautājumu par iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, izteicās, ka “neredz nevienu iemeslu, kāpēc tā būtu notikusi”.
Tā radās iespaids, ka viņš piekrīt Putina pozīcijai, nevis paša valsts izlūkdienestiem. Trampam pēc tam nācās taisnoties.
