Vai Valdis Dombrovskis skatīsies izrādi “Veiksmes stāsts” un kāpēc viņu pametis biroja vadītājs 26
Pirmajā darba dienā pēc atvaļinājuma redakcijā viesojās Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos un atbildīgais arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. EK augsto amatpersonu izvaicāja žurnālisti Ivars Bušmanis un Māra Libeka. Vai Valdis Dombrovskis dosies skatīties Nacionālā teātra izrādi “Veiksmes stāsts” un kāpēc viņu pametis biroja vadītājs – lasiet intervijā.
I. Bušmanis: – Vai jūs zināt, ka esat galvenais varonis Nacionālajā teātrī nupat iestudētajā izrādē “Veiksmes stāsts”?
V. Dombrovskis: – Reklāmu esmu redzējis, bet neko daudz par šo lugu nezinu.
M. Libeka: – Dramaturgs Jānis Balodis un režisors Viesturs Sīlis no “Dirty Deal Teatro” izceļas ar to, ka spēj spilgti ieskicēt mūsdienu politiskos procesus…
– 21. septembrī, kad paredzēta pirmizrāde, nebūšu Latvijā. Neizslēdzu iespēju noskatīties šo izrādi. “Visi mani prezidenti” bija interesanta izrāde, man kopumā patika tā pieeja.
– Vai, strādājot Briselē, atliek laiks arī kādam kultūras sarīkojumam, pasēdēšanai kafejnīcās?
– Jāteic, ka ļoti minimāli. Tā gan nav, ka dzīvoju tikai darbam un nekam citam laika nepietiek. Ja runājam par koncertiem, tad jāteic, ka pēdējais, kuru apmeklēju, bija Latvijas prezidentūras noslēguma koncerts. Darba stundas ir diezgan garas, līdz naktij gan tās ievelkas samērā reti. Pēdējo reizi tas notika, kad spriedām par Grieķijas finanšu problēmām, arī vairākas Eirogrupas sanāksmes, kurās esmu piedalījies, ievilkušās līdz pat naktij.
– Atceros, kad Grieķijai radās tās lielās problēmas un žurnālisti izteica bažas, ka tur jums nebūs tik viegli kā Latvijā, jo tur valda cits temperaments, jūs preses konferencē sacījāt, ka Grieķija nekur neliksies, tai savi parādi būs jāatmaksā, jo šī valsts ir bankrota priekšā. Tomēr dzīve pierādīja, ka grieķi nemaz tik viegli, kā jūs prognozējāt, nepiekāpās Briseles prasībām un dabūja arī savu labumu, nesavelkot to jostu tik cieši, kā to savā laikā izdarīja Latvijas iedzīvotāji. Kā jūs tagad uz to raugāties?
– Par to labumu varētu diskutēt. Ja mēs pavērtējam situāciju Grieķijā 2014. gadā, tad šī valsts bija atgriezusies pie ekonomiskās izaugsmes, bija radīti apmēram 100 tūkstoši jaunu darba vietu, tika pildīti budžeta deficīta mērķi. Tika plānots, ka ar zināmu piesardzības programmas palīdzību Grieķija 2015. gadā atgriezīsies pie tirgus finansējuma. Diemžēl politiskie notikumi Grieķijas attīstību ieveda citā gultnē, jo pie varas nāca citi politiskie spēki ar stipri populistiskiem uzstādījumiem. 2015. gadā mēs prognozējām, ka Grieķijas ekonomiskā izaugsme būs 2,5 procenti, bet rezultāts bija 0,3 procenti recesija, slēgtas bankas, finanšu nestabilitāte, milzīgas ekonomiskās problēmas… Tas noveda pie tā, ka patlaban Grieķija īsteno striktākus taupības pasākumus salīdzinājumā ar tiem, kuri būtu jāīsteno, lai sekmīgi pabeigtu iepriekšējo programmu.
