– Kā tur ir ar pensijām Grieķijā – pensionāri cīnījās, lai nesamazina viņu lielās pensijas, un kaut ko taču izcīnīja? 26
– Šim jautājumam ir divi aspekti. Pirmkārt, jāņem vērā valsts kopējais ekonomiskās attīstības līmenis un līdz ar to arī kopējais pensiju līmenis. Arī pēc krīzes Grieķija pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju tomēr apsteidz Latviju. Otrkārt, ir svarīgi, kurās pozīcijās Grieķija ir samazinājusi izdevumus, un tieši pensionārus šis samazinājums ir skāris ļoti būtiski.
I. Bušmanis: – Vai nupat, kad bija jānovērtē Spānijas un Portugāles fiskālā politika, dalībvalstu politika neatstāja iespaidu uz Eiropas Komisijas lēmumu? Pret Spāniju un Portugāli budžeta deficīta jautājumā taču netika piemērotas tādas pašas sankcijas kā pret citām dalībvalstīm.
– Ja dalībvalstis laikus nekoriģē pārmērīgo budžeta deficītu, kā tas ir Spānijā un Portugālē, un tas tiek konstatēts, tādā gadījumā pret valstīm piemēro divu veidu sankcijas – soda naudu vai Eiropas Savienības (ES) fondu saistību daļēju apturēšanu. Par šo jautājumu Eiropas Komisijā bija diskusijas un tika pieņemts lēmums atcelt soda naudu, bet komisija turpina darbu pie jautājuma par fondu piesaistes apturēšanu un pēc konsultācijām ar Eiropas Parlamentu nāks ar priekšlikumu par fondu finansējuma daļēju apturēšanu. Lai atjaunotu piekļuvi fondiem, valstij būs jāveic nepieciešamie fiskālās konsolidācijas pasākumi.
Ja runājam par iepriekšējiem precedentiem, tad jāteic, ka soda nauda nevienai dalībvalstij nekad nav piemērota. Bet ir bijis viens fondu apturēšanas precedents, un tas bija Ungārijas gadījums. Šī rīcība stimulēja to, ka Ungārija veica nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un samazināja budžeta deficītu.
– Vai nejūtat aizvainojumu pret Spāniju, kur jūs apvainoja korupcijā, ka esat saņēmis sešus miljonus eiro apmaiņā pret atbalstu Katalonijas neatkarībai? Vai nevērsāties tiesā ar prasību? Noskurinājāties un samierinājāties?
– Ar dažādiem absurdiem ir bijis jāsaskaras ne reizi vien. Jautājums ir par to, cik produktīvi ir tiesāties ar dzelteno presi.
M. Libeka: – Bet jūs jau saņēmāt smagus personīgus apvainojumus arī savās mājās, turklāt Saeimā no deputāta Artusa Kaimiņa parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Zolitūdes traģēdiju.
– Diemžēl politikā ar šāda veida uzbrukumiem un apmelojumiem ir jārēķinās.
– Nesen jūsu biroju ir pametis tā vadītājs Taneli Lahti, paziņojot, ka nav apmierināts ar to, kā komisija monitorē ES valstu budžetus. Kā jūs vērtējat sava kolēģa rīcību?
– Es ļoti augstu novērtēju Taneli Lahti veikumu, kā arī viņu kā ekspertu finanšu un ekonomikas jautājumos. Darbu viņš pameta lielā mērā personisku iemeslu dēļ. Eiropas Komisijas ierēdņiem pastāv iespēja uz kādu noteiktu laiku paņemt pauzi un strādāt citur. Viņš no 1. oktobra būs Somijas Rūpniecības konfederācijas direktors Eiropas lietās, tajā pašā laikā saglabājot Eiropas Savienības ierēdņa statusu.
I. Bušmanis: – Ja Lahti aizgāja ar apņemšanos atgriezties, tas nozīmē, ka viņam nav pieņemamas tieši šī brīža komisijas aktivitātes vai politika. Izskatās tā, ka viņš varētu atgriezties tikai tad, kad beigsies šīs komisijas pilnvaras.
– Tas varētu notikt arī agrāk, šādi precedenti komisijā ir bijuši.
